Lapas karte
16.
01.
2015

«Blind Dreams» dāvina Ziemassvētku eglītes

cilvēkiem ar redzes invaliditāti

Laiks pirms Ziemassvētkiem ir tāds interesants — daudzi cilvēki sarosās, lai darītu kaut ko īpašu, kādu iepriecinātu, kādu apdāvinātu vai vienkārši samīļotu. Tas arī mudinājis restorāna «Blind Dreams» īpašnieku Jāni Nagliņu iesaistīties Latvijas Neredzīgo biedrības atbalstīšanai. Ilgstoša sadarbība ar biedrību palīdzēja saprast cilvēku ar invaliditāti ikdienas vajadzības — ne tikai to, ka Strazdumuižas Dienas centra telpas jau sen ilgojas pēc remonta (J. Nagliņš piedalījies Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas sarīkojumā, lai ziedotu Latvijas Neredzīgo biedrībai), bet arī vienkāršas ikdienas rūpes, kas skar ikvienu pirms Ziemassvētkiem — eglītes iegāde.


Cilvēkiem ar invaliditāti vienīgie ienākumi nereti ir tikai valsts invaliditātes pensija, pašvaldības pabalsti un reizēm kādi dāvinājumi no organizācijām. Tomēr tas ir nepietiekami, lai sagādātu savai ģimenei visu nepieciešamo svētkiem. Tāpēc Jānis un Dace Nagliņi uzrunāja savu draugu Aldi Nagli, SIA «Priedaine» valdes locekli, kuram gada nogalē bija jāiztīra savā īpašumā meži, arī eglītes — ja mērķis nav pārdot, tad varbūt ir iespēja šīs eglītes dāvināt neredzīgiem cilvēkiem?


Telefonsarunā «Blind Dreams» pārstāve Dace Nagliņa atklāj, cik garš bijis šos eglīšu ceļš no tālajiem Varakļānu mežiem līdz Rīgai, cik daudz rūpju viņi ar draugiem ieguldījuši, lai tās sašķirotu un visbeidzot paspētu vēl Ziemassvētku priekšvakarā izdalīt tiem, kam tās visvairāk nepieciešamas. Tomēr tas radījis gandarījuma sajūtu un prieku par iespēju sagādāt Ziemassvētku dāvanu kādam, kas par to no sirds priecāsies. Kādam, kuram tā tik tiešām ir ļoti nepieciešama.


Ir 23. decembra vēla pēcpusdiena, jau satumst, laukā līst lietus. Pie Latvijas Neredzīgo biedrības centrālās ēkas Rīgā kāds vīrs no savas mašīnas piekabes krauj laukā lielas un mazas Ziemassvētku eglītes. Viņš ir steidzīgs, jo nav paspējis visas atvest. Bet acis viņam priekā mirdz, un kautrīgi piekrīt nofotografēties kopā ar biedrības darbiniekiem. Jau pēc mirkļa tiek apzvanīti Strazdumuižas ciemata iemītnieki, un eglītes jau dodas uz mājām.

4.v.-Eglīte


«Man jau divus gadus nav bijusi eglīte Ziemassvētku vakarā,» stāsta neredzīgais Juris. Viņš dzīvo viens un svētkus parasti svinējis pie draugiem, tomēr šogad beidzot viņam bijusi iespēja aicināt draugus arī pie sevis. «Ciemiņi nāca un priecājās!» ar gandarījumu stāsta Juris. Tik aizmirsta sajūta esot mantiņu kāršana egļu zaros — tās tik asas, un tik patīkami smaržo!


Mārtiņš, arī neredzīgs kopš dzimšanas, izvēlējies nepilnus divus metrus garu eglīti. Kopā ar draugiem izrotājis to ar elektriskām spuldzītēm un kādu košumu. «Šajos svētkos bijām kopā visa ģimene — deviņi cilvēki. Galdā liku pelēkos zirņus ar speķi, bet zem eglītes katram bija paslēpta maza dāvaniņa,» stāsta Mārtiņš, un ir viņa stāstā nemanāmi viss savijas ap eglīti-vaininieci. Ja nebūtu eglītes — nebūtu īsta svētku sajūta. Un Mārtiņš saka lielu paldies tiem, kas to dāvināja.


Latvijas Neredzīgo biedrība visu šo cilvēku vārdā

saka sirsnīgu paldies par 30 dāvinātajām eglītēm

Aldim Naglim, kā arī Jānim un Dacei Nagliņiem!

 

Paldies par īstajām Ziemassvētku sajūtām un smaržām,

kuras ar savu labo darbu ienesāt mūsu cilvēku mājokļos!

06.
01.
2015

No 2015.gada ieviesīs pilnveidoto invaliditātes noteikšanas sistēmu

No 2015.gada 1.janvāra ieviesīs pilnveidoto, starptautiskajiem kritērijiem atbilstošu invaliditātes noteikšanas sistēmu, informē Labklājības ministrija (LM).

Iepriekšminēto paredz otrdien, 23.decembrī, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību.

Turpmāk, nosakot invaliditātes un darbspēju zaudējumu, ņems vērā Starptautiskā funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijā noteiktos principus. Tie paredz ņemt vērā ne tikai veselības traucējumus, bet arī to radītos aktivitāšu un funkcionēšanas ierobežojumus. Tādējādi no 2015.gada 1.janvāra cilvēkiem no 18 gadiem līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajam vecumam izvērtēs funkcionēšanas ierobežojumu un tā pakāpi, nosakot invaliditātes grupu, kā arī darbspēju zaudējumu procentos. Cilvēkiem pēc valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas izvērtēs funkcionēšanas ierobežojumu un tā pakāpi, nosakot invaliditātes grupu.

 

03.
12.
2014

LM veiktās aktivitātes paplašina atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti

Trešdien, 3.decembrī, pasaulē atzīmē Apvienoto Nāciju Organizācijas pasludināto Starptautisko cilvēku ar invaliditāti dienu, tādējādi pievēršot sabiedrības uzmanību cilvēktiesību ievērošanai un sekmēšanai.

Šajā dienā akcentē cilvēku ar invaliditāti vajadzības un atbalstu, kā arī nepieciešamību sekmēt viņu iekļaušanu sabiedrībā.

Arī Labklājības ministrijā (LM) 2014.gada laikā paveikta virkne pasākumu, lai palielinātu atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti. No 2014.gada 1.jūlija palielinājās pabalsta apmērs cilvēkiem ar ļoti smagu invaliditāti, kuriem nepieciešama īpaša kopšana. Tādējādi pabalsta apmērs pieaugušam cilvēkam ar invaliditāti, kuram nepieciešama īpaša kopšana, ir vienādā apmērā ar bērna invalīda kopšanas pabalsta apmēru. Tas nozīmē, ka cilvēkam ar ļoti smagu invaliditāti, kuram nepieciešama nepārtraukta īpaša kopšana, sasniedzot 18 gadu vecumu, valsts sniegtais atbalsts nemainās. Pabalsta apmērs palielinājās no 142,29 eiro līdz 213,43 eiro mēnesī.

Tāpat no 2014. gada 1.jūlija palielinājās valsts materiālais atbalsts cilvēkiem ar I un II invaliditātes grupu, kuri saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Proti, cilvēkiem ar I grupas invaliditāti pabalsta apmēram piemēro koeficientu 1,3, savukārt ar II grupas invaliditāti – koeficientu 1,2. Cilvēkiem ar III grupas invaliditāti valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts palika līdzšinējā apmērā.

Tas nozīmē, ka vispārējā gadījumā cilvēki ar I invaliditātes grupu saņem 83,24 eiro mēnesī, bet cilvēki ar II invaliditātes grupu - 76,84 eiro mēnesī. Cilvēki ar I invaliditātes grupu kopš bērnības 138,73 eiro mēnesī, bet cilvēki ar II invaliditātes grupu kopš bērnības saņem 128,06 eiro mēnesī.

Vienlaikus septembrī valdībā ir apstiprināts Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam īstenošanas plāns. Lai sekmētu cilvēku ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā, plānā iekļauta virkne aktivitāšu četros virzienos – izglītībā, nodarbinātībā, sociālās aizsardzības un sabiedrības izpratnes veidošanā.

Darbs aktīvi turpināsies arī nākamgad, jo atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti vienlaikus ir arī viena no LM prioritātēm 2015.gadā.

Proti, no 2015.gada 1.janvāra LM ieviesīs pilnveidoto, starptautiskajiem kritērijiem atbilstošu invaliditātes noteikšanas sistēmu. Tas nozīmē, ka cilvēkiem no 18 gadiem līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai, nosakot invaliditāti, ņems vērā ne tikai veselības traucējumus, bet arī to radītos aktivitāšu un funkcionēšanas ierobežojumus. Tādējādi noteiks gan invaliditātes grupu, gan arī darbspēju zaudējumu procentos.

Saskaņā ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas datiem 2014.gada oktobrī bija 167113 cilvēki ar invaliditāti.

Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja

06.
01.
2015

Par slimnīcu būs jāmaksā mazāk

Lai uzlabotu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, no 2015.gada 1.janvāra tiks samazināta pacienta iemaksa par ārstēšanos slimnīcā, samazināts līdzmaksājums par operācijām stacionārā, kā arī stāsies spēkā vēl vairākas izmaiņas veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā.
Pacienta iemaksa par ārstēšanos slimnīcā tiks samazināta no 13,52 eiro uz 10 eiro dienā.

 

10.
11.
2014

No 2015.gada pabalstu cilvēkiem ar I grupas redzes invaliditāti maksās no valsts budžeta

No 2015.gada 1.janvāra pabalstu par asistenta izmantošanu cilvēkiem ar I grupas redzes invaliditāti maksās no valsts nevis no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, informē Labklājības ministrija (LM).
 
Iepriekšminēto paredz pirmdien, 10.novembrī, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta Noteikumi par pabalstu par asistenta izmantošanu personām ar I grupas redzes invaliditāti.

Turpmāk minēto pabalstu izmaksās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Pabalstu izmaksās 1 reizi mēnesī par iepriekšējo mēnesi, saglabājot esošo pabalsta izmaksas kārtību. Pabalsta apmērs būs līdzšinējā apmērā, proti, 17,07 eiro nedēļā. 2015.gadā pabalstu izmaksai nepieciešami 1,78 milj. eiro.

Tiem cilvēkiem, kuriem Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) pabalsts būs piešķirts līdz 2014.gada 31.decembrim, pabalstu turpinās izmaksāt VSAA, tādejādi nodrošinot esošajiem pabalstu saņēmējiem izmaksu nepārtrauktību.

Atgādinām, ka kopš 2011.gada 1.janvāra pabalstu piešķir un izmaksā NVA. Pabalstu var saņemt cilvēki ar I grupas redzes invaliditāti, kuri nesaņem asistenta pakalpojumu pašvaldībā pilnā apjomā vai valsts pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana. Pabalstu nav tiesības saņemt cilvēkiem, kuri atrodas ilgstošas sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai vai ieslodzījuma vietā.

2014.gadā pabalstu izmaksā no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Vidēji gadā tie ir 1883 pabalsta saņēmēji. Pēc LM prognozēm 2015.gadā pabalsta saņēmēju skaits varētu palielināties par 94 cilvēkiem jeb 5%, sasniedzot 1977 cilvēkus vidēji gadā.

Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja