Atvērt pielāgoto vietnes teksta versiju

Atvērt teksta versiju

Pārbaudi savas saules brilles!

PakalpojumiŽurnāls RosmeArhīvs2009Nr. 4 - 2009

Nodaļa — Veselība

Pārbaudi savas saules brilles!
Sigita Rukmane
«Ievas Veselība»

Zilas, rozā, dzeltenas, brūnas un pavisam melnas! Taču saulesbriļļu galvenais uzdevums nav papildināt tavu stilu, bet gan tagad, pavasara saulītē, pasargāt acis no ultravioletā (UV) starojuma.

Devos uz Latvijas Universitātes optometrijas centru, lai ar speciālu aparātu pārbaudītu gan tirgū un lielveikalā iegādātas, gan ari dārgas, slavenu zīmolu saulesbrilles, vai tām ir speciāls pārklājums, kas pasargā acis no UV stariem. Rezultāts ir pārsteidzošs un krīzes laikā iepriecinošs: pilnīgi visām brillēm aparāts parādīja skaitli 100! Un tas nozīmē tikai to, ka tās visas ir drošas un tev vairs nav jāsatraucas, ka, piem., tirgū par dažiem latiem pirktās saulesbrilles varētu nepildīt savu funkciju, ka tas vēl bija pirms diviem trim gadiem. Jo tehnoloģijas attīstījušās tik tālu, ka ražotājiem daudz izdevīgāk izmantot īstas lēcas, ar pārklājumu pret UV stariem, nevis to imitāciju — vienkāršu plastmasu.

Ja vēlies noskaidrot, vai arī tavām saulesbrillēm ir aizsargājošais pārklājums, droši dodies uz jebkuru lielāko optikas veikalu. Tur bez maksas nepilnas minūtes laikā pateiks, cik procentu pārklājums ir tavām saulesbrillēm. Bet — vai tikai šis pārklājums ir svarīgs un kas vēl jāzina par saulesbrillēm no veselības viedokļa, to devos noskaidrot uz Acu mikroķirurģijas centru pie daktera Vjaceslava Kuzņecova.

— Daudzi saulesbrilles nēsā tikai modes dēļ...
— Protams. Lielākoties stilam izmanto krāsainās saulesbrilles, taču tas nenozīmē, ka tās jāvalkā tikai tiem, kas aktīvi seko līdzi modei. Saulesbriļļu galvenais uzdevums tomēr ir pasargāt acis no tiešās gaismas. Un viena no šīm gaismām ir UV starojums, kas arī ir kaitīgākais. UV iedalās trīs garuma viļņos: īsajos, vidējos un garajos staros. Lielākā daļa no tiem acs tīklenē nenokļūst, jo starus nobloķē acs ābola priekšējās daļas — lēca un radzene. Taču, ja cilvēks pārāk jūtīgi uztver gaismu vai arī skatās, piem., tieši uz sauli, tad šī acs ārējā daļa nespēj aizkavēt UV staru nokļūšanu dziļākos slāņos, un var rasties apdegums vai ar laiku sākties dažādas acu slimības — katarakta, tīklenes distrofija. UV stari iekļūst acs tīklenē, kur ir nervu šūnas. Tās vairs nespēj tikt gala ar tik lielu gaismas intensitāti un nobrūk — rodas šūnu apdegums un tās vairs nedarbojas tik efektīvi. Salīdzinājumam minēšu piemēru: cilvēks katru dienu astoņas stundas strādā ar rokām, viņam ir nodarbināti pirkstu gali. Pēc laika tie kļūst nejūtīgi. Sākumā varbūt pat sūrst un sāp, bet ar laiku atrofējas.

— Redzi arī tā var zaudēt?
— Jā. Tāpēc jau, kad dodamies uz Āfriku un citām dienvidu valstīm, mēs valkājam saulesbrilles, jo tur ir pārāk spilgta saules gaisma. Starp citu, šajās zemēs ļoti daudz cilvēku slimo ar glaukomu un kataraktu. Arī sniega valstīs saulesbrilles ir ierasta lieta. Medicīna pastāv pat tāds termins sniega o2 olmija — acs virsmas iekaisums. Tad acis asaro, grauž un sāp. Sniegs ir kā kristāls, kas ļoti labi atstaro gaismu. Tāpēc slēpotāji vai kalnos kāpēji nosauļojas. Viņi saņem saulesgaismu ne tikai no augšas, bet no visām pusēm, jo sniegs UV gaismu atstaro gandrīz pa tiešo.

Taču patiesībā jebkura tieša gaisma — infrasarkanie, baltie stari — kaut kādā mērā bojā redzi. Pat dienasgaisma darba kabinetos. Acis ir paredzētas atstarotās gaismas uztveršanai, tāpēc tiešie stari ir kaitīgi. Dabā tiešā gaisma gandrīz neeksistē. Izņēmums ir saule, uz kuru mēs neskatāmies, un zvaigznes, kas ir mazas, tāpēc gaismas daudzums nav tik spēcīgs, lai kaitētu mūsu acīm. Vēl arī ugunskurs jeb atklāta uguns, kas rada termisku starojumu. Bet šie viļņi acīm ir vieglāk uztverami.

Tāpēc nedrīkst skatīties uz spožiem, starojošiem priekšmetiem, sauli. Kāpēc mūsdienās daudziem ir problēmas ar redzi? Jo mūsu acis katru dienu ir pakļautas dienasgaismas spuldzēm, televizoram, datoram. Vienalga, vai ir šķidro kristālu displejs vai parastais. Tik un tā ne dators, ne televizors gaismu neatstaro, bet to rada pats. Acis, protams, pierod, pielāgojas šīm tehnoloģijām, bet redzi tas bojā.

— Kad vēl noteikti nepieciešamas saulesbrilles?
— Kā jau teicu, galvenokārt tās jāvalkā, kad ir pārāk spoža gaisma. Vienalga — saules, sniega vai lampu radīta. Un, otrkārt, tās jāliek arī pēc redzes korekcijas ar lāzeru. Tās laikā acs virsma tiek apstrādāta un mazliet izmainīta — acs virsma vairs nav tā izliekta tādēļ pēc operācijas stari acī nokļūst mazliet citādi. Lai acīm būtu vieglāk, kamēr tās adaptējas, jāvalkā saulesbrilles. Ja cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ nevar tās valkāt, tad ir arī parastās brilles — gan redzi koriģējošas, gan ar vienkāršām lēcām bez plusiem vai mīnusiem, kurām ir arī antire3 eksa pārklājums, kas atstaro gaismu tāpat kā saulesbrilles. Taču tas nepasargā pret spožumu.

— Tātad saulesbriļļu galvenais uzdevums ir pasargāt acis...
— Un vēl arī ādu ap acim, kas ir plāna un ļoti jūtīga pret UV stariem. Tāpēc labi, ka moderni skaitās valkāt lielas saulesbrilles.

— Kā izvēlēties tieši sev piemērotākās?
— Saulesbrillēm jābūt tādām, lai, ejot cauri tunelim, mēs normāli redzētu. Tās nedrīkst būt tik tumšas, ka tunelī jāņem nost. Naktī jeb tumsā acs zīlīte izplešas. Tas pats notiek ari zem tumšām saulesbrillēm. Pārnākot mājās, mēs tās noņemam, bet istabā ir iedegta spilgta lampa vai pa logu iespīd saule, un acīm ir šoks, jo gaisma ir pārāk spoža. Tāpēc arī saulesbrilles pērku pēc šāda kritērija: ja ar tām labi redzu krēslā, tad viss kārtībā. Ļoti tumšas lēcas piemērotas, kad ir pārlieku spilgts apgaismojums, piem., uz kalna. Kad vēl bija nopērkamas parastās plastmasas saulesbrilles bez aizsargājošā pārklājuma, patiesībā tās bojāja acis. Zem tumšajām saulesbrillēm acs zīlītes izpletās, taču lēcām aizsargājošā pārklājuma nebija, un kaitīgie stari brīvi iekļuva acs dziļākajos slāņos, radot dažādas redzes problēmas. Tāpēc vecās plastmasas saulesbrilles bez žēlastības vajag izmest miskastē. Ja ir pārāk spoža gaisma un mums pa rokai nav saulesbriļļu, mēs taču samiedzam acis, zīlīte sašaurinās un kaitīgie stari netiek cauri.

— Esmu dzirdējusi, ka arī veciem cilvēkiem noteikti jāvalkā saulesbrilles, citādi veidojas katarakta.

— Cilvēkiem gados virsējā acs daļa — radzene — ar laiku zaudē elastību un kļūst cietāka. Tāpēc gaismas stari vairs tik labi netiek cauri, veciem cilvēkiem pat samazinās risks, ka kaitīgie stari nokļūs tīklenē.

— Kā ir ar krāsainajām saulesbrillēm?
— Ir vispārpieņemts uzskats: tuvredzīgs cilvēks labāk redz sarkanu fonu, tāpēc briļļu lēcām jābūt brūnganām. Cilvēks ar tālredzību labāk uztver informāciju pelēcīgi zilganā tonī, tāpēc ieteicamas pelēkas briļļu lēcas. Savukārt cilvēkiem gados parasti veidojas tālredzība. Tāpēc viņiem piemērotākas būs lēcas zaļganā tonī, kas atvieglo informācijas uztveršanu. Taču saulesbrilles ar krāsainām lēcām no UV stariem pasargā tāpat kā citas brilles. Šajā gadījumā lēca, kurai ir 100% pārklājums pret UV stariem, tika iemērkta speciālā krāsā — zilā, rozā vai dzeltenā. Jebkādā.

— Ir arī brilles-hameleoni
— Arī tās pilda savu funkciju — sargā mūsu acis. Tikai šo briļļu lēcas sastāv no kristāliņiem, kas atkarībā no gaismas spilgtuma maina staru caurlaidību. Tāpēc saulē lēcas kļūst pavisam tumšas, bet naktī — gaišas kā parastie stikliņi.

— Piemēram, mašīnas stikls arī pasargā acis?
— Stikls ir UV staru necaurlaidīgs, bet mašīnas stikls pat labāk sarga acis nekā logs dzīvoklī, jo tas sastāv no daudziem pārklājumiem, lai būtu izturīgs. Tāpēc jau nevar nosauļoties, sēžot dzīvoklī uz palodzes vai mašīnā ar aizvērtiem logiem. Braucot pie stūres, saulesbrilles noteikti vajadzētu lietot tiem, kas ir jūtīgi pret spilgtu gaismu.

— Vai, nēsājot saulesbrilles dienā un vakarā, uz ielas un istabā, smadzenēm nesajūk, kad ir diena un nakts?
— Ja nevalkāsiet saulesbrilles, kad nav nepieciešams — kad ir krēsla vai ārā apmācies, nesajuks. Taču krāsainas saulesbrilles cilvēka smadzeņu darbību ietekmē gan. Ir tāda hromoterapija — ārstēšana ar krasu palīdzību. Zaļas brilles palīdz cilvēkiem ar glaukomu, dzeltenas lēcas uzlabo kuņģa gremošanas trakta darbību, rozā un sarkanas uzlabo asinsriti, bet zilas sašaurina asinsvadus. Arī psiholoģiski krāsas ietekmē. Tāpēc jau ir teiciens: uz pasauli skatās ar rozā brillēm.

— Ja lēcā būs mazs skrāpējums, brilles uzreiz jāmaina?
— Nē, tas nenodarīs nekādu ļaunumu — ja skrāpējums nav pašā centrā un nebojā redzes lauku. Protams, nedrīkst valkāt brilles, kuru lēcas saskrāpētas tik ļoti, ka redzamība ir miglaina, izkropļota.