Lapas karte
16.
07.
2014

Augulis ar sociālo pedagogu pārstāvjiem vienojas par sadarbību sociālajā jomā

Labklājības ministrs Uldis Augulis otrdien, 15.jūlijā, ar Latvijas Sociālo pedagogu federācijas padomes priekšsēdētāju Kristapu Keišu vienojās par turpmāko sadarbību sociālajā jomā. Puses parakstīja sadarbības līgumu, kura mērķis ir iesaistīt nevalstisko sektoru rīcībpolitikas veidošanā.

U.Augulis pauda gandarījumu par sociālo pedagogu pārstāvju vēlmi iesaistīties nozarei būtisku jautājumu risināšanā un aicināja aktīvi piedalīties dažādās darba grupās, kā arī sniegt priekšlikumus un viedokli atsevišķu normatīvu izstrādes gaitā.

“Sociālie pedagogi ikdienā veic nozīmīgu darbu, jo tieši viņi nereti ir pirmie, kas konstatē problēmas ģimenēs ar bērniem un sniedz priekšlikumus turpmākā atbalsta nepieciešamībai. Līdz ar to būtiska ir sociālo pedagogu sadarbības sekmēšana ar pašvaldību sociālajiem dienestiem, kā arī ministriju rīcībpolitikas veidošanas procesā. Tāpēc esmu gandarīts par nevalstiskā sektora iesaistīšanos sociāliem pedagogiem būtisku jautājumu risināšanā, jo, veidojot sociālā darba politiku, ir nozīmīgs arī pilsoniskās sabiedrības viedoklis un priekšlikumi,” uzsver U.Augulis.

Līdz šim ar nevalstiskajām organizācijām ir noslēgti 84 sadarbības līgumi. Vienošanās mērķis ir veicināt Labklājības ministrijas un NVO sadarbību, lai efektīvāk īstenotu bezdarba samazināšanas, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, sociālās iekļaušanas, valsts sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu, sociālās palīdzības, sociālās aprūpes, sociālās un profesionālās rehabilitācijas, sociālā darba, dzimumu līdztiesības, ģimenes politikas, kā arī sekmētu pilsoniskās sabiedrības iesaisti būtisku lēmumu pieņemšanā.
Sadarbības sekmēšanai puses vienojas, ka NVO arī informēs ministriju par sabiedrību interesējošiem jautājumiem un  turpinās individuāli tikties ar ministrijas speciālistiem, lai diskutētu par nevalstisko organizāciju sniegtajiem priekšlikumiem nozares darbā.


Informāciju sagatavoja:
Liene Užule
labklājības ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos

15.
07.
2014


Valdība apstiprina valsts pensiju pārskatīšanas kārtību

Valdība otrdien, 15.jūlijā, apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto valsts pensiju pārskatīšanas kārtību, kā arī pensiju pārskatīšanā piemērojamā indeksa aprēķināšanas kārtību.

„Šis bija pēdējais solis visu nepieciešamo normatīvu sagatavošanā un apstiprināšanā, lai rudenī varētu indeksēt pensijas pēc jaunā mehānisma. Līdz ar to esam gatavi pensiju indeksācijai, tajā ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu un 25% no apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma. Esmu gandarīts, ka ir savlaicīgi izdevies sakārtot normatīvus un varam garantēt, ka jau šī gada 1.oktobrī indeksēs visas pensijas,” uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis.
Piešķirto (pārrēķināto) pensiju pārskatīšanu, tāpat kā līdz šim, veiks Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Pensiju pārskatīšanai piemērojamo faktisko patēriņa cenu indeksu un iemaksu algas indeksu VSAA aprēķinās, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem datiem un Centrālās statistikas pārvaldes statistikas datiem.
Iepriekšminēto paredz Ministru kabineta Noteikumi par valsts pensijas apmēra pārskatīšanu, Noteikumi stāsies spēkā ar 2014.gada 1.augustu.

Atgādinām, ka 2014.gada 1.oktobrī indeksēs visas pensijas (bez piemaksas), ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma.

Pensijas vai tās daļas apmērs, kas tiks pakļauts pensiju indeksācijai, 2014.gadā būs 285 eiro jeb 200 lati.

Politiski represētajām personām, 1.grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem valsts pensijas pārskatīs neatkarīgi no to apmēra.


Informāciju sagatavoja:
Viktorija Buraka, Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste

16.
06.
2014

Strazdumuižas internātskola aicina pieteikties neredzīgus un vājredzīgus jauniešus uz starptautisku komunikācijas un tehnoloģijas nometni!

 

No 2014. gada 2.-12.augustam Strazdumuižas internātvidusskola - attīstības centrs vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem organizē starptautisku komunikācijas un tehnoloģiju nometni neredzīgiem un vājredzīgiem jauniešiem, kurā piedalīsies 100- 120 dalībnieki no 15 Eiropas valstīm un Japānas.
Nometnes galvenais mērķis - dot iespēju neredzīgiem un vājredzīgiem jauniešiem dalīties savā pieredzē par nepieciešamajām prasmēm un iemaņām veiksmīgai integrācijai sabiedrībā un darba tirgū, kā arī šiem mērķiem izmantojamās sadzīves un informācijas tehnoloģijām, iepazīstinot jauniešus un mācot viņus izmantot augstākās tehnoloģijas, kas pasaulē izstrādātas vājredzīgu un neredzīgu cilvēku vajadzībām.
Nometnes galvenie eksperti - ilgu laiku vājredzības un neredzīgo tehnoloģiju jomā strādājoši speciālisti no tādām attīstītām valstīm, kā- Austrija, Šveice, Vācija, Zviedrija, Anglijā, Japāna u.c.
Dalībai nometnē, vājredzīgiem un neredzīgiem jauniešiem no Latvijas, ir iespēja pieteikties līdz 2014.gada 1. jūlijam. Dalības maksa 400€.
Prasības nometnes dalībniekiem:
- labas angļu valodas zināšanas,
- spēja patstāvīgi orientēties,
- vecums: 16-23 gadi.

 

Kontakttālrunis: 67532022, ‎67 533 081

e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

30.
06.
2014

No 1.jūlija palielināsies pabalsti cilvēkiem ar invaliditāti


No 2014.gada 1.jūlija palielināsies valsts sniegtais materiālais atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti – gan kopšanas pabalsta apmērs pieaugušajiem, gan valsts sniegtais atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti, kuri saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, atgādina Labklājības ministrija (LM).

Pabalsts cilvēkam ar invaliditāti pēc 18 gadu vecuma, kuram nepieciešama kopšana, būs 213,43 eiro (Ls 150). Tādējādi materiāli sniedzot lielāku atbalstu cilvēkiem ar ļoti smagu invaliditāti, kā arī pielīdzinot pabalsta apmēru bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta apmēram. Tas nozīmē, ka cilvēkam ar ļoti smagu invaliditāti, kuram nepieciešama nepārtraukta īpaša kopšana, sasniedzot 18 gadu vecumu, valsts atbalsts paliks līdzšinējā 213,43 eiro jeb 150 latu apmērā ik mēnesi.

Pabalsta apmērs paaugstināsies gandrīz 13 tūkstošiem cilvēku. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati liecina, ka 2014.gada aprīlī pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, saņēma 12 911 cilvēki.

Savukārt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts cilvēkiem ar I invaliditātes grupu katru mēnesi būs 83,24 eiro (Ls 58,50), cilvēkiem ar II invaliditātes grupu - 76,84 eiro (Ls 54), cilvēkiem ar I invaliditātes grupu kopš bērnības - 138,73 eiro (Ls 97,50), cilvēkiem ar II invaliditātes grupu kopš bērnības - 128,06 eiro (Ls 90).

Lai gan kopumā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs nav mainīts, cilvēkiem ar I grupas invaliditāti, kuri saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pabalsta apmēram piemēros noteiktu koeficientu 1,3, savukārt ar II grupas invaliditāti – koeficientu 1,2. Cilvēkiem ar III grupas invaliditāti valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts paliek līdzšinējā apmērā.

Saskaņā ar VSAA sniegtajiem datiem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu 2014.gada aprīlī saņēma 17 458 cilvēki, no kuriem 96% bija cilvēki ar invaliditāti.

Atgādinām, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir cilvēkam, kuram nav tiesību saņemt valsts pensiju (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju invalīdam) vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, ja cilvēks atzīts par invalīdu un pārsniedzis 18 gadu vecumu. Šiem cilvēkiem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir uz noteikto invaliditātes laiku.

Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

13.
06.
2014

SIVA Koledžas konferencē diskutē par cilvēku ar invaliditāti izglītību un nodarbinātību

Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) Koledžā 12.jūnijā norisinājās 7.zinātniski pētnieciskā konference, kurā pasniedzēji, studenti un sabiedrisko organizāciju pārstāvji diskutēja par ekonomiskajiem un psiholoģiskajiem aspektiem cilvēku ar invaliditāti izglītošanā un nodarbinātībā.

„Cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība ir sociālās iekļaušanas un ekonomiskās neatkarības pamatelements. Uzlabojot šo cilvēku nodarbinātības stāvokli, ieguvēji būs ne tika viņi paši, bet arī darba devēji un sabiedrība kopumā. Tāpat, ņemot vērā prognozējamo darbaspēka nepietiekamību tuvākajos gados, saspringta darba tirgus apstākļos noteikti būs reālas iespējas izmantot darbspējīgo cilvēku ar invaliditāti potenciālu,” konferences atklāšanā atzina SIVA direktore Ilona Jurševska.

Ar nozīmīgākajiem aspektiem ES stratēģijā 2020.gadam cilvēkiem ar invaliditāti konferencē iepazīstināja Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO valdes priekšsēdētāja Gunta Anča. G.Anča atzina, ka ES izvirzītie mērķi nodarbinātībā nav sasniedzami bez cilvēku ar invaliditāti integrēšanas darba tirgū, kas ir jāveicina gan katrā valstī, gan ES kopumā. Ļoti svarīgs aspekts ir arī vides pieejamība, kas ES būtu jādefinē kā cilvēktiesības.

Konferences gaitā tika prezentēti referāti par tālmācības studiju mācību metodēm un to piemērotību cilvēkiem ar invaliditāti, studiju e-vidi Moodle, kas šobrīd tiek izmantota lielākajā daļā augstskolu un koledžu Latvijā, IT tehnoloģiju iespējām studiju procesā, kā arī personāla atlases metodēm ar testu palīdzību. Diskusijās secināts, ka mūsdienu tehnoloģijas un inovatīvas testu metodes ir veiksmīgi integrējamas izglītības programmu apguves procesā, kas var uzlabot izglītības pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti, lai pēc tam veiksmīgi iekļautos darba tirgū.

Sociālās integrācijas valsts aģentūra nodrošina valsts apmaksātu profesionālo rehabilitāciju personām ar invaliditāti vai prognozējamu invaliditāti, kas ietver profesionālās piemērotības noteikšanu un iespēju apgūt kādu no 15 profesionālās izglītības programmām SIVA Koledžā vai Jūrmalas profesionālajā vidusskolā.


Kontaktpersona medijiem:
Ieva Meļko
Sociālās integrācijas valsts aģentūras
Sabiedrisko attiecību speciāliste