Atvērt pielāgoto vietnes teksta versiju

Atvērt teksta versiju

Vides pieejamība redzes invalīdiem Rīgā Baiba Čunčina

Pakalpojumi / Žurnāls Rosme / Arhīvs / 2009 / Nr. 7 - 2009

Vides pieejamība redzes invalīdiem Rīgā
Baiba Čunčina


no kvalifikācijas darba SDSPA «Attīstība» 
(nobeigums)

Ieteikumi Latvijas Neredzīgo biedrības vides komisijai
Šos ieteikumus vēlētos ieteikt LNB vides komisijai. Ņemot tos vērā un apvienojot ar komisijas priekšlikumiem, veidot neredzīgu un vājredzīgu cilvēku vides standartus, tos pilnveidojot un saskaņojot ar citām invaliditātes grupām, veidot vides pieejamības liku¬mu, kur šie standarti būtu ietverti.

Iela:
pie LNBRC Rīgas pilsētas rehabilitācijas dienas centra izvietot ceļazīmi — Neredzīgi gājēji, nodrošināt maksimāli vairāk krustojumus ar skaņas signālu luksoforiem, vienkāršot ielu plānojumus, nodrošināt līdzenus asfaltējumus, norobežot neparedzētus šķēršļus vismaz metru pirms objekta, vājredzīgam tā ir vieglāk to konstatēt, atzīmēt laternas un citu veidu stabus, trijās vietās. Apskatāma vides pieejamība Liepājā. Apakšējā atzīmes vieta vairāk atvieglotu orientēšanos tiem cilvēkiem, kuriem ir centrālā jeb tuneļa redze. Savukārt, augšējās divas norādes, kuras atrodas redzes līmenī un varētu atvieglot orientēšanos cilvēkiem ar kataraktu.

Akcentēti stabi
Ar dzelteno krāsu un reljefu flīžu palīdzību norādīt pieturvietas. Vadmargas pieturu tuvumā. Izteikt priekšlikumu Satiksmes ministrijai, šķērsojot ielu, atļaut izmantot diagonālās pārejas iespējas. Neredzīgi, vājredzīgi cilvēki varētu izmantot, navigatorus, ar kuru palīdzību nonāktu vajadzīgajā objektā: skanu luksofori maksimāli vairākās vietās, it sevišķi klusākajās ielās.

Tur, kur ir liela cilvēku plūsma, invalīds centīsies doties līdzi pārējiem gājējiem; trotuāra segums līdzens, ar reljefu flīžu maiņu nodrošinot pieturvietas, kā arī dzelteni kontrastkrāsu akcenti pie gājēju pārejām; laicīgi norobežoti negaidīti šķēršļi, vismaz metra atstatumā, jo vājredzīgs priekšmetu var ieraudzīt tikai pavisam tuvu; apgaismojums uz ielas un pagalmos.

Transports:
Lai noteiktu transporta numuru, ierīkot transporta noteicējus kā Lietuvā, attiecīgi katru vājredzīgu un neredzīgu interesentu nodrošinot ar pulti. Transportlīdzeklim priekšā un sānos izvietot maršruta numuru 30x20 cm, kurus izvietot pieejamā redzes līmenī.

Numura lielums
Taksobusiem izgaismot, ja iespējams, jumta numuru, pārklājot ar atstarojošu plēvi. Precīza un skaidra pieturu paziņošana. Ir jābūt atzīmētiem pakāpieniem. Pilsētas transports būtu vienā krāsā un piepilsētas citā, vai arī viena maršruta transports būtu vienā krāsā. Vēlams dzeltenā krāsā atzīmēt stieņus transporta salonā.

1. Pienākošā transporta līdzekļa numura atpazīstamība:
— numura lielums;
— numura izgaismošana;
— numura atrašanās vieta;
— audiāla informācija.

2. Pielāgotu transporta līdzekli raksturo:
— atzīmēti pakāpieni;
— zemi pakāpieni;
— audiālās informācijas kvalitāte;
— durvis (ir vai nav skaņas signāls);
— stieņi (ir vai nav nokrāsoti kontrastkrāsā).

Telpa:
Apgaismojuma līmenim telpā dienā un naktī ir jāpaliek relatīvi nemainīgam. Nepieciešamam apgaismojuma līmenim jābūt arī kāpņu laukumos, gaiteņos un citās vietās, kur apgaismojums bieži vien ir ierobežots vai nav vispār. Visiem stikla paneļiem, spoguļiem, kas ir grūti saskatāmi, jābūt iezīmētiem, lai izvairītos no riska faktoriem. Grīdām jābūt līdzenām, neslīdīgām un bez atstarojošā efekta. Lifta ciparu pogām jābūt attēlotām Braila rakstā, kā arī jālieto citi reljefi apzīmējumi un norādījumi palielinātā drukā.

Valsts iestādēm pie durvīm jābūt skaņas signālam, lai neredzīgs cilvēks saprastu, kur atrodas durvis. Rokturiem jābūt labi redzamiem, atšķirīgā toni no pārējā fona.

Stikla durvis(sienas)

Stikla durvis akcentēt ar krāsu, punktu vai līniju veidā. Tur, kur lieto rotējošās durvis, ir jāparedz alternatīva — tradicionāli veramās durvis.

Kāpnes un to marķējums
Kāpņu krāsojumam vēlams būt visā pakāpiena platumā (gan augšupejošā, gan lejupejošā virzienā), jo vājredzīgs saskata labāk horizontālās līnijas. Vēlams akcentēt slīdošo kāpņu pakāpienus. Margām jābūt abās pusēs un jāsniedzas pāri pirmajam un pēdējam pakāpienam. Margām ir precīzi jāseko kāpņu kontūrām, nodrošinot virziena orientāciju un lai izvairītos no bīstamiem izvirzījumiem.

Informācija, tās saņemšanas un nodošanas iespējas
Veikalos cenu zīmēm jābūt ne mazākām par 72 punktiem biezajā rakstā. Vēlams pieejamā redzes līmenī. Anotācijas par preci būtu pieejamas pēc pieprasījuma palielinātā rakstā vai piezvanot uz bezmaksas tālruni, pa kuru varētu saņemt dažāda veida informāciju, piem., zāļu anotācijām, produkta anotāciju, u. c, vietās, kur tiek veikta naudas apmai¬ņa, paliktņi kur norēķinās būtu vienkrāsaini.

Nodrošināt iespēju neredzīgam un vājredzīgam vēlēšanās balsot pastāvīgi. Neredzīgam cilvēkam biļetenus izgatavot Braila rakstā un vājredzīgam palielinātā drukā. Iespēja lasīt un rakstīt Braila rakstā, uz durvīm vai blakus tām uz sienas, uzrakstu plāksnītēm un cipariem jābūt labi saredzamām, palielinātā drukā un Braila (neredzīgo) rakstā. Iespēja saņemt un nodot informāciju palielinātā rakstā.

Pastā un bankās vizuālo informāciju papildināt ar audiālo, ja tas nav iespējams, nodrošināt informatoru, kurš nepieciešamības gadījumā sniegtu vajadzīgo ziņu.

Katram invalīdam, kurš vēlētos iemācīties «Jaws» un «Zommtext» programmu, valsts to nodrošinātu bez maksas.

Ieviest jaunas programmas bērnudārzos un apkalpojošam personālam, kurās būtu informācija par visa veida invaliditātēm. Standartos tiktu atrunāti visi šķēršļi, kuri šobrīd ir aktuāli neredzīgiem, vājredzīgiem cilvēkiem. Iekļaut taksometra pakalpojuma pieejamību, kamēr vide nav pielāgota nodrošināt ar algotu pavadoni-asistentu, audio gida palīdzību muzejos.

Aktivizēt LNB darbību par vides pieejamības popularizēšanu visā Latvijas teritorijā, izmantojot visus saziņas un masu medijus. Daudz aktīvākiem gan no biedru, gan biedrības puses ar plakātu, akciju, kampaņu, kur tiek stāstīts par šīm vides pieejamības problēmām. LNB savu darbību jāveic dažādos līmeņos: gan valdības, gan pašvaldību, gan sabiedrības līmenī.

Informēt masu medijos par Baltā spieķa dienu, ne tikai 15. oktobrī. Aktivizēt neredzīgu un vājredzīgu cilvēku problēmas par vides pieejamību, maksimāli pielāgojot vidi. Sadarbojoties ar valsts, pašvaldību un NVO institūcijām. Informēt politiskās partijas, pievērt uzmanību jautājumiem, kas skar neredzīgus, vājredzīgus cilvēkus. Strādāt ar apkalpojošo personālu lekciju, semināru veidā.

Secinājumi
LNB vides komisijai būtu jāpieņem vides pieejamības standartus, kuros skaidri atrunātu daudz vairāk pozīciju nekā aprakstīju savā darbā. Standarti jāreklamē arī citās invalīdu biedrībās kā «Apeirons», VAR un SUSTENTO. Pie pašvaldības jāizveido algots vides pieejamības eksperts visām invaliditātēm.