Atvērt pielāgoto vietnes teksta versiju

Atvērt teksta versiju

Ar drošu skatienu uz priekšu

Pakalpojumi / Žurnāls Rosme / Arhīvs / 2011 / Nr. 8 - 2011

Nodaļa — Veselība


Ar drošu skatienu uz priekšu
Gunita Nagle
«Veselība»

Bojātas vai zaudētas acs vietā iegūstot sev citu, cilvēki līdz ar pievilcīgu ārieni atgūst kaut ko daudz svarīgāku — pašpārliecinātību. Valtera protēžu laboratorija, kas acu protēzes izgatavo jau 20 gadu, ar tām nodrošina pacientus ne tikai no kaimiņvalstīm, bet arī no Kaukāza un Aizkaukāza zemēm.

Valtera protēžu laboratorija atrodas vienā no skaistākajiem Siguldas namiem. Pagaidām, kamēr viena no kolēģēm ir bērna kopšanas atvaļinājumā, laboratorijā strādā tikai divi okulisti — Valdis Valters un viņa dēls Gatis Valters. Divatā viņi sarūpē acu protēzes simtiem pacientu.

Acis, gluži kā īstas
Vairumam cilvēku, kuri dažādu iemeslu dēļ palikuši bez acs, tas ir ne tikai fizisks defekts, bet arī zaudējums, ar ko psiholoģiski ļoti grūti samierināties. Acu kontakts ir viens no svarīgākajiem attiecībās ar citiem cilvēkiem, turklāt bojājumi maina vizuālo tēlu — pat visskaistākā meitene to dēļ var justies neglīta. Pēc Valda Valtera stāstītā cilvēki aci zaudē galvenokārt divu iemeslu dēļ — tās ir dažādas saslimšanas, piem., glaukoma vai acs ļaundabīgais audzējs pēdējā attīstības stadijā, un traumas. Retāk, taču mēdz būt gadījumi, kad ģenētisku saslimšanu dēļ cilvēks šajā pasaulē jau ierodas bez actiņas. Taču visos gadījumos acu protēze ir vienīgā, kas, pat neatdodama redzi, tomēr ļauj cilvēkam pilnvērtīgi dzīvot sabiedrībā.

V. Valters saviem pacientiem gatavo divējādas protēzes — plastmasas un stikla. Rīgā top plastmasas acu protēzes no polimērmateriāliem un ektoprotēzes, ja vajag noslēpt sejas defektus. Savukārt Siguldā top tikai kriolīta stikla protēzes, katra no tām nav smagāka par 2 g un tiek pielāgota katra klienta vajadzībām gan pēc izmēra, gan krāsas. Šādu protēzi nezinātājam ir grūti atšķirt no veselās acs. Implantu iespējams savienot ar nerviem un apvilkt ar grozītājmuskuļiem, tādējādi saglabājot pat 70% acs kustīguma, un līdz ar to ir pat grūti pamanīt, ka protēze kustībās mazliet atpaliek no īstās acs.

Saviem pacientiem V. Valters parasti iesaka stikla protēzi, jo tā ir viegla, cieta, viegli samitrināma un ļoti līdzīga īstai acij. Plastmasas protēzes ir mīkstākas, tāpēc to virsma ātrāk kļūst raupja un nelīdzena. Tās nav tik viegli samitrināmas, līdz ar to berzes dēļ var veidoties kairinājumi vai izdalījumi. Salīdzinājumā ar stikla protēzēm plastmasas protēžu vienīgā priekšrocība ir tā, ka tās nav tik viegli plīstošas. Ļoti smagos gadījumos, kad protēze ir vajadzīga ne tikai acij, bet arī daļai sejas un ir risks protēzei izkrist, jāizvēlas plastmasas implants.

Tādu speciālistu ir maz
V. Valters uzsver: lai izgatavotu un ievietotu šādu protēzi, nepietiek ar augstāko medicīnisko izglītību. Vajadzīga mākslinieka iztēle, inženiera dotumi un mācības daudzu gadu garumā. Nevienai laboratorijai nav nedz līdzekļu, nedz laika, lai sagatavotu šādus speciālistus, tāpēc Baltijā viņi ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi.

Par laimi, acs zaudējums nav jāpiedzīvo daudziem cilvēkiem. Tāpēc Valtera protēžu laboratorija spēj apkalpot pacientus ne tikai no Latvijas, bet arī no kaimiņvalstīm un pat Ukrainas, Krievijas, Kaukāza un Aizkaukāza zemēm. Pēc V. Valtera aplēsēm no viņa pacientiem latvieši veido tikai aptuveni 20%, pārējie ir ārzemnieki. Daļa no viņiem brauc uz Rīgu vai Siguldu, bet sarežģītākos gadījumos okulārsti dodas pie viņiem uz Tallinu, Maskavu vai Tbilisi. Pacientiem vislielāko prieku sagādā tas, ka protēzes izgatavošanai un ievietošanai visbiežāk pietiek ar vienu dienu. Ja gadiem ilgi cilvēks mocījies, slēpdamies aiz tumšām brillēm vai nolaistiem plakstiņiem, tā ir visskaistākā dāvana — atsākt dzīvi droši, skatoties tai acīs.

Kāpēc protēzes un operācija pieejamas tikai Latvijā
Pasaulē nav daudz laboratoriju, kas specializējušās acu protēžu izgatavošanā un rūpējas arī par to, lai mediķis protēzi ievietotu. Galvenais iemesls — šis ir ļoti specifisks pakalpojums, kas nav nepieciešams lielam skaitam pacientu. Turklāt pasaulē nav nevienas augstskolas, kurās izglītotu acu protēžu izgatavotājus. Katra laboratorija tos sagatavo pati.