Atvērt pielāgoto vietnes teksta versiju

Atvērt teksta versiju

Dāvids Vinkbūns. «Lauku iela ar neredzīgu leijerkastnieku un bērniem»

Pakalpojumi / Žurnāls Rosme / Arhīvs / 2009 / Nr. 3 - 2009

Dāvids Vinkbūns. «Lauku iela ar neredzīgu leijerkastnieku un bērniem»

Šī flāmu gleznotāja D. Vinkbūna (1576—1633) glezna plašākai publikai kļuva zināma 2008. g., kad tā no privātas kolekcijas nonāca Christie's izsoļu namā Londonā. Šis eļļas/audekla darbs ir neliela formāta (40,7x 62,8 cm) vairākplānu glezna — 9 zemnieki un vairāk nekā 40 cilvēku. Rudenīgajā lauku ainavā kūsā dzīvība. 3. plānā — 2 sievietes, iespējams, rāj 2 draugus. 2. plānā — sievietes, šķiet, lūdz nepalikt nama augšstāvā kādu kārnu vīru, kuram rokās grozs un līdzās suns. 1. plāna kreisajā pusē — tirgotājs.

Durvīs sēž saimniece, un pie durvīm uz soliņa atpūšas saimnieces kaimiņš ar lielu grozu un nūju rokā, savukārt tirgotājs mēģina «iesmērēt» savu preci. Spriežot pēc visu triju sejām, tirdzniecība sokas ne visai labi.

Labās puses 1. plānā kaktā — vīrietis ar kausējamo tīģeli starp kājām, kausē metālu. Šo procesu vēro 5 pieaugušie un 4 bērni. Gleznas centrā attēlots ciema ielas vidus — tajā skrien pavadonis un neliels suns, bet ar leijerkasti padusē soļo neredzīgs muzikants. Viņa acis slēpj cepures malas krītošā ēna.

No rudens lietus glābj neliels pavalkāts apģērba gabals — melns, caurs apmetnis un kājās rūsganas bikses. Bērnu bars aplencis ceļojošo muzikantu. Meitene ar pirkstu rāda uz neredzīgo, daudzie bērni vēro leijerkastnieka apslēptās acis, citi trokšņo un apspriež viņa ierašanos.

Šīs gleznas īpatnība un noslēpumainība ir tā, ka bērnu sejas līdzinās pieaugušu cilvēku sejām. Versija, ka šeit attēloti pieauguši punduri, neder, jo nosaukumā minēts neredzīgs leijerkastnieks starp bērniem. Iespējams mākslinieks mēģina parodēt, attēlojot situāciju, kad pieaugušie ir kā bērni, kas ne tikai ziņkārīgi vēro, pat blenž, bet arī ar pirkstiem rāda uz nepilnvērtīgu cilvēku, izsakot pazemojošas un aizskarošas piezīmes, kas skan aptuveni šādi: «Cilvēki, skatieties, bezkājains ar kājām, neredzīgs ar acīm...»

Vitauts Gudonis (no lietuviešu valodas tulkojusi Solvita Štekerhofa)