Atvērt pielāgoto vietnes teksta versiju

Atvērt teksta versiju

Latvijas Neredzīgo bibliotēkā pieejamās audiogrāmatas 2011/II

PakalpojumiŽurnāls RosmeArhīvs2011Nr. 7 - 2011

Nodaļa — Jaunākās grāmatas


Latvijas Neredzīgo bibliotēkā pieejamās audiogrāmatas 2011/II
Zane Rižija,
LNerB Metodikas un bibliogrāfijas nodaļas bibliogrāfe

MITOLOĢIJA
Purēns V., ZEM IGDRASILA KUPLĀS PAZARES JEB KO VĒSTĪ SKANDINĀVIJAS MĪTI, skan. ilg. 3 st. 38 min., lasa A. Zariņa. Skandināvu dievi ir ļoti līdzīgi cilvēkiem. Bet pirmos cilvēkus radīja trīs dievi no diviem jūras krastā augošiem kokiem — oša un gobas. Viens dievs deva tiem dvēseli, otrs — prātu un kustību, trešais — izskatu, valodu, dzirdi un redzi. Tas milzīgais osis ir viņu pasaules koks. Un kas tik tur nav rakstīts par pašas pasaules uzbūvi un tās un arī dievu izcelsmi…

 

EIROPAS VĒSTURE
Jankovičs J., SKORPIONA SLAZDĀ, 15 st. 49 min., lasa A. Zariņa. Jurim Jankovičam bija 17 gadi, kad 1941. gadā Latviju okupēja PSRS. Jankoviča ģimeni deportēja tāpat kā daudzus citus bez tiesas sprieduma. Dotā grāmata ir J. Jankoviča izsūtījuma piezīmes — dienasgrāmata, kuru autors rakstīja dienu dienā divus gadus, kad atklājās, ka par šāda materiāla glabāšanu var sodīt.

ĢEOGRĀFIJA
Lapsa L., INDIJA NE PA JOKAM. UN PAKISTĀNA ARĪ. Skan. ilg. 10 st. 24 min., lasa D. Kāgane-Kovaļova. Šī grāmata ieinteresēta aculiecinieka acīm rāda nevis sieviešu žurnālos tik bieži apjūsmoto Indijas «eksporta variantu», kur sniegbaltos tempļos zaļu pļavu vidū viedi vecūkšņi seko savai karmai, ar prieku mācot ciniskajiem, stresā un savtīgumā dzīvojošajiem eiropiešiem patiesās dzīves gudrības, bet gan to, kur savas reālās dzīves priekus un bēdas ik dienu piedzīvo paši indieši un pakistānieši. Abas šīs zemes ir tā pasaules daļa, kur kaut kas neiespējams, pat vienkārši neiedomājams cilvēku piemeklē ik uz soļa, tikko viņš šo soli sper sānis no tūristu iemītās takas. Un šīs grāmatas autors to tiešām ir izdarījis ne pa jokam.

VĒSTURE
Žīgure A. V., VIŅI. CEĻĀ, skan. ilg. 8 st. 56 min., lasa I. Berga. Stāsts par traģisko 1944. gada vasaru un rudeni Latvijā, kā arī par 1945. Gada pirmo pusi Vācijā. Tur nokļuva arī latvieši, kuri šajā dramatiskajā laikā pazaudēja tuviniekus, mājas, dzimteni. Mūsu bēgļu bija daudz — pēckara Vācijas rietumu daļā vien vismaz 120 000, bet precīzs skaits nav zināms. Autore centusies izprast, kāpēc cilvēki devās ceļā, ko viņi juta un domāja, kad bija spiesti pamest visu, kas mīļš un tuvs.