Nodaļa — Interesanti fakti
Spilgtākie 2009. gada zinātnes sasniegumi
www.2v.lv
2009. g. veikts ne mazums svarīgu atklājumu, kuri cilvēcei paver jaunus horizontus kosmotaloģijas, augsto enerģiju fizikas, cilmes šūnu bioloģijas, medicīnas un alternatīvās enerģētikas jomās. Piedāvājam BBC News izdarīto novērtējumu par veikumu pasaules zinātnē pagājušajā gadā. Saraksts gan, kā min paši reitinga sastādītāji, ir subjektīvs, taču tāpēc jau tas nav mazāk interesants.
1. Senākais atklātais cilvēkveidīgais
2009. g. sākumā amerikāņu zinātnieku grupai no Berklija universitātes Etiopijā izdevās atrast senāko cilvēka priekšteci, kurš dzīvojis pirms aptuveni 4,4 milj. gadiem. Tā zinātniskais nosaukums ir Ardipithecus ramidu. Tika atrastas maza auguma (120 cm), ar nelielu smadzeņu apjomu, mātītes atliekas. Taču šīs senās būtnes varēja pārvietoties uz divām kājām un arī tām ir anatomiskas pazīmes tam, ka tās varētu būt spējīgas pielietot arī mākslīgās ierīces.
2. Epigenoms un pārmantojamība
Pirms gandrīz 10 gadiem izdarīta cilvēka genoma atšifrēšana radīja cerību, ka kļūs saprotams pārmantojamības mehānisms. Taču, sakarība starp gēnu struktūru un saslimšanām izrādījās daudz sarežģītāka nekā sākotnēji tika domāts. Rādās pat vesela pētījumu nozare — epiģenētika, kura vadās no tā, ka katru konkrētu gēnu darbība ir atkarīga no ārēju faktoru iedarbības un, ka izmaiņas tajā tiek nodotas nākamajām paaudzēm. Piem., agrā vecumā smēķēt sākušajiem paaugstinās risks, ka viņu mazbērni un mazmazbērni slimos ar kardioloģiska rakstura slimībām. 2009. g. oktobrī Kalifornijas Salkas institūta zinātnieku grupa publicēja pirmo cilvēka epigenoma karti, kas kļuva par revolucionāru soli, lai izprastu cilvēka pārmantojamības mehānisma veidošanos.
3. Gēnu terapija ārstē redzes defektus
Vašingtonas štata universitātes oftalmologu grupai pirmo reizi izdevās ar gēnu inženierijas palīdzību izārstēt tik nopietnu redzes defektu kā krāsu aklumu jeb daltonismu. Viņi ievadīja eksperimentā izmantotās šimpanzes, kura slimo ar šo redzes defektu, acīs gēnu izvilkumu, kurš stimulē to olbaltumvielu, kuras piedalās krāsu analīzē, izstrādi. Ja ņem vērā, ka šimpanzes redzes mehānisms ir praktiski analoģisks cilvēka redzei, tad tas paver iespējas daudzu acu slimību ārstēšanā. Bez tam, zinātnieki uzskata, ka gēnu terapija reiz spēs novest pie tā, ka cilvēkiem parādīsies tās sensorās spējas, kas vai nu viņiem ir vāji attīstītas, vai nu nav vispār.
4. Ūdens uz Mēness
2009. g. novembrī galīgi apstiprinājās pieņēmums tam, ka uz Mēness ir sastopams ūdens. Pagājušā gada 9. oktobrī kosmiskā aģentūra NASA veica eksperimentu: speciāli palaista zonde tika nosūtīta uz Mēness virsmu, lai cits aparāts spētu novērtēt tās sadursmes ar to pacelto augsnes un putekļu sastāvu. Tā rezultātā tika konstatēta ūdens tvaiku klātbūtne, pie kam, veicot spektrālo analīzi, to daudzums bija mērāms dekalitros. Tas var norādīt uz to, ka Zemes dabīgā pavadoņa krāteros var atrasties vai nu viņa paša, vai nu komētu ledus.
5. Teleportācija kvantu līmenī
Acumirklīga fizisku ķermeņu pārnešana no viena telpas punkta uz citu līdz šim bija tikai attiecināma uz fantastikas sfēru. Taču Merilendas štata universitātes Kvantu institūta zinātniekiem izdevās no viena atoma nodot informāciju citam, kurš no tā atradās metra attālumā. Tika pierādīts, ka viena atoma īpašības var tikt acumirklī noraidītas citam, kurš pēc tam kļūst neatšķirams no pirmā. Šim atklājumam ir milzīga nozīme superuzticamu un superātru kvantu datoru izveidošanā.
6. Lielais hadronu kolaiders
Uz pagājušā gada beigām sāka pienākt pirmie rezultāti no lielākā eksperimenta fizikas augstās enerģijas jomā. Eiropas kodolpētījumu organizācijas CERN Šveicē uzbūvētais lielais hadronu kolaiders atkal uzsāka darbību un 29. novembrī tajā tika konstatēts protonu kūlītis ar 1,05 triljonu elektronvoltu (TeV) lielu enerģiju. Tagad pētnieki grasās sasniegt 7 TeV lielu enerģiju, un rezultātā iegūt apstākļus, kas būtu līdzīgi tiem, kādi tie bija pirmajos mirkļos pēc Lielā Sprādziena (pēc kura izveidojās Visums).
7. Aukstā eksoplanēta vai sarkanais punduris?
Astronomiem pirmo reizi līdz šim izdevies iegūt visaukstākās ārpus Saules sistēmas esošās planētas optisku uzņēmumu. Ap zvaigzni GJ758 atklātā planētu sistēma, kas atrodas aptuveni 50 gaismas gadus no mums, ir visai līdzīga Saules sistēmai. Divu, maijā un augustā veikto, novērojumu sēriju rezultātā M. Planka Astronomijas institūtā zinātnieku grupai izdevās eliptiskā orbītā ap minēto zvaigzni atklāt planētu — gāzes gigantu, kura masa 10—40 reizes pārsniedz Jupitera masu. Pie kam, tās virsmas vidējā temperatūra ir 280—370 grādi pēc Celsija, kas ir visai neparasti, ņemot vērā, ka tās attālums līdz zvaigznei ir aptuveni vienāds attālumam starp Sauli un Neptūnu. Zinātnieki uzskata, ka šī, nosaukumu GJ758B guvusī, planēta varētu būt brūnais punduris, tas ir zvaigzne, kura atrodas gravitācijas saspiešanās stāvoklī.
8. Elektroniskais papīrs
2009. g. notika ilgi gaidītais izrāviens elektroniskā papīra tehnoloģiju jomā. Pārdošanā parādās aizvien vairāk lasīšanas ierīces, kas veidotas uz Kalifornijas firmas E-Ink patenta bāzes. Tas ļauj attēlot dažādos elektroniskos formātos kodētu melnbaltu tekstu. Attēls sanāk kontrastains un nav atkarīgs no piegaismošanas. Tuvākajā laikā gaidāms arī, ka šajā jomā tiks panākti jauni sasniegumi — par vienu no perspektīvākiem tiek uzskatītas organiskās diodes.
9. 48-kodolu mikroprocesors
Korporācija Intel ieguvusi jaunā no 48 kodoliem un slāņiem sastāvošā mikročipa pirmos eksperimentālos paraugus. Pati kompānija to sauc par «vienu procesoru, kurš nomainīs visu datoru». Šī procesora skaitļošanas jauda 10—20 reizes pārsniedz esošo divkodolu mikročipu, kas ļaus veidot jaunu personālo datoru paaudzi, kuri viegli iekļausies cloud computing (jeb datu apstrādes tīklu resursos) koncepcijā.
10. Cita veida telepātija
Amerikāņu armija piešķīrusi 4 milj. ASV dolāru, lai izveidotu ķiveri, kura uztvers galvas smadzeņu signālus un noraidīs to pa sakaru tīkliem. Jau iegūti pirmie praktiskie rezultāti, kas ir pietiekami, lai izstrādātu tehniskos palīglīdzekļus invalīdiem — piemēram, ierīce, kura ar paralizēta cilvēka domu iedarbību pāršķirs grāmatas lappuses. Pie šīs idejas īstenošanas pašlaik strādā trīs amerikāņu universitātes, kuras pēta vājus ķiveres uztvērējmehānismā nonākošus elektrosignālus.
