Atvērt pielāgoto vietnes teksta versiju

Atvērt teksta versiju

Stāsts par manu dzīvi. The Story of My Life. 1902

PakalpojumiŽurnāls RosmeArhīvs2011Nr. 9 - 2011

Nodaļa — Personība


Stāsts par manu dzīvi. The Story of My Life. 1902
Helena Kellere
No angļu valodas tulkojusi Ilga Briede

Trīspadsmitais turpinājums

Citas valodas
Līdz 1893. gada oktobrim dažādus mācību priekšmetus es apguvu patstāvīgi un nesistemātiski. Lasīju par Grieķijas, senās Romas un Savienoto Valstu vēsturi, mācījos franču gramatiku no Braila raksta grāmatām, un, tā kā es jau mazliet zināju franču valodu, tad bieži vien niekojoties, prātā mēģināju veidot īsas frāzes no jaunapgūtajiem vārdiem, cik vien iespējams, ignorējot likumus. Tāpat bez jebkādas palīdzības mēģināju arī apgūt franču vārdu izrunu. Protams, nebija īpaši prātīgi ķerties pie tik liela darba ar maniem vājajiem spēciņiem, taču tā bija laba izklaide lietainajās dienās, un tā es arī apguvu pietiekamas franču valodas zināšanas, lai ar lielu labpatiku lasītu Lafontēna fabulas un «Iedomu slimnieku».

Tāpat lielu daļu laika es veltīju savas mutiskās runas uzlabošanai. Es lasīju un atstāstīju mis Salivanai manu mīļāko dzejoļu fragmentus, bet viņa laboja manu izrunu. Tomēr tikai 1893. gada oktobrī, kad biju atguvusies no noguruma un satraukuma pēc Vispasaules Izstādes apmeklējuma, man sākās speciālo priekšmetu mācības noteiktās stundās. Tolaik mēs ar mis Salivanu viesojāmies Haltonā (Pensilvānijā), mistera Viljama Veida ģimenē. Viņu kaimiņš, misters Airons, bija labs latīnists, viņa vadībā sākās manas nodarbības latīņu valodas apguvē. Es atceros šā cilvēka reti piemīlīgo raksturu un viņa plašās zināšanas. Viņš man mācīja latīņu valodu, bet bieži vien palīdzēja arī aritmētikā, kuru es uzskatīju par garlaicīgu. Misters Airons izlasīja man arī Tenisona In memoriam. Arī pirms tam es biju daudz lasījusi, taču nekad grāmatas nebiju vērtējusi kritiski. Pirmoreiz es sapratu, ko nozīmē iepazīt autoru, viņa stilu, kā iepazīst draudzīgu rokasspiedienu.

Sākumā es nelabprāt mācījos latīņu gramatiku. Man šķita, ka ir muļķīgi izšķiest laiku, analizējot katru vārdu (lietvārds, ģenitīvs, vienskaitlis, sieviešu dzimte), ja tā nozīme ir skaidra un saprotama. Taču šās valodas skaistums sāka man sniegt patiesu baudījumu. Es sajūsminājos, lasot tekstus latīņu valodā, ķerot atsevišķus pazīstamus vārdus, un centos uzminēt visas frāzes nozīmi.

Manuprāt, nav nekā brīnišķīgāka par garāmslīdošiem tēliem un sajūtām, kuras dāvā mums valoda tad, kad mēs tikko sākam to iepazīt. Mis Salivana stundās sēdēja man blakus un rakstīja man uz rokas pa burtam vien visu, ko stāstīja misters Airons. Es tik tikko sāku lasīt Cēzara Gallu karu, kad jau bija pienācis laiks atgriezties Alabamā.