Atvērt pielāgoto vietnes teksta versiju

Atvērt teksta versiju

3x3 nometne

PakalpojumiŽurnāls RosmeArhīvs2009Nr. 9 - 2009

Nodaļa — Intervija

3x3 nometne
Kristaps Āboliņš

Šā gada vasarā Naukšēnos norisinājās 3x3 nometne, kurā piedalījās ari LNB biedre Kristīne Lapuha. Naukšēni ir ļoti skaista un sakopta vieta pie pašas Igaunijas robežas. Par 3x3 kustību meitene uzzināja internetā, mājas lapā www.latviesi.com. 3x3 ir kustība, kura mudina cilvēkus saglabāt latviskumu, latvisko kultūru, iepazīstina ar senām latviešu tradīcijām, tautiskiem rituāliem. Tas meiteni interesēja jau sen, taču viņai līdz šim nebija pietiekamas informācijas, kur viņa šīs visas lietas varētu uzzināt.

Nometnē piedalījās 247 cilvēki no kuriem lielākā daļa dzīvo Latvijā. Netrūka arī ASV, Zviedrijas, Krievijas, Kanādas latviešu, tai skaitā kustības 3x3 dibinātāji Līga un Arnolds Ruperti no ASV. Nometnes vecākais dalībnieks ir dzimis 1921. g., viņš katru gadu apmeklē 3x3 nometnes. Savukārt jaunākais dalībnieks ir dzimis šā gada janvārī. Tādēļ arī šī kustība saucas 3x3, jo notiek triju paaudžu saplūšana vienā veselumā. To varēja sajust, jo visi paaudžu konflikti bija palikuši tālu ārpus nometnes.

Šeit 3x3 nometnēs dažādu paaudžu cilvēki sniedz viens otram daudz gaišuma. Kristīni priecē, ka ir daudz jauniešu, kam interesē izkopt savu latvisko identitāti. Uz 3x3 nometnēm piesakās arvien lielāks skaits dažādu paaudžu kandidātu. Šogad notikušajā otrajā — Kazdangas nometnē piedalījās 400 cilvēki. Nometnes laikā, visas nedēļas garumā, varēja atpūsties no interneta un telefona, jo tur pēc tiem nebija nepieciešamības.

Dalībnieki tika izmitināti Sociālās korekcijas izglītības iestādē «Naukšēni», kas atradās kilometra attālumā no nometnes norises vietas — Naukšēnu vidusskolas. Ierodoties nometnē, bija jūtams, ka vietējie iedzīvotāji ir gatavojušies uzņemt dalībniekus, viņi ikdienā bija jauki un izpalīdzīgi. Nometnes laikā vietējie iedzīvotāji sarunāja meitenei divas uzticamas pavadones Agati un Ievu. Pārējie nometnes dalībnieki saziedoja naudu, lai segtu šo pavadoņu dalības maksu.

Kad bija vajadzība tikt no guļasvietas līdz nometnes norises vietai, tad meitene ar savām pavadonēm brauca nometnes dalībnieku automašīnās, kas viņas turp aizveda, tādējādi Kristīne iepazinās ar daudziem nometnes dalībniekiem, tai skaitā arī ar aktrisi Dainu Kupli, kas nometnes laikā līdzdarbojās dramatiskajā pulciņā. Viņu pazīšanās turpinās arī pēc nometnes. Kristīne saka, ka viss bija ļoti labi noorganizēts gan no organizatoru puses, gan arī no vietējo iedzīvotāju puses. Nometnē bija sava kārtība: diena iesākās 8:30 ar jogas vingrinājumiem, tad brokastis 9:00. Vakariņas nometnes dalībniekiem bija 19:30. Katru ēdienreizi uzsākta ar dziesmu.

Nometnes pasākumu klāsts bija daudzveidīgs: laivu būvēšana; latviskā virtuve; «Lasīt domāt, diskutēt», kur cilvēki runāja par izlasītajām grāmatām; «Mūsu spēka avoti», par psiholoģiskām tēmām; politikas ievirze; lupatu deķa aušana; ādas apavu gatavošana; rotu kalšana; teātra ievirze, kā rezultātā jaunieši nedēļas laikā iestudēja īsu izrādi; sports; sadziedāšanās priekš dziedāt gribētājiem; «Tautas instrumenti» (kokļu un stabuļu apmācība); cepuru pīšana no doņiem un kļavu lapām.

Divu stundu laikā Kristīnei uzpina cepurīti no apses lapām, šāda cepurīte bija gandrīz vienīgā visā nometnē.

Organizatori piedāvāja rīta, pēcpusdienas un vakara ievirzes. Katrs dalībnieks varēja izvēlēties vienu rīta, vienu pēcpusdienas un vienu vakara ievirzi. Kristīne saka: «Katrs nometnes dalībnieks gribēja izbaudīt visu, bet tai pašā laikā katrs varēja izvēlēties tikai vienu ievirzi. Tādēļ nometnes dalībniekiem ir vēlēšanās braukt katru gadu».

Diemžēl šīs ievirzes norisinājās tikai 5 dienas. Pēc tam notika dažādi kultūras pasākumi, koncerti, vakara pasaciņa bērniem un vakara dziesma. Vakara dziesmas laikā visi sadevās rokās un dziedāja. Kādā no vakariem uzstājās nometnes dalībnieki. Kādā citā — dejas, pavadīja Ilga Reizniece, kura spēlēja vijoli un Jānis Sausnītis — akordeonu, līdzdarbojās folkloras kopas «Vilki un Vilcenes». Vienā zālē dancoja līdz rīta gaismai, bet otrā zālē noritēja pasākums, ko sauca par «nīkšanu», cilvēki sēdēja pie galdiem līdz rīta gaismai, sarunājās un dziedāja.

Pļavas mācības nodarbībās nometnes dalībnieki apguva prasmi pareizi lietot savvaļas augus savai veselībai un uzturam.

4. dienas vakarā daļa dalībnieku devās uz pirti. Nometnē darbojās divas pirtis; Daļa cilvēku gāja uz «pļavas mācības pirti», kur viņus pēra ar speciālām ārstnieciskām slotām. Savukārt otrajā pirtī pirtnieks Aivars Rullis interesentiem pastāstīja par divarpus stundu pēršanas seansu, kura laikā tiek veiktas zilo mālu masāžas. Saimnieks laipni aicināja interesentus ierasties jebkurā laikā un pašiem izbaudīt šo brīnišķīgo iespēju.

Nometnē notika interesants rituāls — «Daudzināšana», kura laikā cilvēki sastājās aplī un izvēlējās rituāla vietu. Šo vietu norobežoja ar meijām. Nometnes dalībnieki izveidoja trīs vārtus: vienus — «Saulei», otrus — «Mārai» un trešos — «Dievam». Apļa vidū iekūra ugunskuru, ap to stāvēja cilvēki un dziedāja rituālās tautasdziesmas. Ugunskurā meta ziedojumus — dziju, maizi, sieru. Ar šiem ziedojumiem rituāla dalībnieki apliecināja savā darbā sasniegto. Ugunskurs atradās uz apaļa dzelzs pacēluma. Zem tā aplītī bija salikti ziedi ar kātiem pret ugunskuru. Kādā brīdī visi ziedi reizē aizdegās. Tie dega līdz kāta vidum, tad uguns nodzisa.

Lēni atvēra vārtus. Pēc katras nodziedātās tautasdziesmas zinātāji iepazīstināja klātesošos ar latviskām tradīcijām.

Nometnes laikā Ingus Krūmiņa vadībā ierakstīja audio kompaktdisku, kurā katrs iedziedāja ko vēlējās. Ar režisora Ivara Zviedra palīdzību uzņēma nometnes dzīvei veltītu videofilmu. Tagad, noskatoties šo filmu, rodas sajūta, ka esi atgriezies, tad gribas piezvanīt jauniegūtajiem draugiem un parunāties.

Nometni apmeklēja Andris Tomašūns, kurš veido II pasaules karam veltītu enciklopēdiju. Šis kungs ir izveidojis ļoti lielu un plašu bilžu galeriju. Pētnieku interesē šī perioda 1 tērpi, apbalvojumi utml. Varbūt šai ziņā varētu palīdzēt arī «Rosmes» lasītāji.

Pēdējā nakts 3x3 nometnē bija īpaša, jo tad «nīkšanā» dejoja un dziedāja līdz rīta gaismai. Visā nometnes darbības laikā goda vietā plīvoja Latvijas Republikas karogs.

Katru gadu nometni organizē cita ģimene. Nometni noslēdzot, karogu svinīgi nolaiž un pasniedz nākamajai nometnes organizatoru ģimenei. Jaunas nometnes organizēšana ir grūts darbs, kas jāuzsāk tiklīdz beigusies iepriekšējā nometne, jāsaplāno visi pasākumi, to norises laiki, jāsarunā vadītāji. Šogad 3x3 nometni «Naukšēnos» noorganizēja Rokpeļņu ģimene no Valmieras rajona. Kristīne saka: «Pirmo reizi biju tādā vietā, kur viss sākās un beidzās noteiktajā laikā».

Nometnē varēja atpūsties no ikdienas rūpēm un saspringuma. Kāds no dalībniekiem ir teicis: «Šī nometne nav «Mazā Latvija», bet šī nometne ir tāda, kādai Latvijai vajadzētu būt, ļoti žēl, ka tā nav realitāte». Šeit nometnē Latvieši apliecināja savu dziļāko būtību, savu latvisko identitāti. Kristīnei žēl, ka ikdienā daudzi cilvēki nespēj būt tik latviski, tik atvērti savas tautas kultūrai un tradīcijām.

Pajautāju Kristīnei, kā nometnes dalībnieki un apkārtējie cilvēki uztvēra to, ka meitene neredz. Pārsvarā to esot uztvēruši ar sapratni, un, nometnei beidzoties, daudzi bija Kristīnei pateicīgi, ka meitene parādīja, kā savādāki cilvēki spēj iekļauties kopējā plūsmā un sabiedrībā. Viņai ir prieks, ka organizētāji un dalībnieki ir iemācījušies «palīdzēt nepalīdzot» (neizdarot Kristīnes vietā). Nometnē pavadītais laiks bija aizskrējis vēja spārniem, šķita, ka šeit sastaptie cilvēki ir pazīstami jau gadiem ilgi.

«Jauniņos», kuri nometnē ieradās pirmo reizi, vairāk pieredzējušie 3x3 kustības dalībnieki sagaidīja kā senus paziņas. Šāda tuvība varētu noderēt par paraugu daudzām citām nometnēm un sarīkojumiem. Nometnē meitene ieguva jaunus draugus no dažādām pasaules valstīm. Jāpiebilst, ka Kristīnes turpmākie dzīves plāni saistās ar ASV. Doma ir aizbraukt uz Garezeru, jo tur darbojas «vasaras vidusskola» latviešu jauniešiem. Meitene ir iecerējusi mācīt skolēniem latviešu gramatiku un literatūru.

ASV trūkst cilvēku, kuri to gribētu darīt, jo šis darbs jādara brīvprātīgi (bez atlīdzības). Nākamgad Kristīne plāno pieteikties 3x3 darba grupā, lai strādātu nometnes avīzē. Katru gadu 3x3 nometnēm ir savs moto. Šogad tas bija «Robežas», tāpēc arī avīzīte saucās «Robežnieki».

Kristīne vēlas pateikties 50 brīvprātīgo «nometnes rīkotāju darba grupai», kā arī visiem Naukšēnu ļaudīm, 3x3 kustības dibinātājiem Līgai un Arnoldam Rupertiem. Jāsaka paldies arī Edmundam Barkānam par jauko sadziedāšanos. Nometnes noslēgumā sacīja: «3x3 kustība — tā ir atkarība, un, kurš vienu devu ir dabūjis, tam noteikti vajag vēl.»