Nodaļa — Veselība

Veselības apdrošināšana privātpersonām
Zane Zālīte
žurnāls «Veselība»

Lasām starp rindiņām
Arvien mazāk darba devēju apdrošina savu darbinieku veselību, ko labajos gados bija ierasts uzskatīt teju par pašsaprotamu. Pakāpeniski pieaug to apdrošināšanas sabiedrību skaits, kas piedāvā iegādāties individuālo veselības apdrošināšanu. Vai ir vērts to pirkt, un kādos gadījumos polise noder?

Vēl pirms dažiem gadiem pie ārsta vai masiera rindā gaidošo pacientu vai pēc vingrošanas saunā sēdošo sporta draugu vidū risinājās dzīvas sarunas par dažādu veselības apdrošināšanas polišu mīnusiem un priekšrocībām.

«Tev ir zelta polise? Mums gan darbiniekiem deva tikai sudraba...» — «Vai masāža arī tur ietilpst?» — «Jā, bet ne vispārējā, toties var vingrot un peldēt pa 10 reizēm.» Tagad šādas sarunas dzird retāk, jo līdz ar taupības režīmu daudzas iestādes no darbinieku veselības apdrošināšanas atteikušās. Pieprasījums pēc tās tomēr ir saglabājies, jo pretējā gadījumā nebūtu arī piedāvājuma. Pēc Latvijas Apdrošinātāju asociācijas datiem individuālo veselības apdrošināšanu fi ziskām personām piedāvā četras apdrošināšanas sabiedrības: «If P & C Insurance» Latvijas fi liāle («If Latvija»), «Ergo», «Compensa» un «LKB Life». Iegādāties dažādus Eiropas līmeņa un starptautiskus veselības apdrošināšanas produktus iespējams arī pie apdrošināšanas brokeriem.

Iesaldēt naudu maksājumiem
Veselības apdrošināšanā pircējs samaksā apdrošināšanas prēmiju, pretī saņemot apdrošināšanas polisi un kompānijas apņemšanos segt ārstniecības izdevumus jeb izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. Tādējādi cilvēks nodrošinās, ka slimības gadījumā būs pasargāts no iepriekš neplānotiem tēriņiem, jo konkrēta summa būs iesaldēta tieši šādai vajadzībai. To kā privātās veselības apdrošināšanas lielāko plusu izceļ Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš: «Tas ir pozitīvāk nekā tiešie maksājumi ārstniecības iestādē, jo slimība pienāk neplānoti un tieši tajā brīdī naudas var nebūt.»

Tāda ir veselības apdrošināšanas būtība — nodrošināt pret risku saslimt un neizdot daudz naudas saistībā ar slimošanu. Ja cilvēks izlemj par šādas apdrošināšanas nepieciešamību, sīki jāizpēta katras kompānijas piedāvājums. Kopumā noteikumi ir līdzīgi, taču īpaša uzmanība jāpievērš prēmijas lielumam un atlīdzības limitam, cenrādim, kā arī izņēmumiem (kādos gadījumos apdrošinātājs maksājumus neatlīdzina) un tam, kad apdrošinātājs sāk izmaksāt atlīdzību.

Atšķirīgs ir «LKB Life» piedāvājums, kas būtībā ir uzkrājuma veids —kompleksā dzīvības apdrošināšana ar ārstniecības izdevumu segšanu nelaimes gadījumu un kritisku saslimšanu reizēs. Minimālais apdrošināšanas termiņš ir pieci gadi, līguma darbības laikā ik mēnesi jāiemaksā vismaz 25 lati, savukārt noteiktu slimību (miokarda infarkta, insulta, balss zuduma, nieru nepietiekamības u. c.) gadījumā tiek segti ārstēšanās izdevumi.

Līdztekus parastajai veselības apdrošināšanai šādu — uzkrājošo — apdrošināšanu piedāvā arī «Compensa».

Prēmija un atlīdzība
Prēmijas lielums ir summa, par kādu polisi iegādāsieties. Vidēji ir 100 150 latu, bet šīs summas lielums var būt atšķirīgs gan no kompensējamo pakalpojumu kopuma, gan klienta lojalitātes. Piem., «If Latvija» polise pirmajā gadā maksā no 132 latiem, otrajā — no 140 latiem, trešajā — no 150 latiem. Noteiktās pakalpojumu grupās attiecīgi mainās atlīdzības lielums. Piem., par maksas ārstnieciskajiem pakalpojumiem pirmajā gadā kompensē 50% izdevumu, otrajā — 60%, trešajā — 70%. Savukārt starptautiskajās un Eiropas programmās (tās darbojas arī Latvijas ārstniecības iestādēs), ko iespējams iegādāties pie apdrošināšanas brokeriem, prēmiju summas mērāmas vairākos simtos un pat tūkstošos latu, bet atlīdzības limitos dažkārt atrodami pat septiņciparu skaitļi.

Atlīdzības limits ir summa, kādu nedrīkst pārsniegt, maksājot par ārstēšanos visā polises darbības laikā. Parasti tie ir daži tūkstoši latu kopumā vai noteiktas summas atsevišķām programmas sadaļām, piem., zobārstniecībai 50%, bet ne vairāk kā 50 latu.

Jo slimāks — jo dārgāk
Pirms izdodat naudu par polisi, var mēģināt aplēst, cik daudz naudas no paša kabatas par ārstēšanos tērēts pagājušajā gadā, un salīdzināt, kāda būtu summa, pērkot veselības apdrošināšanas polisi. Apdrošināšanas kompānijas piedāvā aizpildīt pieteikuma anketu ar diezgan detalizētiem jautājumiem par veselības stāvokli un saslimšanām, piem., vai ir pazeminātas darbaspējas, konkrētas hroniskas slimības, kaitīgi ieradumi. Polises galīgo cenu aprēķinās atkarībā no tā, cik daudz reižu un/vai kādos gadījumos atzīmēta apstiprinoša atbilde, tāpēc šī cena var būt daudz augstāka nekā sākumcena, un tā jānoskaidro iepriekš. Piem., «If Latvija» polises cenas griesti esot 800 latu, ko gan neviens vēl neesot sasniedzis, uzzinājām pa informatīvo tālruni. Tāpat jāinteresējas, vai prēmijas aprēķināšanā tiks ņemts vērā vecums.

Protams, slimības var piezagties negaidot, un tad var nākties nožēlot polises trūkumu. Jo īpaši, ja ārstēšanās izdevumi pārsniedz prēmijas apmēru. Būtībā veselības apdrošināšana nepieciešama tiem, kuri mēdz slimot, bet kuriem lielākoties nav naudas polisei, savukārt cilvēki, kuri tās iegādājas, pārsvarā slimo maz un rūpējas par savu veselību — tātad grupa, kam polises patiesībā nebūtu vajadzīgas, atzīst Muciņš. Tādējādi veselības apdrošināšanas polisi var uzskatīt par medicīnas priekšapmaksas karti veselīgākajai sabiedrības daļai.

Pērc šodien, ārstējies rīt? Neizdosies!
Cenrādī konkrēti ir noteikts kopējā limita atšifrējums, piem., vai pie ģimenes ārsta, dienas stacionārā un slimnīcās tiek kompensētas visas pacienta iemaksas un līdzmaksājums vai to daļa, vai un kādā apmērā tiek kompensēti izdevumi par plānveida ārstēšanos, paaugstināta servisa pakalpojumiem (piem., atsevišķa palāta), ārstēšanos privātklīnikās un tamlīdzīgi. Taču sīkākas izpētes cienīga ir apdrošināšanas līguma sadaļa «Izņēmumi». Piem., «Ergo» (polise darbojas visās trīs Baltijas valstīs) sola kompensēt daudzu smagu slimību ārstēšanas izdevumus, taču izņēmumos minēts — ne iedzimtu slimību gadījumā. Savukārt «If Latvija» neapņemas segt izdevumus par ārstēšanos, ja veselība sabojāta sacensībās, spēlēs vai treniņos.

Svarīgi arī noskaidrot, kad līgums stājas spēkā, proti, no kura laika apdrošinātājs sāk izmaksāt atlīdzību. Piem., «Ergo» tie ir trīs mēneši, «If Latvija» — četri mēneši pēc līguma noslēgšanas. Tas var būt izšķirīgi, ja cilvēks nodomājis iegādāties polisi, jo skaidri zina, ka nākammēnes dosies, piem., uz iepriekš plānotu vai rindā ilgi gaidītu operāciju. «Polise nav kredītkarte, ko nopērk par 30 latiem un pēc tam ārstējas par 200 latiem,» uzsver Muciņš, atgādinot, ka savulaik pēc līdzīga principa pakalpojumus piedāvāja «Rīgas Slimokase», kas beigās cieta milzu zaudējumus un bankrotēja.

Pienākums būt apzinīgam
Der izlasīt veselības apdrošināšanas līgumu no sākuma līdz galam, ne tikai iepriekš minētos punktus. Tā iespējams uzzināt, ka apdrošināšanas sabiedrības var izvirzīt arī prasību rūpēties par veselību un saslimstot ievērot ārsta norādījumus. Polises pircējam rūpīgi jāiztaujā fi rmas pārstāvis par visiem gadījumiem, kad apdrošinātājs patur tiesības līguma darbības laikā veikt jebkādas izmaiņas, piem., ieviest apmaksāto pakalpojumu ierobežojumus vai mainīt atlīdzības kārtību. Jānoskaidro arī atlīdzības saņemšanas kārtība — kādi dokumenti jāiesniedz, vai to var izdarīt elektroniski vai arī jādodas uz biroju, cik ilgā laikā fi rma pārskaita atlīdzību. Galīgais lēmums jāpieņem katram pašam, jo privātā veselības apdrošināšana ir brīvprātīgs pasākums.