Lasītāja par rosmi
Inita Ozoliņa

Problēma lēnām ir samilzusi līdz jautājumam — būt vai nebūt. Jau iepriekš atvainojos par manu subjektīvo viedokli. Žurnālu «Rosme» lasu jau kopš skolas laikiem, tad gan visiecienītākie bija Dzintras Žuravskas stāsti. Tātad sen, vairāk nekā 30 gadus, tiesa gan, neregulāri. Kritizēju, bet gaidīju.

Vēlāk jau literāros darbus, jaunāko LNerB ielasīto audiogrāmatu anotācijas, kā arī aprakstus par neredzīgo dzīvi ārzemēs. Gaume mums katram ir un būs atšķirīga, kritizēt vienmēr ir vieglāk kā kaut ko pašam darīt. Nepatika tas, ka jaunā informācija kavējās par mēnesi vai pat ilgāk.

Tagad jau gadu strādāju šajā žurnālā, redzu tapšanas procesu, pati tajā piedalos. Laiki mainās, mainās žurnāla saturs, biezums, mainās informācijas pieejamības iespējas. «Rosmes» redakcijā savulaik ir strādājuši 15 cilvēki, tagad esam pieci, tajā skaitā trīs redzes invalīdi. Mūsu vidējais vecums trīsdesmit seši gadi. Visiem ir labi zināma finansiālā situācija valstī, šogad žurnāls «Rosme» tiek izplatīts kā rehabilitācijas pakalpojums, tāpēc aptaujājām lasītājus, vai žurnāls mūsu cilvēkiem — redzes invalīdiem — ir vajadzīgs:

Anna (25): «Man žurnāls ir vajadzīgs. Lasīju darbus par rehabilitāciju, kas tika publicēti ar turpinājumiem vairākos numuros (sevišķi interesēja par bērnu rehabilitāciju). Labprāt lasu arī intervijas ar mūsu cilvēkiem.»

Sarmīte (22): «Vienmēr gaidu «Rosmi», it īpaši ziņas par Strazdumuižas internātvidusskolu.»

Ilgvars (42): «Pats izlasu «Rosmi» no viena gala līdz otram, tāpat dara arī mans tēvs. Mamma izlasa tikai tos rakstus, kas viņu sevišķi ieinteresē. Visvairāk vēlētos lasīt par LNB CV darbību.»

Ivars (24): «Pats «Rosmi» lasu reti, bet cilvēkiem, kam mājās nav interneta, žurnāls, pēc manām domām, ir ļoti svarīgs.»

Valija (80): «Abi ar vīru lasām «Rosmi». < «Rosmei» obligāti jāpastāv, tā jau ir pastāvējusi tik daudzus smagus gadus (53). Mēs ar vīru domājam, ka varētu būt mazāk pārpublicējumu, vairāk oriģināldarbi. Latvijā taču ir tik daudz redzes invalīdu, lai viņi paši stāsta par sevi. Es pati internetā lasu maz, ja kaut kas īpaši ieinteresē, tad mazdēls man palasa priekšā.»

Irēna (71): «Labprāt vairāk lasītu oriģināldarbus. Žurnāls mums ir vajadzīgs, un vajadzētu taču priecāties, ka ir vēl cilvēki, kas grib lasīt un lasa Braila rakstā.»

Juris (61): «Visu pēc kārtas nelasu, bet man interesē izmaiņas likumos, braukšanas atvieglojumos, izlasu arī to, kas notiek biedrības organizācijās. Sieva pārskata visu, domāju, ka «Rosmei» jāiznāk arī turpmāk. Internetā nelasu. Informāciju negūstu, kaut kā nesanāk laika.»

Māris (50): ««Rosmi» man vajag kaut vai tāpēc vien, lai nezaudētu iemaņas Braila teksta lasīšanā. Pēc manām domām, «Rosme» kļūst arvien interesantāka. Vairāk gribētu, lai atspoguļo aktuālos notikumus mūsu cilvēku dzīvē, lai tiktu publicēta svaigāka informācija. Iegūstu informāciju arī internetā, lasu audiožurnālu «Dialogs», jo derīga ir jebkura informācija. Esmu pret «Rosmes» likvidēšanu!»

Gaidīsim lasītāju viedokļus un ierosinājumus!