Nodaļa — Strazdumuižas absolventi

Ciemos pie nākamajiem absolventiem
Inita Ozoliņa

Maija otrajā pusē, kad Rīgā un visā Latvijā vietām jau sāk ziedēt ceriņi, 12. klašu audzēkņi gatavojas vidusskolas beigšanai. Mēs dodamies uz Strazdumuižas internātskolu ciemos pie nākamajiem absolventiem. Šogad viņi ir deviņi: Anete, Rosita, Ieva, Anete, Mārtiņš, Edgars, Arvīds, Lauris un Jānis. Pozitīvā gaisotne, klases draudzīgums un saliedētība, kā arī darbīgums un inteliģence — tie ir vārdi, kas pirmie nāk prātā, raksturojot šo klases kolektīvu kopumā. Viņi paši saka, ka katrs esot pilnīgi citāds, bet kopā viņi lieliski papildinot viens otru.

«Agrāk gāju dejošanas pulciņā, braucu uz baseinu, pēdējā laikā neko tādu īpaši nedaru,» stāsta Anete Trule, «klases kolektīvs ļoti draudzīgs un izpalīdzīgs. Nākotne pašlaik diezgan neskaidra. Bija doma iet mācīties par grāmatveža palīgu Jūrmalā, Dubultos, bet...»

Anete ir Rīdziniece, pēdējā laikā bažas sagādā veselība (tieši staigāšana), ģimenei pašlaik arī nav mašīnas, tāpēc meitene domā, ka būs grūti.

Edgars Kļaviņš ir no Lielvārdes. «Skolotāji ar mums ļoti daudz strādāja individuāli, ja mums tas kādreiz nepatika, tad tagad to novērtējam, jo redzam rezultātu,» stāsta puisis. «Skolā bija daudz dažādu pulciņu, arī to nenovērtējām, kad bijām jaunāki. Varējām sevi dažādi pilnveidot, jo nebija daudz brīvā laika visādām muļķībām. Braucām peldēt, uz jaunrades namu, apmeklējām keramikas pulciņu. Vakaros daudz nodarbojos ar sportu, tas man patika. Jā, protams, runas pulciņš pie skolotājas Ligitas Kūles, par ko esam ļoti pateicīgi, jo tagad protam runāt bez uztraukuma ar svešiem cilvēkiem, neatkarīgi no tā, kāda ir publika. Ļoti daudz skolotāji darīja papildus savam obligātajam darbam — mācīt savu priekšmetu. Viņi mūs audzināja par cilvēkiem, kas varbūt vēl svarīgāk kā matemātikas piemēri vai latviešu valodas likumi.»

Domājot par nākotni, Edgars svārstījies starp pedagoģiju un ekonomiku. Domu par matemātikas skolotāju atmetis, jo nepatīkot ģeometrija. Visticamāk, ka puisis izvēlēsies mācīties Latvijas Universitātē par veselības mācības un sporta skolotāju. Kad pabeigs, tad maģistros par sporta menedžeri, kas ļoti patiktu. «Ja veselība atļaus ar sportu nodarboties vēl nopietnāk, varbūt braukšu šogad uz Eiropas čempionātu vieglatlētikā Čehijā,» saka Edgars, tad vēl piebilst, ka nodarbojas arī ar džudo. Jā, un vēl audiovideo pulciņš.

Laurim Kuzņecovam, kurš arī ir rīdzinieks, patīk, ka skolā visi ir ģimeniski, tāda cilvēcīga attieksme.

«Ir iets un braukts uz visādiem pulciņiem, uz peldēšanu. Drusku sportots,» stāsta Lauris, «man interesē mūzika, ar to arī nodarbojos. Esmu dziedājis, kādu laiku gāju mūzikas skolā, spēlēju flautu, arī skolā dažreiz sanāca paspēlēt, tas man patika. Nākotnē ir it kā nosprausts mērķis — iet uz LU mācīties politoloģiju, bet pieļauju, ka manas domas var mainīties. Agrāk gribēju mācīties kaut ko vairāk saistītu ar tehniskām lietām, bet savas redzes dēļ nolēmu, ka labāk ne, var izrādīties pārāk sarežģīti priekš manis.»

Arī Lauris saka lielu paldies skolotājai L. Kūlei — runājuši daudz dzejoļu, rakstījuši referātus, bijuši publiskās runas konkursi.

Rosita Mineiko domā, ka viņas klases kolektīvs ir visdraudzīgākais. Visā skolā var justies kā mājās. Var jebkurā brīdī pieiet pie skolotājiem pēc padoma. Arī viņa apmeklējusi teātra pulciņu, tūrisma pulciņu, dejojusi, braukusi uz Jaunrades namu, kur nodarbojusies ar keramiku, šūšanu. Meitene dzīvo Rīgā un pēc skolas beigšanas vēlas mācības turpināt LU Vēstures fakultātē.

Jānis Ugodņikovs, kurš arī dzīvo Rīgā, agrāk dziedājis korī, pašam tagad šķiet neticami, ka arī gājis dejošanas pulciņā.

«Gāju teātra pulciņā, runāju dzeju pie skolotājas L. Kūles, dziedāju ansamblī, arī solo,» stāsta puisis.

Tāpat kā citi braucis arī uz Jaunrades namu līdz 7. vai 8. klasei. Jānis mācības turpinās LU Humanitāro zinātņu fakultātē. Ja agrāk gribējis apgūt angļu fi loloģiju, tad tagad arvien vairāk sliecas uz āzijas studijām, jo puiša sapnis ir iemācīties japāņu valodu un aizbraukt uz Japānu.

«Tā nebūs, ka nedarīšu neko!» optimistiski saka Jānis.

Mārtiņš Vizulis ir dejotājs, viņš dejo jau «no bērna kājas». Jaunākajās klasēs dejošanas iemaņas apguvis pie ritmikas skolotājas. Dejot viņš mācījies gan skolā, gan ārpus tās — Neredzīgo biedrības Rīgas TO, pie privātskolotāja standartdejas un Latīņamerikas dejas. Abi ar Jāni mēģinājuši mācīties tautas dejas, bet secinājuši, ka tas nav viņiem. Jaunrades namu Mārtiņš apmeklējis vēl tad, kad citi pārtraukuši tur braukt, tur darbojies galdniecības uun amatniecības pulciņā. 2. klasē, kad sākuši apmeklēt baseinu, viņš bijis mazliet neapzinīgs un pretojies tam. Vēlāk gan atsācis peldēt un tagad atzīst peldēšanu, nodarbojas ar to arī ārpus skolas. Mārtiņš arī agrāk piedalījies teātra pulciņā. Tagad skolā darbojas runas pulciņā, vieglatlētikā, dejo, brauc uz baseinu. Tomēr lielāko daļu sava brīvā laika puisis pavada ārpus skolas. Neraugoties uz to, ka vienīgais no klases mācās Braila rakstā, Mārtiņš nodarbojas arī ar austrumu cīņas sportu. Nākotnē jaunietis mācības turpinās Rīgā, kur viņš arī dzīvo, Londonas skolas filiālē «Spā un estētikas skola» par fizioterapeitu.

«Ja netieku, tad rezervē ir vēl viena spā skola, bet diemžēl šīs ir maksas skolas. Skola ir ļoti pretimnākoša — skatoties pēc eksāmenu rezultātiem, var piemērot atlaides mācību maksai. Mācības ir vieglā formātā — tikai trīs dienas nedēļā. Ir rīta, dienas un vakara grupas, var izvēlēties, tā man stāstīja, tā kā laiks būs arī citām aktivitātēm,» stāsta Mārtiņš.

Arvīds Plešners ir no Rēzeknes rajona Viļāniem. Jaunākajās klasēs, kā jau visi, nodarbojies ar peldēšanu, dejojis, braucis uz Jaunrades namu, darbojies teātra pulciņā. Vēlāk nodarbojies ar tehniskām lietām, filmēšanu, fotografēšanu. Arvīdam paticis, ka skolā var ļoti sakarīgi pavadīt brīvo laiku. Katrs var kaut ko atrast tieši sev, ir daudzveidība. Puisim interesē tehnika, tāpēc viņš tālāko dzīves ceļu saista ar datorzinību apguvi LU.

Anete Ķirse pēc skolas beigšanas atcerēsies savu klasi — draudzīgumu un morālo atbalstu, kas bija jūtams visu laiku. Skolotāji ne tikai māca, bet arī palīdz un atbalsta kā vien var.

«Esmu darījusi daudz: dejoju, arī tagad vēl eju uz pulciņu; agrāk dziedāju korī, tagad dziedu ansamblī; braucām uz Jaunrades namu, uz baseinu, tagad nodarbojos ar sportu, piedalos vieglatlētikas sacensībās Latvijā un ārpus tās (piem., Lietuvā). Jūnijā brauksim uz Igauniju, spartakiādē pārstāvēsim skolu un arī Latviju,» stāsta Anete (Limbažu raj., Bīriņi), «mazi gājām teātra pulciņā, tur nevarēja pateikt «nē», tagad eju pie skolotājas L. Kūles skatuves runas pulciņā.» Meitene vēlētos LU apgūt tiesību zinātnes, bet ir arī otrs, varbūt pat tuvāks variants — pirmsskolas vai sākumskolas pedagogs, iespējams, Anete izšķirsies par otro.

Ievu Keiseli, kura nepiedalījās mūsu sarunā, klasesbiedri raksturo kā gudru, dziedāt un sportot mīlošu meiteni. Viņa daudz lasa, ir ambicioza vārda labākajā nozīmē. Viņa piedalās Baltijas spartakiādē, dejo, apgūst runas mākslu pie skolotājas L. Kūles, kurai pateicoties, viņa sazinās ar rakstnieci Noru Ikstenu. Ieva domā mācīties LU Humanitāro zinātņu fakultātē baltu filoloģiju. «Ja mēs par kaut ko vienojamies (un tas ir diezgan bieži), tad esam ļoti spēcīgi,» saka Edgars.

Klasē valda veselīga konkurence, viņu galvenais darbs taču bija mācības. Lielākajai daļai — 5 skolēniem (Anetei Ķ., Ievai, Jānim, Edgaram un Arvīdam) — vidējā atzīme bija virs 7 ballēm. Viņiem piemīt humora izjūta un nekad neesot garlaicīgi izbraukumos.

Ar siltām pateicības jūtām visi atceras skolotājus, kuri viņus mācījuši dažādos laikos — Gundegu Kozjolu, Jolantu Reinvaldi, Vladislavu Šantaru, Olgu Galkinu, Artūru Murānu, kā arī sporta skolotāju Valdi Priedi, kurš strādāja ar katru, lai sports iepatiktos. Paldies arī skolotājai Ligitai Kūlei, kuras vārds te izskanēja visbiežāk.

Pajautājot jauniešiem, ko viņi vēlētos mainīt skolā, ja to varētu, Edgars minēja, ka bažas rada pārāk lielā brīvība skolā, kā arī pārāk lielā demokrātija visā pasaulē. Tomēr beigās nonākot pie secinājuma, ka nav ko vainot skolu, viss atkarīgs no cilvēka paša.

Vēl pēdējais zvans 23. maijā, tad izlaidums 27. maijā, kura neofi ciālo daļu plānots pavadīt Sauriešos noīrētajā viesu namā. Tad ceļi šķirsies, būs atkal jauns sākums. Lai veicas!