Latvijas Neredzīgo biedrība, teksta versija

Pārslēgties uz pilno mājas lapas versiju
Atvērt izvēlni (vietnes karte) vai meklēt vietnē:

Māra Orbitāna atskats uz jauniešu nometni Cēsīs

Aktualitātes

Māra Orbitāna atskats uz jauniešu nometni Cēsīs
Foto: Sandra Smona

Sākās pirmdiena un laiks bija doties uz ciematu. Svētdien izplānota stratēģija, lai nenokavētu un rīts ar diviem banāniem brokastīs. Tika paķerta mugursoma un mans ceļš lēnām sākās. Pagāju garām skolai un paspēju veikalā nopirkt gan saldējumu, gan arī gaļas pīrādziņus. Nu un tad sākās...Liels intro un bariņš devās jau uz starta punktu. Šī nometne bija ar dažādām aktivitātēm un visu nometni caurvija jautrība, tāpat kā cilvēka ķermenī visu vij ar asinsvadiem un asinīm, lai nebūtu garlaicīgi. Un jautrība ir pats galvenais! Bija prieks satikt dažus cilvēkus ļoti, citus ne visai un citus nemaz. Bet tā kā jautrība caurstrāvoja nometni kā elektrība mājās visas ierīces, tad nu laiks bija doties. Ceļš aizveda uz viesu māju „Mežrozes”, kur ir jau būts. Mums iedalīja istabiņas interesantā mājā. Vieta pati par sevi ir ļoti interesanta un ar ļoti ideālu āra akustiku, kas ir ļoti piemērota lai naktī ar trompeti ietu un mazliet paspēlētu, un ar ideālu skaņas izolāciju, kas bloķēja ārā notiekošo. Istabiņas gan bija šauras un tur nebija krēslu, skapīšu, bet bija ledusskapis un arī trauki, kas patīkami pārsteidza. Nu sen nav būts un lietas reizēm piemirstas. Manā istabiņā bija interesanti biedri un patīkami pārsteidza, ka viens no tiem uzņēmās par savu draugu tādas kā rūpes, lai gan pašam īsti nav viegli, bet cepuri nost. Mans diktafons iemūžināja ļoti daudz no nometnes. Pagāja mazs laiciņš pēc iekārtošanās un mēs kā spiegi devāmies  izpētīt mūsu teritoriju, drošības labad. Vēlāk bija iepazīšanās riņķis, kas bija interesants. Bija sejas, kuras es redzēju pilnīgi pirmo reizi! Mūs sadalīja pa komandām. Sākumā tika iedalītas krāsas, bet tad mums bija jāgatavo savs reprezents un arī varēja mainīt savas komandas nosaukumu, ja bija vēlme. Mēs tā arī izdarījām. No violetajiem pārtapām par stariem. Apspriedes laikā radās konkrēts pamatojums un sevi reprezentējām uz vietas. Motors mans ātri nostrādāja, jo kamēr es stāstīju un izskaidroju mūsu nosaukumu, man jau radās improvizēts reprezents. Labs vai slikts, es nezinu. Katru no komandām piekabināja rehabilitētājam. Mūs piekabināja pie interesantās Natālijas, kuru es redzēju pirmo reizi. Dienas iet un grafiks nometnes dienām ir jau zināms, jo to mums  izstāstīja.

 

 

2. diena. Sešos augšā un septiņos ārā! Pamatā nometnē staigāju T-kreklā, šortos un brīvās kurpēs. Rīta rosme notika ārā, ko vadīja Daina. Sākumā šķita labi..... Mēs, Stari, dodamies pēc rosmes gatavot visiem brokastis, jo mēs visi gatavojām brokastis un vakariņas, bet pusdienās mūs apgādāja ar ēdienu bez dvēseles. Bija mazliet tā bailīgi, bet nu vienalga. Atgriežoties vakardienā, tad mūs nodarbināja, lai būtu interesanti. Katru dienu tika izlozēts, kura komanda gatavos, kura klās un kura novāks galdus. Pirmās brokastis no Stariem, apstaroti siera salāti ar labu domu staru kūli. Man bija prieks! Tās bija labākās brokastis nometnē. Ātri, ātri uz istabu, zobus iztīrīt un tad atpakaļ. Pirmā aktivitāte ar karjeras konsultanti. Tā bija ļoti interesanta. Tāda kā ieiešana sevī un darbošanās divās vietās vienlaicīgi: ārēji un iekšēji. Strādājām ar keramiku un veidojām plaukstu un trauciņu.  Kāds nu kuram sanāca. Manējais man atgādināja pelnu trauku. To varētu pārdot kādai kafejnīcai par ekskluzīvu summu, roku ražojums, bet slinkums, jo tomēr piemiņu vajag! Tika paņemti arī čiekuri, kas bija kā šķēršļi. Devāmies tos mest ārā, nevis miskastē, bet prom pļaviņā! Paņēmām zīles, kas bija kā problēmu atrisinājums un uzdevums bija tāds, lai šīs zīlītes salien traukā. Mans trauks pieņēma šīs mazās zīles. Tās bija jaukas. Liekot tās iekšā traukā, es biju iegājis tiešām sevī un domāju par sava mērķa vai mērķu atrisinājumiem, jo šķēršļus mēs izmetām. Sekoja pusdienas un pēc tam turpinājās radošās izpausmes. Pārstāvji no Blindart ļāva mums izmantot savu fantāziju un arī parādīt kreativitāti reāli taustāmu. Katrs izvēlējās augli vai dārzeni un izveidoja no viņa tēlu. Mūsu komanda ņēma bumbieri un izveidoja no viņa varoni, kurš saucās vitabumbirons. Vitabumirons sēdēja stūra dīvānā, kosmisks un pozitīvs tēls. Kad nu visi sevi bija reprezentējuši, pēc laika bija vakariņas. Nobeigumā mazliet jautrības numeroloģijas apskāvienos.

 

 

3.diena. Intro tāds pats, bet brokastis nu gatavo citi. Pēc tam pie mums ieradās psiholoģe ar savu aktivitāti. Mazliet pārdzīvoju, jo diktafonā neierakstīju visu. Te tika iedots stāsts un atkal mūsu komandas nu varēja sākt darboties. Bija sešas cepures, kurām mēs izgājām cauri kā istabām. Es atkal uzņēmos to vadību un stāstīšanu. Tad nu tika uzvilkta no papīra veidota interesanta cepure. Galā izveidojās filmu cienīgi sižeti. Bet līdz tam ir jānonāk. Tad nu uzvelkot cepuri sākām apspriesties, līdz nāca galarezultāts. Sekoja cita un tā līdz sestajai. Beigās katrai komandai bija izveidojies savs stāsts no iedotā stāsta. Mūsu komandai bija diezgan melns stāsts.

Pusdienas un tad  bija improvizētas galda spēles. Jautri! Kamēr nākamie gatavojās startam, katrs nu darīja savu. Kurš spēlēja dambreti, kurš nu šķībi dziedāja, kurš ko pavisam ko citu! Bet nu šīs spēles vienbrīd aprāvās.... Laiks doties tālāk! Atbrauca no tiflotehnikas un šeit bija mazliet intelektuāla sporta stafete kā priekštvēstnesis nākamajai dienai: vajag iesildīties! Mēs ķērāmies pēc tam pie vakariņām. Gatavots tika rosols. Dienas noslēgumā atbrauca noslēpumainais viesis- dziedātājs Miks Dukurs. Patīkamas sarunas un dziesmas aplī.

 

 

4.diena. Intro tāds pats, bet tālāk jau diena, kurā varēja iegūt mazliet adrenalīna, kurš man saglabājās vēl ilgi uz elkoņa. Šai spēlē mums bija pamatā laba komanda un mūsu galvenais funktieris Sandra bija mūsu starpā. Adrenalīna iespaidā labā kurpe tika sabojāta, elkonis ievainots un arī kāja, bet tas pie lietas! Pati interesantākā bija skriešana pa parku kā arī citas lietas. Mūsu ideālais navigators ļoti labi navigēja mūsu komandu un arī individuāli nostrādāja perfekti labāk vairs nevar! Mājas… Gatavošanās ugunskuram. Atkal mazliet no vakardienas: tika uzdots sacerēt pasaku. Tā nu kompis strādāja visu laiku un darbojās paralēli. Mans draugs to vēl sarežģīja: lai pasaka būtu ar nelaimīgām beigām, bet tomēr tā sanāca laimīga, jo pārnovas sprādziens ir krāšņš un daudzi astronomi tos vēro. Un atkal šī pasaka tapa vienkārši no savāktajiem datiem. Atkal jautrība caurvija vakaru pie ugunskura. Kārtīgi saelpojušies ugunskura dūmus un aukstu gaisu, mazliet vēl ietusējām, kurš nu cik ilgi, un tad devāmies sapņos brist! Pienāca pēdējā diena. Es nolēmu pievienoties rīta rosmei un tikmēr klusi sakravāju un pārbaudīju atpakaļņemamo bagāžu. Atkal jau brokastis, jo bez tām nu nekā! Tad nu pēdējā aktivitāte ar motivējošu lektoru, pusdienas un mājas!

Rakstu sagatavoja: Māris Orbitāns

 

 

Fotogalerija


Ieteikt: ieteikt Draugiem.lv ieteikt Facebook ieteikt Twitter ieteikt GooglePlus ieteikt LinkedIn ieteikt Pinterest nosūtīt uz e-pastu


Atvērt izvēlni (vietnes karte)
Latvijas Neredzīgo biedrība sociālajos tīklos:
Lapas beigas.

2018 © Latvijas Neredzīgo biedrība | mājas lapas teksta versija ekrānlasošām programmām, pārslēgties uz pilno mājas lapas versiju