Nodaļa — Veselība

Kur izmanto stēviju?
Atbild farmācijas doktore Vija Eniņa
žurnāls 36,6 °C

No daudziem paziņām esmu dzirdējusi labas atsauksmes par stēviju, īpaši ieteicama tā esot cukura diabēta slimniekiem. Vai to var lietot arī cilvēki, kuriem šīs kaites nav? Kur to iegādāties, kā audzēt? Kādos ēdienos izmantot?

Stēvija ir dabisks saldinātājs, kas cēlies Dienvidamerikā, bet Latvijā savvaļā neaug. Daudz lietots Japānā, vairākās Eiropas zemēs. Pie mums iepazīts tikai nesen, kaut arī būtu pelnījis lielāku uzmanību.

Stēvijas saldo garšu nerada vis glikoze, fruktoze vai saharoze, kā tas ir cukurbietēm, bet vielas, ko sauc par steriozīdiem. To saldums ir 300 (!) reižu intensīvāks nekā cukura, tāpēc vēlamās garšas panākšanai vajadzīgs pavisam niecīgs auga daudzums.

Tā kā stēvija nesatur ogļhidrātus, tajā nav kaloriju — prieks tievētājiem.

Tā nemaina cukura līmeni asinīs, tāpēc ieteicama diabēta slimniekiem.

Garša ir ļoti gaumīga, bez nepatīkamas piegaršas, tālab der visiem, kuri mēdz dzert saldu tēju vai kafiju.

Stēvija ir siltzemju viešņa, mūsu klimats tai īsti pa prātam nav — ārā izstādīta, nīkuļo pat karstās vasarās. Taču puķu podā vai siltumnīcā augs, par kuru nav īsti skaidrs, puķe, zāle vai garšaugs, jūtās labi (nopērkams arī «Depo» veikalos). Vislabāk pavairojama ar apsakņotiem spraudenīšiem. Izaug kupls, 15 līdz 20 centimetrus augsts cers, kuram nevajag ļaut izziedēt, citādi izstīdzēs. Lapiņas var lietot svaigā veidā vai sažāvēt.

Stēvijas drogas iespējams nopirkt interneta veikalos un ekobodītēs.