Nodaļa — Apsveikums

No viena mīļa vārda viss tālums dzidri skan
Ausma Bobkova
LNB biedre, kora «Jolanta» dalībniece

Godinot Edgaru Rungu 80. dzīves gadadienā, ieklausīsimies viņa dzīves gājumā. 1930. g. 15. aprīlī Ugāles pagastā, kas atrodas starp Ventspili un Usmas ezeru, lauku mājā — mežu ielokā, pasauli ieraudzīja puisēns. Zēnu nosauca par Edgaru. Uztvert pasauli palīdzēja māsa Valija.

Cilvēks nesākas ar pirmo kliedzienu,
ne arī ar pirmajiem soļiem,
vai nedroši sacīto «mamma».
Tas ir bēbītis, bumbulītis, kriksītis,
pieslapinājis autiņus,
atrāvis lellei kāju,
nobijies no tumsas —
tas vēl nav cilvēks.
Bet kādu rītu mazulis ieiet dārzā —
Uzziedējis puķuzirnis,
Bērns zemu noliecas.
Kāds brīnišķīgs reveranss!
Rokas sakrustotas uz muguras —
lai tikai ziediņu nenolauztu!
Netraucējiet šo mirkli,
tas ir svēts,
jo sācies ir cilvēks,
sācies ar atbildību.

Arnolds Auziņš

Edgara vecākiem bija neliela saimniecība. Viņi ieaudzināja dēlā uzņēmību un ticību saviem spēkiem, jo šobrīd, godinot jubilāru, zinām, ka Edgars nav izvairījies no atbildības — darba un mājas pienākumus pildījis godam, gadiem ritot aizvien vēl tālāk.

Deviņu gadu vecumā Edgars iestājās Strazdumuižā, Neredzīgo institūtā, Rīgā. Skola bija apvienota ar pansionātu un darbnīcām viena direktora vadībā. Skolotāja Helmaņa vadībā bērni dziedāja skolēnu korī. «Tur mani iekoriģēja gan dziesmā, gan mūzikā,» atceras jubilārs.

1945. g. skola pārgāja uz vidusskolas mācību programmu un jau 1950. g. ir pirmais vidusskolas izlaidums. Starp absolventiem ir Edgars, Aleksandrs Svilāns, Rasma Kvetkovska u. c. Beidzis vidusskolu ar teicamām atzīmēm, Edgars turpina mācības un beidz mūzikas novirziena pedagoģisko klasi, un ir ieguvis tiesības mācīt dziedāšanu līdz 7. klasei, pārējos priekšmetus līdz 4. klasei.

Edgars, strādājot par skolotāju, mācīja arī dziedāšanu. Bet, lai varētu mācīt bērnus augstākajās klasēs, viņš turpina mācības un 1957. g. beidz Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti.

Edgara dzīvē liels sasniegums, soli pa solītim iegūta augstākā izglītība. 27 gadu vecumā raisās domas par ģimenes veidošanu. Laimīgs mīlestībā Edgars lūdz Valijas roku:

Sniedz man savu roku liego,
Rožu gaisma plaukstā zied.
Vētrās, puteņos un sniegos
Mūžs mums kopā jānoiet.

Valija Brutāne

Un Valija kļūst par dzīvesdraugu Edgaram ar kopīgi vienotu domu:

Nevajag gadus uz priekšu mums zīlēt,
tad rūpes vien redz un citu neko.
Būsim laimīgi, ja tagad spējam mīlēt,
tad nākotne nepievils — atceramies to.

Eduards Veidenbaums

Un tiešām nākotne nepieviļ. Kopdzīvē veidotie gadi rit saskanīgi un ir par paraugu citām Neredzīgo ciematā dzīvojošajām ģimenēm.

Nostrādājis vienu gadu vakarskolā, Edgars Runga kā pedagogs mācīja Strazdumuižas vājredzīgo un neredzīgo bērnu internātskolā matemātiku — 10 gadus, tad 11 gadus strādāja neredzīgo raksta tipogrāfi jā, 22 gadus — neredzīgo literatūras redakcijā par vecāko redaktoru, strādā līdz pat redakcijas likvidācijai. Savulaik tika pildīti korektora, salicēja, redaktora un galvenā redaktora pienākumi.

E. Runga darbojies LNB Centrālajā valdē, bijis delegāts LNB kongresos.

Jau 12 gadu vecumā mūzika un dziesma saviļņoja jaunieti, dziedot pieaugušo korī altu grupā, bet vēlāk LNB korī «Jolanta» dziedāja tenoru grupā līdz 1985. g. Bijis kora biroja priekšsēdētājs. Septiņus gadus dziedājis vīru ansamblī «Senozols».

Nodarbojoties ar mūziku, Edgaram radās ierosme pašam komponēt dziesmas. No pašdarbnieku grupas 1958. g. izveidojās Neredzīgo biedrības estrādes ansamblis «Rondo». To skanējums ilgus gadus priecēja klausītājus ciematā un Latvijas novados. Šajā estrādes ansamblī muzicēja un dziedāja arī Juris Rozentāls. Starp dziesmām ansambļa repertuārā bija arī Edgara komponētā dziesma par mēnesnīcu. Ir dziesmas koriem un ansambļiem ar E. Rungas komponētajām melodijām. Edgaram neizpalika arī sadarbība ar ansambli «Rudens roze». 1984. g. 12. maijā LU Lielajā aulā tautas kora «Jolanta» koncertprogrammā «Šodien un pirms simts gadiem» skanēja E. Rungas komponētā kora dziesma «Celies dziesma pār Dzimteni» ar A. Krūkļa vārdiem. «Jolantas» repertuārā vēl ir Edgara komponētās dziesmas koriem: «Rīts» — ar V. Luksa vārdiem, «Rudens» — ar B. Saulīša vārdiem, «Oda pavasarim» — ar J. Sudrabkalna vārdiem u. c. dziesmas.

Ar melodiju skaņām rit cienījams mūžs,
kad savijas tumsa un gaisma ap tevi.
No tavējām dziesmām tā skaistākā dziesma,
kur katrā tās skaņā jūt dvēsele sevi.

A. Bobkova

E. Rungas ieguldījums nākamajām paaudzēm ir viņa grāmata «Braila raksta nošu mācība», kura tika izdota 1998. gadā.

No V. Igo un Senekas atziņām uzzinām, ka gandrīz viss diža cilvēka noslēpums iekļaujas vārdā «neatlaidība». Neatlaidība ir vīrišķībai tas pats, kas ritenis svirai: tā ir nepārtraukta atbalsta punkta atjaunošana. Dzīve ir gara, ja to prot prasmīgi likt lietā.

Tagad ik dienas savā dzīvoklī jubilārs kopā ar dzīvesdraugu Valiju klausās grāmatas, ielasītas audio kasetēs. To saturs ir dažāds, par dzīvi, mīlestību, vai skaistas melodijas, kas liek aizmirst sūros brīžus vai nepatikšanas, un pāri visam tikt ar saudzīgu attieksmi vienam pret otru, ieklausoties otra teiktā, otra sirdī.

Uguns sprēgā un atspīdums sejas skar —
Visa dzīve ir cīņai pacelta bura.
Labi tam, kas pirms ceļa sildīties var
pie namatēva sakurtā ugunskura.

Bruno Saulītis

Mēs — kora «Jolanta» dalībnieki un diriģenti — Arnolds Skride, Jānis Āboliņš, koncertmeistare Ina Federovska un LNB kluba «Strazdumuiža» vadītājs Ilgvars Hofmanis un kora «Jolanta» vadītāja Gunta Hofmane — no sirds godinām komponistu Edgaru Rungu viņa lielajā jubilejā un vēlam garu jo garu mūžu, stipru veselību turpmākajos gados un bagātīgu ierosmi jaunu kompozīciju un melodiju veidošanai!

Daudz laimes 80. dzīves gadadienā!

«Rosmes» redakcija pievienojas kuplajam apsveicēju pulkam!