Pīters Brēgels

Viens no ievērojamākajiem Nīderlandes 16. gadsimta otrās puses žanra glezniecības meistariem — Pīters Brēgels Vecākais (1525/30—1569). Par mākslinieka dzīvi zināms samērā maz — studējis Itālijas renesanses meistarus, mācījies no viņiem kompozīcijas mākslu, cilvēka ķermeņa proporcionālo uzbūvi, gaisa perspektīvas mācību, tomēr viņa daiļrade palikusi pilnībā individuāla, bez itāļu meistaru darbu kopēšanas. Brēgels sākumā dzīvojis un darbojies Antverpenē, bet vēlāk Briselē. Viņa daiļradē apvienojas fantastiska groteska, Bībeles sižeti, folklora un skarba realitāte. Tomēr pakāpeniski mākslinieks izveido pats savu stilu, tiecoties pēc dziļi nacionālā, reālistiskā, patiesi emocionālā, izteiksmīgākiem krāsu toņiem un plašas, perspektīviskās ainavas.

Savu sāpi par visas cilvēces vai varbūt savas tautas morālo stāju Brēgels izlicis izcilā gleznā — «Aklie» (1568). Tajā mākslinieks izmantojis Evaņģēlijā pausto līdzību, ka aklais aklajam ceļu rāda. Līdzība izmantota lai atklātu, kādu ļaunumu var sev sagādāt garīga akluma pārņemta sabiedrība, kas nespēj paredzēt savas rīcības sekas. Gleznā redzams, kā pa ciema nomali virzās seši aklie, turoties vienam aiz otra spieķa. Pirmais no viņiem, nogājis no ceļa, gāžas lejā tādā kā purva dūkstī, paraudams līdzi arī visus pārējos. Kā kontrasts šim savā būtībā traģiskajam notikumam, nelaimīgo cilvēku aklu baiļu pārņemtajām sejām un saraustītajām, nekontrolētajām kustībām ir mākslinieka savdabīgi iegleznotā mierīgā, gaišā dabas ainava. Viss apkārt ir skaists un mierīgs, tikai saujiņa nelaimīgu cilvēku risina savu traģēdiju.