Atvērt pielāgoto vietnes teksta versiju

Atvērt teksta versiju

Pozitīvā atkarība — dekupāža

Pakalpojumi / Žurnāls Rosme / Arhīvs / 2011 / Nr. 10 - 2011

Pozitīvā atkarība — dekupāža

Ilze Čudo

«Fiziskā un intelektuālā darba pamatprasmju apguve.
Dekoratīvās mākslas pamati. Dekupāža.»
nodarbību vadītāja

Cēsu TO kopš 2011. g. maija projekta aktivitātes «Fiziskā un intelektuālā darba pamatprasmju apguve. Dekoratīvās mākslas pamati. » ietvaros cilvēkiem ar redzes traucējumiem ir iespēja nodarboties ar dekupāžu jeb salvešu tehniku. Pateicoties šīs tehnikas plašajām iespējām, universālajai pielietošanai un materiālu pieejamībai, kas ļauj ar dekupāžas palīdzību radīt mākslas darbus jebkuram, dekupāža ir iekarojusi simpātijas projekta dalībnieku vidū.

Mazliet par vēsturi
Dekupāžas pirmsākumi meklējami Austrumsibīrijas cilšu kapeņu noformējumos. Nomadu ciltis ar dažādiem izgriezumiem no filca rotāja mirušo kapus. 12. gs. šo Sibirijas «kapu mākslu» sāka izmantot Ķīnā, kur ar dažādiem no papīra izgrieztiem fragmentiem tika dekorēti ēku logi, laternas, dāvanu kārbiņas un citi priekšmeti. 17. gs., pateicoties Itālijas, it īpaši Venēcijas, labajiem tirdzniecības sakariem ar Tālajiem Austrumiem, šie izgrieztie papīra rotājumi atrada ceļu uz Eiropu. Lai gan vārds «découpage» ir atvasināts no franču vārda decouper (izgriezt), savu «zvaigžņu stundu» dekupāža sasniedza tieši Itālijā.

Sākot ar 18. gs., kad Rietumeiropa attīstijās dekoratīvais rokoko mākslas virziens, dekupāžas tehnikā radītie darbi ieguva popularitāti ne tikai Itālijā, bet izplatījās visā Eiropā. Tā vairs nebija tikai amatnieku nodarbošanās, bet sāka ieņemt nozīmīgu lomu arī dāmu hobijos, jo īpaši karaļa Luija XV galmā. Tā vietā, lai dekorētu un veidotu kompozīcijas uz mēbelēm, to sāka izmantot arī mazāku objektu rotāšanai, piem., cepuru kastu un tualetes piederumu izgreznošanai.

19. gs. dekupāžas māksla guva popularitāti, apstrādājot dažādus sadzīves priekšmetus. Ar dekupāžas palīdzību tika dekorētas paplātes, šķīvji, kastes, vāzes, maki un citi sadzīves priekšmeti. No 20. gs. sākuma līdz tā vidum dekupāžas mākslas popularitāte mazinājās. To daļēji izraisija II pasaules kara noteiktās papīra izstrādājumus ierobežojošās regulas.

1960.—1970. gados mākslas un amatniecības izstrādājumi atkal bija populāri, līdz ar to arī dekupāža atgriezās savā līdzšinējā pozīcijā. Papildus jau tradicionālajiem izstrādājumiem mūsdienu mākslinieki sāka veidot dažādas kolāžas, gleznas ar izgrieztiem fragmentiem no salvetēm, veidojot dažādus abstraktus dizainus. Daži mākslinieki veidoja kolāžas E. Vorhola stilā, izmantojot zupu kārbu etiķetes un tamlīdzīgi. Ar dekupāžas palīdzību veiksmīgi tika apstrādāti dažādi izstrādājumi, kuriem bija kāds ražotāja defekts, vai lietas, kuras savu laiku jau bija nokalpojušas. Piem., dažādiem nedaudz bojātiem priekšmetiem, kā lampas, trauki, gleznu rāmji, mēbeles, ar dekupāžas palīdzību tika piešķirta jauna dzīve, defektu pārvēršot par efektu.

Izmantojamie materiali
Šobrīd ir pieejams ļoti plašs materiālu klāsts, un katrs interesents, atbilstoši savam zināšanu līmenim un pieredzei, var iegādāties atbilstošākos. Pirmajiem darbiem pietiek ar gaišu krāsu uz ūdens bāzes, PVA līmi, salvetēm ar interesantu motīvu un noslēgumā laku. Parasti izmanto akrila krāsas, kas labi klājās, ir ātri žūstošas un skaistos toņos. Izmantojamas līmes ir dažādas — gan speciālās dekupāžas līmes, gan kvalitatīva PVA līme. Ja nav pieejama līme, tad salvešu motīvu var pielīmēt arī ar noslēguma laku. Noslēgumā lakai principā ir viens nosacījums — tai jābūt uz ūdens bāzes. Galvenais elements, kuram pieskaņo gan krāsu, gan dekorēšanas stilu, ir salvete vai dekupāžas papīrs. Izvēle veikalos ir ļoti plaša un jebkurai gaumei atbilstoša.

Kad dekupāžas pamati ir apgūti, paveras ļoti daudz dažādu materiālu, kurus pielietojot un savstarpēji kombinējot, rodas satriecoši mākslas darbi. Piem., vienpakāpju vai divpakāpju kraklis, reljefa pastas, zeltīšanas tehnika, trafareti, 3D krāsas, veidojama plastika, vaski utt.

Darba gaita
Aprakstīšu darba gaitu elementāram darbīņam, kurā netiek izmantotas speciālās lakas vai kādi citi sarežģītāki materiāli. Vispirms izvēlamies dekorējamo virsmu (kastīte, pudele, puķupods, krēsls utt.), ja nepieciešams, tad apstrādājam ar smilšpapīru un nogruntējam ar atšķaidītu PVA līmi vai akrila grunti. Izvēlamies salvešu motīvu un pieskaņojam akrila krāsas toņus. Uz virsmas, kur plānots līmēt salveti, uzklājam gaišu akrila krāsu. Tas ir svarīgi, jo tādejādi zīmējums uz salvetes izcelsies, būs košs, ar skaidrām līnijām.

Vietās, kur nav plānots līmēt salvetes, var izvēlēties košākus un tumšākus toņus. Kad viss ir nokrāsots un aplīmēts, tad darbiņu parklāj ar noslēguma laku uz ūdens bāzes. Tas nepieciešams, lai darbs iegūtu viendabīgu un izteiksmīgāku izskatu, kā arī tīri praktiski, lai būtu vieglāk kopjams. Ļoti svarīgi ir ievērot to, kā katra uzklātā kārta ir ļoti rūpīgi jānožāvē. Lai sagatavotu vienu darbu ir nepieciešamas aptuveni 3—4 stundas. Tas atkarīgs no darba sarežģītības pakāpes.

Pieredze no nodarbībām Cēsu TO
Vadot nodarbības cilvēkiem ar redzes traucējumiem, pārliecinājos par to, ka dekupāža ir ļoti universāls mākslas veids. Arī nodarbībās dalībniekam ar pavisam nelielu redzes atlikumu var atrast kādu tehniku, kuru ir iespējams patstāvīgi veikt. Arī tie klienti, kuri uzskatīja — viņiem nav nekādu māksliniecisku dotību, jau pirmajā nodarbībā pārliecinājās, ka viss iecerētais izdodas, un gatavais darbiņš patīk ne tikai viņam, bet arī pārējiem, kuriem rodas iespēja to redzēt. Nodarbību laikā esam apguvuši vairākas tehnikas — visu veidu speciālās lakas, pastas, trafaretus, 3D krāsas, krāsu toņu jaukšanu, pludināšanu, zeltīšanu, apgriezto dekupāžu uz stikla, dekupāžu uz auduma un dažādu tehniku savstarpēju kombinēšanu.

Protams, ka ne visas tehnikas visiem patīk, jo vienam kaut kas padodās un patīk, bet citam nē. Taču šādās nodarbībās ir iespēja redzēt, cik plašs ir piedāvājums, un izvēlēties sev tuvākos un finansiāli pieejamākos. Daži klienti nepieciešamos materiālus jau iegādājušies personīgai lietošanai, lai savu prasmi varētu izmantot arī mājās. Iemācoties šo tehniku, ir iespēja radīt īpašas dāvanas, neieguldot lielus līdzekļus, kā arī atjaunot dažādas lietas mājās, piem., mēbeles, virtuves piederumus, vāzes, kastītes utt.

Noslēguma vietā
Iesaku ikvienam, kuram ir iespēja apmeklēt šādas nodarbības, to pamēģināt kaut reizi, lai izjustu to īpašo radošo atmosfēru un atklātu savus slēptos talantus. Tas būs laiks, kurā jūs aizmirsīsiet par savām rūpēm, ikdienu un gūsiet milzu gandarījumu!