Latvijas Neredzīgo biedrība, teksta versija

Pārslēgties uz pilno mājas lapas versiju
Atvērt izvēlni (vietnes karte) vai meklēt vietnē:

Gatis Nierliņš dalās pārdomās par iespaidiem starptautiskā projektā

Aktualitātes

Gatis Nierliņš dalās pārdomās par iespaidiem starptautiskā projektā

Sadarbībā ar Jaunatnes starptautisko programmas aģentūru „Erasmus+ : Jaunatne darbībā” notika projekts „Būt kopā”. Šis projekts norisinājās no 2017. gada 4.decembra līdz 9. decembrim, Igaunijā (Tallinā). Projekta dalībnieki bija no dažādām ES dalībvalstīm (Latvija, Francija, Itālija, Islande, Igaunija, Portugāle, Slovēnija, Ungārija un Rumānija), kuri pārstāvēja gan nevalstiskās organizācijas, gan arī pašvaldības un izglītības iestādes.

No Latvijas tika deleģēti pieci pārstāvji, viņu vidū bija arī Liepājas Neredzīgo biedrības biedrs Gatis Nierliņš, kurš dalījās savos iespaidos par projektā iegūto pieredzi un zināšanām.

Cik sen Jūs esat Liepājas Neredzīgo biedrības biedrs? Ko Jums nozīmē biedrība un būt biedram?

Runājot par Liepājas Neredzīgo biedrību, tad līdz biedrībai ceļš bija ilgs. Bērnībā gāju bērnudārzā „Saulīte”, kurš atradās Jūrmalā, Bulduros. Tas bija bērnudārzs neredzīgiem un vājredzīgiem bērniem. Pēc bērnudārza sāku mācīties Rīgā (Juglā), Strazdumuižas vājredzīgo un neredzīgo internātvidusskolā. Šajā dzīves periodā par Latvijas Neredzīgo biedrību nebiju informēts. Atrodoties Dundagā, mani uzrunāja LNB Ventspils teritoriālās biedrības darbinieces un piedāvāja iestāties viņu biedrībā un kļūt par biedru. Pabeidzot Strazdumuižas internātvidusskolu, apmeklēju LNB Rehabilitācijas centru, kur arī uzzināju par Liepājas Neredzīgo biedrību un tās valdes priekšsēdētāju Māri Ceiruli. Dzīve pavērsās tā, ka radās iespēja ar viņu personīgi iepazīties un uzzināt par rehabilitāciju Liepājas pusē. No 2010. gada sāku apmeklēt rehabilitācijas centra nodarbības Liepājā, kā arī aktīvi iesaistījos viņu piedāvātajos projektos. Aktīvi darbojoties Liepājas Neredzīgo biedrībā, 2011. gadā nolēmu kļūt par tās biedru. Pateicoties biedrībai esmu iepazinis jaunus cilvēkus, ieguvis jaunas zināšanas datoru apmācībās, klūdziņu pīšanā, mūzikas terapijā, tapošanā un polimērmāla nodarbībās. Esmu priecīgs, ka spēju šīs jaunās zināšanas izmantot dzīvē un kļūt sabiedrībai noderīgs ar savu ieguldījumu.

Kur Jūs uzzinājāt par šo projektu „Būt kopā”?

Par šo projektu uzzināju no JSPA. 2014. gadā vairākiem jauniešiem bija iespēja apmeklēt apmācības programmu „Daudzveido savu rītdienu” par projekta īstenošanu. Šajās apmācībās piedalījās gan jaunieši ar redzes traucējumiem, gan jaunieši bez redzes problēmām. Neredzīgajiem jauniešiem tika izsniegts mācību materiāls Braila rakstā par neformālo izglītību. Pēc šīm apmācībām biju iedvesmots realizēt kādu savu projektu par neredzīgajiem iedzīvotājiem Latvijā, bet, diemžēl, nespēju atrast atbalstu no apkārtējiem, varbūt tāpēc, ka nebija vēl gūta pieredze šajā darba sfērā, kā arī trūka sadarbības partneru kontakti. Nolēmu savas jauniegūtās zināšanas papildināt vēl ar kādu mācību programmu, tāpēc vēlreiz sazinājos ar JSPA, kuri izteica priekšlikumu piedalīties šajā projektā „Būt kopā”. No šādas iespējas nespēju atteikties un biju priecīgs iesaistīties šajās apmācībās un gūt jaunas zināšanas par projektiem, kā arī jaunus, starptautiskus kontaktus.

Kas Jūs motivēja piedalīties šajā projektā?

Man ir ideja, kuru vēlos realizēt, bet, diemžēl, pietrūka zināšanas par projektu noformēšanu un realizēšanu reālajā dzīvē. Tāpēc nolēmu iesaistīties šajā projektā, lai spētu patstāvīgi savu projektu izstrādāt un sniegt atbalstu neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem, informējot apkārtējo sabiedrību par neredzīgu cilvēku vajadzībām.

Kāds bija šī projekta mērķis?

Programma „Erasmus+: Jaunatne darbībā” sniedz iespēju darboties neformāli, izstrādāt un īstenot projektus starptautiskā līmenī, sadarboties ar citu valstu jauniešiem, iegūt nozīmīgas prasmes un iemaņas, attīstot jaunatnes jomu Eiropā un Latvijā. Programmas mērķis ir veicināt Eiropas pilsonības apzināšanos un iesaistīt jauniešus Eiropas nākotnes veidošanā.

Kā notika apmācības šajā projektā?

Apmācības notika neformālā izglītības veidā. Jauniešus sadalīja komandās, kurās viņi strādāja. Katru dienu tika izskatīta sava projekta tēma ar video materiāliem. Mācīja strādāt komandas darbā un sadarboties vienam ar otru, kā arī dibināt nākotnē noderīgus kontaktus starp dažādu valstu pārstāvjiem. Noderīgi bija uzklausīt pārstāvjus, kuri dalījās savā pieredzē par projektu izstrādāšanu un realizēšanu, mācīties no viņu pieļautajām kļūdām un nekaunēties lūgt viņu padomu savos neskaidrajos jautājumos.

Vai bija arī kādi izklaidējoši pasākumi?

Jā, bija uzvedums, kura doma bija parādīt projekta dalībniekiem, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi, neatkarīgi no viņa veselības stāvokļa. Nevajag otru cilvēku atstumt tikai tāpēc, ka viņš ir nedaudz atšķirīgs no vispārpieņemtajām sabiedrības normām. Mēs visi esam vienādi un visiem ir nepieciešams atbalsts no apkārtējiem līdzcilvēkiem.

Ko Jūs sapratāt un ieguvāt piedaloties šajā projektā?

Es sapratu, ka galvenais ir pēc iespējas vairāk jauniešus nodrošināt ar informācijas apmaiņu, lai viņi paši varētu iesaistīties un ieguldīt savu darbu kopējos projektos. Latvijā ir cītīgi jāstrādā, lai šo informāciju nogādātu līdz jaunietim un motivētu viņu iesaistīties dažādās aktivitātēs. Arī projekta ietvaros tas tika uzsvērts, ka tikai ar darbu var sasniegt vēlamo rezultātu, tur mācīja sadarboties ar citiem dalībniekiem, dibināt kontaktus, vienoties par projekta tēmu aktualitāti. Bija interesanti arī uzklausīt citu dalībvalstu pārstāvju pieredzi un zināšanas, un rast jaunas idejas un iedvesmu tālākiem mērķiem, jo viss atkarīgs ir tikai no paša cilvēka, cik gatavs ir katrs uzņemties iniciatīvu un līdzdarboties ar apkārtējiem līdzcilvēkiem. Svarīgi ir cilvēkiem ar invaliditāti darboties komandā un būt noderīgiem sabiedrībai, pierādīt, ka viņi ne tikai vēlas, bet arī var dot ieguldījumu no savas puses kopējo mērķu sasniegšanai.

Vai Jūsu iegūtās zināšanas spētu ietekmēt jauniešus vairāk iesaistīties projektos?

Man personīgi nav bijusi pieredze iesaistīt jauniešus projektu darbībā, bet domāju, ja pareizi viņus motivētu un ieinteresētu, tad problēmām nevajadzētu būt. Jebkurš cilvēks ir priecīgs, ja lūdz viņa padomu un palīdzību, un, ja tas ir aizraujoši, tad viņš labprāt iesaistīsies un iesaistīs arī savus draugus un paziņas. Galvenais ir pareizi pasniegt savu ideju un pārliecināt par tās lietderību.  

Vai Jums ir padomā vēl kāds projekts kurā Jūs vēlētos aktīvi iesaistīties?

Es labprāt vēlētos vēl pilnveidot savas zināšanas. Vērtējot sevi pēc mācībām, kurās piedalījos, saprotu, ka man vēl vajag attīstīties profesionālajā ziņā. Ja būs izdevība un iespējas, turpināšu izglītoties un dalīties iegūtajā informācijā ar ieinteresētajām personām.

Kādi ir Jūsu nākotnes plāni?

Runājot par nākotnes plāniem, ir doma noorganizēt jauniešiem apmācības uz vairākām dienām par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Vēlos, lai sabiedrība pamana, ka ir cilvēki, kuriem ikdienā ir vajadzīga otra cilvēka palīdzība un sapratne, ka nevajag baidīties palīdzēt neprasot. Saprotu, ka tas ir ilglaicīgs darbs, lai sabiedrība sāktu ieklausīties un izprast cilvēkus ar īpašām vajadzībām, bet esmu gatavs strādāt, strādāt un vēlreiz strādāt, jo zinu, ka tas izdosies.

 

Paldies Gatim Nierliņam par sniegto interviju un novēlam realizēt savu projektu dzīvē!

Interviju sagatavoja Aija Sabale


Ieteikt: ieteikt Draugiem.lv ieteikt Facebook ieteikt Twitter ieteikt GooglePlus ieteikt LinkedIn ieteikt Pinterest nosūtīt uz e-pastu


Atvērt izvēlni (vietnes karte)
Latvijas Neredzīgo biedrība sociālajos tīklos:
Lapas beigas.

2018 © Latvijas Neredzīgo biedrība | mājas lapas teksta versija ekrānlasošām programmām, pārslēgties uz pilno mājas lapas versiju