Atvērt pielāgoto vietnes teksta versiju

Atvērt teksta versiju

Tautas dziesminiekam Imantam Ozolam — 80

Pakalpojumi / Žurnāls Rosme / Arhīvs / 2011 / Nr. 4 - 2011

Nodaļa — Personība

Tautas dziesminiekam Imantam Ozolam — 80
Latvijas Neredzīgo bibliotēkas kolektīvs

Latvijas Neredzīgo bibliotēkas lasītavā šī gada 14. aprīlī notika pasākumus, kurš veltīts Strazdumuižas iedzīvotājam, mūziķim, dzejniekam un komponistam Imantam Ozolam, kurš 11. aprīlī būtu svinējis 80 gadu dzimšanas dienu.

Imants Ozols dzimis Melnsilā zvejnieku ģimenē. Ģimenē bija 8 bērni — 4 zēni un 4 meitenes, un Imants bijis vecākais no viņiem. Imanta otrs vārds bijis Ziedonis, un tā nu sanācis, ka bērnībā viņu biežāk saukuši par Ziedoni nevis par Imantu.

4 gadu vecumā, darbojoties ar nazi, Imants guvis traumu, kuras rezultātā līdz 9 gadu vecumam pilnībā zaudējis redzi. No tā laika visa viņa dzīve aizritējusi Strazdumuižā. Mūžībā Imants aizgājis 2002. gadā.

Dziesminieka mūzikas un dzejas mīlestība aizsākusies jau ģimenē, kur visi bija lieli dziedātāji. Pašmācības ceļā Imants apguva akordeona spēli un pirmos mēģinājumus dzejā un mūzikā uzsāka jau padsmitnieka gados.

Ļoti iespējams, ka plašākai publikai Imanta Ozola daiļrade nekļūtu pazīstama, ja viņa mūziku neuzņemtos popularizēt producents un grupas «Saulkrastu kapella» vadītājs Uldis Duka. Kad 1990. gada dziesmu konkursa «Mikrofons» aptaujā uzvarēja Imanta dziesma «Dzērves», vienu no Strazdumuižas lielākajiem talantiem iepazina arī visā Latvijā, jo vēlāk arvien pazīstamākas kļuva daudzas no Imanta dziesmām, piemēram, «Labu nakti!», «Rudens roze» un «Dzērves». Viņa dziesmas dziedājuši vairāki sabiedrībā pazīstami izpildītājmākslinieki, piemēram, Rita Trence, Mazā Ģilde, Santīms, Saulkrastu kapella, Kārlis Ārgalis Straumēns, Viļānu lauku kapella, Heinrihs Kalvītis u. c.

Lai pieminētu mākslinieku viņa 80 gadu jubilejā, 14. aprīļa pēcpusdienā Latvijas Neredzīgo bibliotēkas lasītavā pulcējās Strazdumuižas iedzīvotāji un citi interesenti. Lasītavas darbiniece Alda Zariņa iepazīstināja klātesošos ar Imanta Ozola dzīves un daiļrades gājumu. To viņa prata pastāstīt tik spilgti un izteiksmīgi, ka ieinteresēti stāstā bija gan tie, kuri visu mūžu vienā ciematā ar mākslinieku dzīvojuši, gan tie, kuri Imantu pazinuši tikai no viņa dziesmām un dzejas.

Sarīkojumā tematiskā daļa cieši savijās ar muzikālo daļu, kurā Strazdumuižas populārās mūzikas grupa Epsilons izpildīja Imanta Ozola dziesmas un Vladimira Kropa dziesmas ar Imanta Ozola vārdiem. Īpašs muzikāls baudījums viesiem bija bibliotēkas darbinieces Andras Jākobsones dziedātā dziesma «Dzērves», ko savulaik izpildīja dziedātāja Rita Trence. Sarīkojumā klausītāji dzirdēja arī Latvijas Neredzīgo bibliotēkas darbinieku lasītu Imanta Ozola dzeju.

Protams, dažās stundās iekļauties un parādīt visu šī talantīgā cilvēka veikumu nav iespējams, tāpēc mēs aicinām apmeklēt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas lasītavu, kur lasītavas darbiniece Alda Zariņa jums pastāstīs par Imanta personību, jaunradi un dzīves gājumu. Viņas rīcībā ir arī Imanta dziesmas CD_mp3 formātā, kuras, diemžēl, joprojām ir ļoti maz popularizētas, tādēļ gaida ikvienu no jums, lai, tās iemācoties, mēs visi kopā varētu parādīt pasaulei, cik izcils cilvēks dzīvojis mums tik tuvu līdzās.