Atvērt pielāgoto vietnes teksta versiju

Atvērt teksta versiju

Sociālā rehabilitētāja darbība ar neredzīga bērna ģimeni

Pakalpojumi / Žurnāls Rosme / Arhīvs / 2009 / Nr. 6 - 2009

Nodaļa — Sociālo rehabilitētāju pētnieciskie darbi

Sociālā rehabilitētāja darbība ar neredzīga bērna ģimeni
Zane Krūkle


no kvalifikācijas darba SDSPA «Attīstība»
(8. turpinājums)

Nevalstisko organizāciju atbalsts
Ģimenes ar neredzīgu bērnu var gūt atbalstu nevalstiskajās organizācijās. Viena no NVO «Velku biedrība», kas apvieno bērnu invalīdu vēcākus Latvijā un ārpus tās robežām. Biedrība izdevusi izglītojošu literatūru vecākiem bērna aprūpei, fiziskai un garīgai attīstībai. «Biedrība aptvērusi biedrus no visiem Latvijas novadiem. Tā palīdz bērnu ar invaliditāti vecākiem veidot kontaktus ar ģimenēm, kurām ir līdzīgas problēmas.

Tā darbojas ar mērķi piedāvāt attīstības iespējas ģimenēm, kurās aug bērni ar smagiem funkciju traucējumiem, un rūpējas par bērniem, kas dzīvo nabadzībā. ««Velku biedrība» vēlas veicināt vērtības sajūtas veidošanos šajos bērnos un likt pamatus nākotnes iespējām, lai viņi varētu augt par personībām, un kļūtu par ģimenes, sabiedrības un valsts atzītu vērtību.» Biedrība, apvienojot vecākus, vieglāk spēj palīdzēt bērniem ar funkciju traucējumiem, izglītojot vecākus par viņu tiesībām, ko paredz likumi un normatīvie akti.

Velku mājas lapā www.velki.lv raksta, ka attīstoties biedrības darbībai, nonākam pie dažām prioritātēm.

«Biedrības pirmā prioritāte ir ģimene, kurā aug bērns ar invaliditāti. Vairākkārt esam secinājuši, ka šīm ģimenēm nepietiek mūsdienu apstākļiem atbilstošu dažādu pakalpojumu veidu, tādēļ pastāv draudi bērna institucionalizācijai. Mēs atbalstām vecākus gan ar informāciju, gan piedāvājam praktiskas nepieciešamo zināšanu apguves iespējas.

Katram bērnam ir nepieciešami stipri un laimīgi vecāki, kuri saprot, kas ir vajadzīgs viņu bērna attīstībai, un zina, kā to sasniegt. Mēs veidojam vecāku atbalsta grupu tīklu ģimenēm, kurās aug bērns ar vidēji smagu vai smagu invaliditāti. Darbojoties vecāku atbalsta grupās, ģimenes gūst emocionālu atbalstu, savstarpēju pieredzes apmaiņu un jaunu draugu loku. Tas palīdz ģimenēm vieglāk audzināt, attīstīt, aprūpēt savu bērnu ar funkciju traucējumiem.

Redzot sabiedrības attieksmi Latvijā, radās otrā prioritāte — mērķtiecīga darbība sabiedrības informēšanā un savstarpējas izpratnes veidošanā nacionālajā līmenī par bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm. «Velku biedrības» mērķa grupa ir bērni un jaunieši, kuriem ir vidēji smagi un smagi garīgās attīstības un/vai citi funkciju traucējumi un viņu ģimenes, bērni bāreņi un ļoti trūcīgas ģimenes.

Radīt bērnam tādus apstākļus, kuros viņš spētu normāli attīstīties. Sniegt cilvēkiem, kuri strādā ar bērnieminvalīdiem un rūpējas par viņiem, nepieciešamās zināšanas un prasmes. Veicināt un atbalstīt vecāku aktīvu līdzdalību bērna attīstībā. Rosināt institucionālās aprūpes pakalpojumu pārveidošanu par pakalpojumiem, kas klientam būtu pieejami tuvāk dzīves vietai un būtu draudzīgāki ģimenei, realizētu ikviena tiesības un iespējas dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Informēt sabiedrību, vietējās pašvaldības un valsts struktūras par mērķa grupas situāciju Latvijā.»

Eiropas Savienības projektu piesaistīšana, veidojot izglītojošu literatūru vecākiem, sabiedrībai un sociālās sfēras darbiniekiem.

Montessori
Montessori pedagoģija ir reformpedagoģijas virziens, kurā uzmanība tiek vērsta uz bērnu, un kurā tiek ņemtas vērā bērna vajadzības. Tā Latvijā vēl ir maz pazīstama sociālo rehabilitētāju vidū, kas nodarbojas ar neredzīgu cilvēku rehabilitāciju.

Iepazīstoties ar vēsturi, pirmo bērnu māju Marija Montessori nodibināja 1907. g. Romā. Vēl šodien viņas izstrādātā pedagoģiskā sistēma tiek saukta Montessori vārdā. Montessori pedagoģija tiek pielietota bērnudārzos un skolās gandrīz visās pasaules valstīs. Jau daudzus gadu desmitus tā tiek pielietota, ir pārbaudīta un efektīva metode bērnu audzināšanā.

Biedrība «Montessori bērnu māja» dibināta 2003. g. 18. decembrī ar mērķi popularizēt Montessori pedagoģiju Latvijā, kā arī mazināt bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām sociālo atstumtību. Biedrība pastāv par veselo bērnu un bērnu ar speciālām vajadzībām kopā dzīvošanu un mācīšanos. Tā viņi var iepazīt viens otru gan veselie bērni, gan bērni ar dažādiem funkciju traucējumiem un saprast, ka sabiedrību veido dažādi cilvēki.

2008. g. septembrī biedrība plānojusi atvērt ES un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta atbalstītā projekta ietvaros izveidoto Bērnu izglītības un attīstības centru «Montessori bērnu māja» Rīgā, bērniem vecumā no 0 līdz 12 gadiem. Tas būs sākums jaunās paaudzes izglītošanai.

No 2001. g. vasaras nometnes bērniem un jauniešiem tiek organizētas Brizulē, Viļķenē, Saulkrastos. Vecāki un bērni ar līdzīgām problēmām var kopā darboties bērnu rehabilitācijā, vienotības un kopības sajūtas stiprināšanā, tas ir nozīmīgs laiks vecāku dzīvē.

Nodarbībās attīsta brīvo darbošanos. Tad bērns pats izvēlas darba ritmu un darbošanās ilgumu, kā arī to, vai viņš vēlas darboties viens vai kopā ar citiem, vai viņš vēlas mācīties vai rotaļāties. Brīvā izvēle bērnos rada disciplīnu.

Montessori pedagoģijas pamatprincipi:
— uztvert bērnu kā personību un pilnvērtīgu cilvēku;

— palīdzēt attīsties bērna vajadzībām, tam tiek dota telpa brīvai izvēlei, palīdzēt bērnam patstāvīgi domāt un darboties;

— dot bērnam iespēju sekot savām paša mācīšanās spējām, jo bērni nevēlas mācīties kaut ko, bet gan noteiktā laikā noteiktas prasmes (sensitīvās fāzes);

— palīdzēt bērniem pārvarēt grūtības, nevis izvairīties no tām;

— Praktiskās dzīves vingrinājumi, proti, «Kurpju auklu siešana», «Ūdens liešana», «Smilšu sijāšana», «Galda mazgāšana» palīdz koordinēt, pilnveidot un harmonizēt kustības. Tie palīdz bērnam kļūt neatkarīgam no pieaugušajiem un veido bērnu par patstāvīgu un pašapzinīgu būtni.

Sajūtu materiāls attīsta garu un sajūtas. Raksturīgs šim materiālam ir noteiktu sajūtu treniņš, piem., dzirdes treniņš (trokšņu cilindri) vai taustes treniņš (taustes tāfelītes). Tā kā pasauli cilvēks uztver ar maņām, šim materiālam pirmsskolas vecumā ir liela nozīme. Lietu īpašības (proti, biezs, plāns, īss, garš, smags, viegls) ir reāli sajūtamas un tām piemīt zināmas atšķirības. Sajūtu uzdevumu mērķis ir no konkrētā nonākt pie abstraktā.

Valodas attīstībai pirmsskolas periodā ir svarīga loma un pēc Montessori bērniem no 3 līdz 6 gadu vecumam novērojama valodas «sensitīvā fāze». Valodas materiāls palīdz vārdu krājuma paplašināšanai, taču stāstot, lasot priekšā vai klausoties bērns mācās skaidri izteikties gan vārdiem, gan teikumos. Dabiskā zinātkāre ceturtajā dzīves gadā rosina bērnus mācīties lasīt un rakstīt. Ar materiālu palīdzību bērns attīsta rokas veiklību un kustību koordināciju. Bērns mācās pirmos burtus un to skaņas.

Montessori — izzina. Bērni izzina pasauli caur sajūtām un kustību. Sajūtu materiāls ir sagatavota vide bērna pētījumiem sajūtu jomā.

Ko gūst bērns ar īpašām vajadzībām, apmeklējot Montessori nodarbības:
— iespēju iepazīt pasauli;

— kļūst pašapzinīgāks, patstāvīgāks un disciplinētāks

— labāk izvēlas reālu darbošanos, nevis bezmērķīgu laika aizpildīšanu, apgūst sociālās iemaņas;

— veiksmīgāk integrējas sabiedrībā.

Kādi ir Montessori apmācībā ievērotie Zelta baušļi:
1. Skaties uz bērnu, t. i., novēro viņu!
2. Netraucē viņu, t. i., sargies aiz nepacietības bērna vietā darīt to, ar ko bērns pats jau var tikt galā, ja viņu nesteidzina un nepārtrauc!
3. Palīdzi bērnam izdarīt to pašam, t. i., rūpējies par to, lai bērnam būtu iespēja apgūt nepieciešamās prasmes!
4. Ierādi bērnam, kā pareizi jārīkojas, un esi gatavs sadarboties ar viņu!

(Turpinājums nākamajā numurā)