Latvijas Neredzīgo biedrība, teksta versija

Pārslēgties uz pilno mājas lapas versiju
Atvērt izvēlni (vietnes karte) vai meklēt vietnē:

Vairāk nekā 70% Latvijas skolu nav piemērotas bērniem ar īpašām vajadzībām

PakalpojumiŽurnāls RosmeArhīvs2009Nr. 9 - 2009

Vairāk nekā 70% Latvijas skolu nav piemērotas bērniem ar īpašām vajadzībām
www.leta.lv

No 948 Latvijas vispārizglītojošām skolām tikai 89 skolās telpas ir piemērotas bērniem ar īpašām vajadzībām, bet 677 skolās jeb aptuveni 71% skolu telpas šo bērnu apmācībai ir nepiemērotas, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotie dati. Daļēji telpas bērniem ar īpašām vajadzībām piemērotas 182 skolās.

Vislielākais bērniem ar īpašām vajadzībām piemēroto skolu skaits ir Rīgā, kur atbilstoša infrastruktūra ir 17 no 156 skolām. Reģionos visvairāk īpaši aprīkotu skolu ir bijušajā Madonas rajonā, kur audzēkņiem ar īpašām vajadzībām piemērotas ir septiņas skolas, kā arī bijušajos Cēsu, Tukuma un Rēzeknes rajonos, kurā katrā ir pa piecām šādām skolām. Lai telpas būtu piemērotas speciālām vajadzībām, tām izvirzīta virkne prasību atbilstoši audzēkņu diagnozēm.

Piem., neredzīgajiem un vājredzīgajiem skolēniem skolā jābūt nodrošinātiem ar dažādu veidu palielinātājiem, grifelēm, Braila tāfelēm un rakstāmmašīnām, kā arī displeju un printeri. Nepieciešami arī audioieraksti un tehniskie līdzekļi, lai nodrošinātu iespēju rakstu darbus aizstāt ar verbāliem uzdevumiem. Izglītības iestādes telpās elektroslēdžiem un kontaktligzdām jābūt kontrastaini apzīmētām, bet kāpņu pirmā un pēdējā pakāpiena krāsojumam jābūt dzeltenam, tāpat durvju aplodu krāsojumam jābūt atšķirīgam no sienu krāsojuma.

Savukārt, ja skolā mācās izglītojamie ar kustību un balsta traucējumiem, skolā jābūt uzbrauktuvēm, liftiem, pielāgotām durvīm, tualetēm, dušas telpām izglītojamiem ar invalīdu ratiņiem, kā arī pašiem braucamajiem ratiņiem un citām pārvietošanās palīgierīcēm. Saskaņā ar ministrijas apkopoto . statistiku 2008./2009. m. g. Latvijas vispārizglītojošās skolās izglītības programmu bērniem ar fiziskās attīstības traucējumiem apguvuši 1050 bērnu, tostarp ar dzirdes, redzes, valodas, mācīšanās un fiziskās attīstības traucējumiem, kā arī bērni ar garīgās veselības un somatiskām saslimšanām.

Kā ziņots, lai nodrošinātu , to, ka bērni ar funkcionālajiem traucējumiem , varētu mācīties tuvāk dzīves vietai, IZM ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda aktivitātes «Vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem» palīdzību gatavojas katrā no kādreizējo rajonu teritorijām pielāgot vienu skolu, bet Rīgā — sešas. Konkursa kārtībā atlasīti un apstiprināti 30 projektu iesniegumi.

Savus projektus varēs īstenot M. Brimmembergas Pļaviņu vsk., Pilsrundāles vsk., Špoģu vsk., Gulbenes 2. vsk., Salas vsk., Limbažu 3. vsk., Ludzas 2. vsk., Madonas pilsētas 1. vsk., Talsu 2. vsk., Zemgales vsk., Smiltenes Centra vsk., Ugāles vsk., Jelgavas 4. vsk., Liepājas 8. vsk., Rīgas 18. vakara (maiņu) vsk., Rīgas 84. vsk., Rīgas 45. vsk., Rīgas 62. vsk., Rīgas 74. vsk., Rīgas 15. vsk. un Ventspils 6. vsk.

Tāpat arī Kuldīgas Centra vsk., Daugavpils 12. vsk., Rēzeknes 1. vsk., Jūrmalas Valsts ģimnāzija, Valmieras Pārgaujas ģimnāzija, Balvu Amatniecības vsk., Ozolnieku vsk., Alūksnes vsk., Krāslavas Varavīksnes vsk., Maltas 2. vsk., Aizputes vsk., Līvānu 1. vsk., Jaunogres vsk. un Dobeles 1. vsk. Kopumā šim mērķim plānots izlietot vairāk nekā 3,7 milj. latu, no kuriem 3,2 milj. latu ir ERAF finansējumus, bet nacionālais publiskais līdzfinansējumus ir 565 550 latu, kuri jānodrošina pašvaldībām. Ministrija pavasarī ir aicinājusi arī speciālo izglītības iestāžu dibinātājus izstrādāt un līdz jūlija beigām iesniegt projekta iesniegumus par mācību aprīkojuma modernizāciju un skolas infrastruktūras uzlabošanu 63 speciālajās izglītības iestādēs.

Patlaban vērtēšanā ir 35 projekti par 61 speciālās izglītības iestādes remontdarbiem un speciālā aprīkojuma iegādi par 6,25 milj. latu. Atbalsts izglītības ieguves iespēju uzlabošanai bērniem ar speciālām vajadzībām, tostarp ar funkcionāliem (kustību, redzes, dzirdes un citiem) traucējumiem, nozīmē sakārtot un uzlabot speciālās izglītības iestāžu infrastruktūru, veicot nepieciešamos ēku un inženierkomunikāciju rekonstrukcijas un renovācijas darbus, pielāgojot telpas audzēkņu ar funkcionāliem traucējumiem vajadzībām, uzlabojot mācību materiālo bāzi un aprīkojumu, tostarp iegādājoties atbilstošu informācijas tehnoloģiju aprīkojumu un programmatūras, kā arī iegādājoties vai nodrošinot autotransportu skolēnu pārvadājumiem.


Ieteikt: ieteikt Draugiem.lv ieteikt Facebook ieteikt Twitter ieteikt GooglePlus ieteikt LinkedIn nosūtīt uz e-pastu


Atvērt izvēlni (vietnes karte)
Latvijas Neredzīgo biedrība sociālajos tīklos:
Lapas beigas.

2019 © Latvijas Neredzīgo biedrība | mājas lapas teksta versija ekrānlasošām programmām, pārslēgties uz pilno mājas lapas versiju