Atvērt pielāgoto vietnes teksta versiju

Atvērt teksta versiju

Atskaite par Liepājas NB darbu 2008. gadā

PakalpojumiŽurnāls RosmeArhīvs2009Nr. 9 - 2009

Nodaļa — LNB biedru organizācijas

Atskaite par Liepājas NB darbu 2008. gadā

Liepājas Neredzīgo biedrība apvieno 445 biedrus. Biedrībā šobrīd strādā 20 algoti darbinieki, no tiem 12 cilvēki ar invaliditāti.

Mūsu darbības virzieni ir saglabājušies iepriekšējie:

— redzes un cita veida invalīdu sociālā rehabilitācija;

— vides pieejamības veidošana un universālā dizaina principu popularizēšana un iedzīvināšana sabiedrībā, lai mazinātu plaisu starp invalīdu un pārējo sabiedrību;

— sadarbība ar pašvaldības un valsts iestādēm, kā arī nevalstiskajām organizācijām pilsoniskas sabiedrības veidošanā.

2008. g. jūnijā beidzām realizēt projektu «Invalīds sociālajā rehabilitācijā — iesaistīts, piederīgs un noderīgs», kuru finansiāli atbalstīja Eiropas Sociālais fonds un Sabiedrības integrācijas fonds. Šī projekta laikā apsekojām dzīvesvietās vairāk nekā 240 cilvēkus ar invaliditāti. Vairāk nekā 80 cilvēki ar dažāda veida invaliditāti bez maksas varēja pieda-līties datorapmācības nodarbībās, klūdziņu pīšanas un floristikas nodarbībās, varēja iziet padziļinātu Braila raksta apmācību un piedalīties fiziskajās aktivitātēs.

Pirmo reizi pastāvēšanas vēsturē saņēmām finansējumu administratīvo izmaksu segšanai no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta (turpmāk — EEZFI), Norvēģijas valdības (NV) un Latvijas valsts budžeta projektam — «Liepājas Neredzīgo biedrība — vienlīdzīgas sabiedrības veidošanas virzītājspēks Liepājā». Šo atbalstu saņēmām, pateicoties ilggadējai darbībai gan invalīdiem svarīgu jautājumu risināšanā, gan vides pieejamības veidošanā, gan sadarbības veidošanā ar citām invalīdu organizācijām kā Liepājā, tā citur Latvijā.

Tika uzsākts vēl viens liels projekts — «Atpazīt — saskatot, sadzirdot, sataustot. Universālo dizainu ikvienam Latvijā», ko arī atbalsta EEZFI, NV un Latvijas valsts budžets. Šī projekta mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par universālā dizaina principiem, par vides pieejamības standartiem un to nodrošināšanu redzes invalīdiem. Izglītojāmies arī paši, pieaicinot pārstāvjus no citām invalīdu NVO, Latvijas Mākslas akadēmijas un Liepājas mākslas skolas. Trīs dienu semināru mums vadīja mūsu labs draugs un atbalstītājs no Norvēģijas, Rogalandes neredzīgo biedrības Bjorns Fagerheims, kurš pats jau 5 gadus visā Norvēģijā stāsta un māca par vides pieejamību. B. Fagerheima ierašanos un uzturēšanos Liepājā finansiāli atbalstīja Liepājas domes Ārējo sakaru un protokola daļa.

Pateicoties Rietumu bankas Labdarības fonda atbalstam, pamatīgas pārmaiņas piedzīvojis mūsu sporta klubs — tas kļuvis daudz gaišāks un skaistāks.

Bet ar Kopienu iniciatīvas fonda atbalstu esam tikuši pie īstas smukās istabas — telpas, kurā notiek saskarsmes atbalsta grupu tikšanās, kur mums norisinās iknedēļas sapulces un kur uzņemam ciemiņus. Tā ir vieta, kur katra mēneša pirmajā pirmdienā ar tiem, kuru dvēselēm nepieciešama aprūpe, runā mācītājs Voldemārs Zveja.

2008. g. sākumā savu darbu uzsāka «Dzīves skola», kura reģistrēta Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Līdz maijam «Dzīves skolā» bija uzturējušies un izgājuši apmācību 7 cilvēki gan no Liepājas rajona, gan Kuldīgas un Saldus rajoniem. Prieks, ka, pateicoties «Dzīves skolai», apmācību Dienas centrā mēneša garumā varēja iziet jaunapzināti redzes invalīdi, kuri bija izolēti no sabiedrības, bez zināšanām par savām iespējām risināt sev svarīgus dzīves jautājumus. «Dzīves skolā» cilvēks iegūst jaunas sociālās prasmes un iemaņas atkarībā no redzes zaudējuma pakāpes, iemācās izmantot atlikušās maņas, lai pēc iespējas būtu neatkarīgāks no citiem cilvēkiem. Mums ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar sociālajiem dienestiem vairākās pašvaldībās, un esam apņēmības pilni šo sadarbību turpināt.

Pateicoties biedrības «Ideju Forums» nesavtīgajam atbalstam un Latvijas Kristīgā radio Atbalsta fondam, šogad no Sanktpēterburgas pasūtījām un saņēmām dažādus tehniskos palīglīdzekļus redzes invalīdiem. Tos, ar kuriem šobrīd valsts nenodrošina. «Ideju Forums» ir tie, kuri nodrošina iespēju ierakstīt dažādas audio grāmatas, par kurām jūs informējām izdevumā «Gaisma Tumsā».

Liepājā viesojās «Tumšais treilers», kas arī ir minētās biedrības ideja, kura realizēta, pateicoties daudziem atbalstītājiem. «Tumšajā treilerā» redzīgais var iejusties neredzīga cilvēka ādā, lai izprastu neredzīga cilvēka ikdienas dzīvi un kļūtu iejūtīgāks pret saviem līdzcilvēkiem, kā arī mācētu sniegt praktisku palīdzību tad, kad tas ir nepieciešams. Informācijas un zināšanu trūkums vēl joprojām ir lielākais šķērslis kompetentu lēmumu, kas skar invalīdu specifiskās vajadzības, pieņemšanā.

Vairāk kā gadu Liepājā aktīvi darbojas divi Liepājas NB biedrības invaliditātes sabiedriskie eksperti, kuri piedalās renovēto ielu apsekošanā, jaunceļamo un renovēto sabiedrisko būvju pieņemšanā, un seko, lai būtu ievērotas vides pieejamības prasības, kuras noteiktas LR Būvniecības likumā.

Latvijas Neredzīgo biedrībā tika prezentēti mūsu organizācijas un citu sadarbības partneru kopīgi izstrādātie redzes invalīdu vides pieejamības standarti, lai tie būtu vienoti visā Latvijā. Šobrīd notiek darbs pie to uzlabošanas un pilnveidošanas, lai tuvākā laikā sadarbībā ar LNB iesniegtu tos atbildīgajām iestādēm apstiprināšanai. Izstrādātie ieteikumi vides pieejamības nodrošināšanai redzes invalīdiem ir ievietoti apvienības «Apeirons» mājaslapā www.videspieejamiba.lv

Liepāja vides pieejamības jomā ir galvastiesu priekšā pārējām Latvijas pilsētām, kas ir pateicoties lielajai atsaucībai no Liepājas pašvaldības puses. Pateicoties AS «Autobusu parks», autobusi tika aprīkoti ar lielajiem cipariem uz dzeltenā fona, kas atvieglo ne viena vien cilvēka ar redzes traucējumiem ikdienu. Tāpat ikviens jaunuzstādītais luksofors tiek aprīkots ar skaņas signālu. Ir saņemts uzdevums no pilsētas domes par rīcības plāna sagatavošanu, vadoties pēc kura pilsētā vides pieejamība tiktu nodrošināta plānveidīgāk.

Žēl, ka šogad valsts ekonomiskās situācijas dēļ neturpinājās sadarbība ar «IG Latvija», kuras ražotnē pērn tika nodarbināti vairāk nekā 60 cilvēki ar invaliditāti. Šobrīd situācija nodarbinātības jomā nav iepriecinoša, vienīgi ar Nodarbinātības valsts aģentūras atbalstu ir iespējams invalīdiem-bezdarbniekiem iekārtoties darbā subsidētajās darba vietās.

Biedrība ir piedalījusies Liepājas Attīstības stratēģijas apspriešanā. Biedrības vadītājs Māris Ceirulis piedalās LNB CV Vides pieejamības komisijas sēdēs un Labklājības Ministrijas darba grupas sanāksmēs, kurās tiek skatīts «Invaliditātes likums» un personīgo asistentu jautājums. Biedrības vadītājs piedalījies starptautiskā konferencē «Personīgais asistents» un divas reizes konferencēs «Dizains visiem», vienā konferencē stāstījis topošajiem arhitektiem un dizaineriem, ko tad nozīmē «Universālā dizaina» jeb «Dizains visiem» stratēģija un kā to praktiski īstenot dzīvē.

Neliedzam savu pieredzi citiem — esam vadījuši semināru Aizputes invalīdu biedrībā «Cerība» par nevalstisko organizāciju darba principiem un mūsu organizācijas attīstību, piedalījāmies Diakonijas dienās Durbē, palīdzējām nodibināt invalīdu biedrību Vaiņodē.

Regulāri biedrībā ir praksē studenti no Liepājas Universitātes, augstskolas «Attīstība», Sabiedrības integrācijas centra, mācību centra «Buts», neliedzam padomu un dažādus materiālus bakalaura un maģistra darbu izstrādē.

Ir izveidojusies ļoti stabila sadarbība ar invalīdu un viņu draugu apvienību «Apeirons». Viņu uzdevumā gada beigās apsekojām tos jaunuzceltos vai renovētos objektus Liepājā un Ventspilī, arī šo pilsētu rajonos, kuri nominēti «Zelta kruķa» balvai.

Noritējusi tikšanās ar ASV vēstnieku un ASV vēstniecības kultūras un politikas atašeju, kurus iepazīstinājām ar visu, ko mēs darām, kā arī pieminējām veiksmīgo sadarbību ar pilsētas domi.

Norisinājās projekts «Lauku uzņēmēju apmācība invalīdu integrēšanai darba tirgū», kas notika Nīcā. Projekts tapis, lai darba devējiem un invalīdiem — darba ņēmējiem ļautu vienam otru labāk saprast. Tas ļautu palīdzēt uzreiz divām sociālās atstumtības riska grupām — invalīdiem un lauku uzņēmējiem, kam pašreizējos ekonomiskajos apstākļos arī neklājas viegli.