Atvērt pielāgoto vietnes teksta versiju

Atvērt teksta versiju

Rosmes raksti

Pakalpojumi / Žurnāls Rosme / Arhīvs / 2013 / Nr. 1 - 2013


Nodaļa – Latvijas Neredzīgo biedrības notikumi

Uz aizgājušo gadu atskatoties
Sarma Pārstrauta, LNB Rīgas pilsētas organizācijas valdes priekšsēdētāja

Gads nākamais lai viegliem soļiem trauc,
Dod veselību, stiprumu un prieka daudz!

Vēlos apsveikt žurnāla «Rosme» lasītājus Jaunajā gadā! Vēlot stipru veselību un vienmēr možu garu, kopā ar jums atskatīties uz 2012. gadu.

Organizācijas projekti
Rīgas pilsētas organizācijā šis bija diezgan lielu pārmaiņu laiks. Uz tām vedināja mūsu projekta vadītāja Ligita Lābane (subsidētais darbs), kuras pirmais projekts bija veltīts tieši LNB stratēģijas izveidei. Diemžēl pirmajā kārtā šis projekts neieguva vajadzīgo punktu skaitu, bet otrajā kārtā projektu iesniegšanai neapstiprināja LNB CV priekšsēdētājs E. Zariņš.
Otru projektu, kuru uzrakstīja Ligita, viņa veltīja jauniešu integrācijai, un tas nozīmē, ka projektā kopīgi darbojās mūsu jaunieši ar redzes invaliditāti un jaunieši no Ezerkrasta vidusskolas. Šāda pieredze bija pirmā mūsu organizācijā (projekts beidzās līdz ar veco gadu), un šķiet, ka paši jaunieši, neformālās grupas «Pozitīvus» dalībnieki, ir apmierināti, jo atsauksmes dzirdētas pozitīvas. Cerams, ka jaunieši nebeigs darboties līdz ar projekta beigām un būs darboties griboši arī turpmāk!
Trešais projekts, kuru gan realizējām jau bez Ligitas līdzdalības (jo Ligita darbu bija beigusi), bija konference 2012. gada oktobrī «Redzes invalīdu problēmas un risinājumi iekļaujošas sabiedrības veidošanai Rīgas pilsētā». Konference noritēja veiksmīgi, daudz šīs konferences realizācijā palīdzēja sadarbība ar Latvijas Pilsonisko Aliansi un studentiem. Lai arī ne visiem Rīgas domniekiem šī tēma šķita aktuāla, tas tikai norāda uz to, ka Rīgas organizācijai šeit paveras ļoti plašs darba lauks.
Izsaku Ligitai Lābanei dziļu pateicību par viņas ieguldīto darbu projektos!

Jaunās valdes pienākumi
Ar jaunās valdes ievēlēšanu saistās arī tie pienākumi, kurus katrs valdes loceklis ir apņēmies izpildīt, jo katrs no viņiem atbild par kādu aktivitāti.
Paldies Armandam Dīriņam, kuram ir uzticētas aktivitātes informācijas jautājumos, par mājaslapas izveidi (www.redzimani.lv) un informācijas ievietošanu tajā. Jāpiemin arī Rinalds Krēgers, kuram esam pateicīgi par mājaslapas nosaukuma apmaksu.
Paldies Inārai Ikauniecei, kura valdes sastāvā ir viena no projektu izstrādes grupas dalībniecēm — izsaku pateicību par kvalitatīvu finanšu atskaites ziņojuma sastādīšanu Rīgas Domes projektam! Paldies saku valdes loceklei Līgai Ķikutei, kura atbild par sabiedrisko attiecību jautājumiem, par aktīvu darbību organizācijas labā!
Paldies vēlos izteikt arī Terēzei Petrevicai, kura ir darba grupas kultūras jautājumos vadītāja. Ar viņas gādību mūsu biedri septembrī VEF kultūras namā ar saviem darbiņiem piedalījās izstādē-pārdošanā. Izstādes viesu grāmatā ir atstāts daudz pozitīvu atsauksmju. Viņa organizē arī teātru un muzeju apmeklējumus. Paldies, Terēz, par šo darbiņu!
Mūsu organizācijas biedri ar saviem darbiem ir piedalījušies Brīvdabas muzeja organizētajā gadatirgū, Latvijas Sieviešu invalīdu asociācijas «Aspazija» izveidotajā salonā «Saulgrieze» un gada nogalē Ķengaraga bibliotēkas organizētajā darbu izstādē-pārdošanā. Par šīm aktivitātēm liels paldies jāsaka pasniedzējai Taigai Alpei, kura iedrošina savas grupas uzcītīgākos dalībniekus piedalīties šajās izstādēs!
Edītei Pulerei esam uzticējuši vadīt projektu izstrādes grupu. Darbs nav no vieglajiem, un tādēļ paldies Tev, Edīt, ka piekriti darboties šajā virzienā!
Tieši pateicoties Viktora Sergejeva neatlaidībai, daži no mūsu biedriem sāk aktīvāk iesaistīties biedrības sporta savienības aktivitātēs. Paldies Tev, Viktor, par šo neatlaidību!
Laikam jau vissmagākā no aktivitātēm, par kuru atbildību uzņēmies Aleksejs Volkovs, ir jauniešu aktivitātes jautājumi. Vairāk esam pieraduši gaidīt, lai citi kaut ko izgudro, mēs pēc tam paskatīsimies, varbūt varēsim kaut ko pakritizēt. Tomēr arī Aleksejs nenolaiž rokas, un ar viņa neatlaidību un dažu aktīvistu palīdzību darbs pamazām virzās uz priekšu. Viņa vadībā jau notikušas dažādas aktivitātes. Paldies, Aleksej, par Tavu neatlaidību un darboties gribu! Cerēsim, ka mūsu jaunieši jaunajā gadā būs aktīvāki un arī paši nāks ar savām ierosmēm.
Mēs ar Arturu Sazankovu esam uzņēmušies mūsu biedru interešu aizstāvību. Es saredzu šajā jomā daudz darba, un tādēļ mums ar Arturu jaunajā gadā darba būs pietiekoši.
Un šī atskata nobeigumā, izsakot visiem mūsu aktīvajiem biedriem lielu paldies par padarīto darbu aizgājušajā gadā, novēlu pilnīgi visiem aktīvu un darbīgu Jauno gadu!
LNB Rīgas organizācija ir atvērta sadarbībai. Gaidām jūs, darbosimies kopā!


Balvā — brauciens uz Briseli

19. decembrī Latviešu Biedrības namā svinīgā pasākumā notika Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes iedibinātā konkursa «Atdzimt no pelniem» uzvarētāju apbalvošana. Par konkursa uzvarētāju kļuva cēsiniece Biruta Mežale, kas saņēma galveno balvu — mākslinieces Andas Poikānes izgatavoto porcelānā veidoto balvu «Atdzimt no pelniem», kā arī 1000 latu naudas prēmiju. Bet LNB Balvu TO vadītāja Kristīne Berkule iekļuvusi to 15 pretendenšu sarakstā, kas konkursā ieguvušas lielāko punktu skaitu un pēc S. Kalnietes uzaicinājuma pavasarī dosies uz Briseli iepazīties ar Eiropas Parlamenta darbu.
«Šī balva radās, jo vēlējos pateikt paldies sievietēm uzņēmējām Latvijā, kas izveido savus uzņēmumus, gādā par ģimeni, iztur liktens triecienus un traģēdijas, bet atrod spēku turpināt. Tiekoties ar balvas pretendentēm viņu uzņēmumos vai mājās, es ar gandarījumu pārliecinājos, ka īstā Latvija nav tā, kas vaimanā. Īstā Latvija ir tā, kas var,» uzsver S. Kalniete.
Biedrība «Līdere» ir konkursa «Atdzimt no pelniem» līdzorganizētāja, un biedrības valdes priekšsēdētāja A.Vīksna ir ļoti gandarīta par konkursa popularitāti. «Vispirms es priecājos par to, ka konkurss izrādījies tik dzīvotspējīgs. Tajā piedalās arvien vairāk dalībnieču. Un es tiešām lepojos, ka mums Latvijā ir tik varonīgas sievietes. To mēs redzam pēc anketām, ka viņas visas ir cilvēki, kas dzīvē spējuši izdarīt kaut ko mazliet vairāk, nekā konkrētā situācija no viņām prasījusi. Tās ir īstas personības ar lielu garīgu spēku!»
Kopumā šogad konkursam «Atdzimt no pelniem» bija pieteiktas 35 sievietes-uzņēmējas, un žūrija, izvērtējot pretendentu sasniegumus, noteica 17 labākās, ieskaitot uzvarētāju.


Kompānija raiba, bet mērķis viens
Līga Ķikute

Kad pirms vairākiem gadiem TV3 raidījumā «Bez Tabu» tika rādīts sižets par koši dzelteno taktilo vadlīniju uzlikšanu uz ietves Hipokrāta ielā no autobusu un trolejbusu galapunkta «Mežciems» līdz gājēju pārejai iepretim Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžai (LU RMK). Žurnālisti bija noskaidrojuši, ka šādas izmaiņas vidē tika veiktas, jo koledžā mācīšoties cilvēki ar redzes invaliditāti. Toreiz šis fakts izbrīnīja daudzus, arī iesaistītās puses. «Nu, izrādās, ka tie esat jūs,» kādā 2012. gada pavasara pēcpusdienā 24 topošajiem masieriem teica LU RMK metodiķe Inta Fedotova.
Šā gada vasaras sākumā 24 cilvēki ar redzes invaliditāti Eiropas Savienības un Latvijas valsts līdzfinansētā Labklājības ministrijas un LNB projekta «Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība personām ar redzes traucējumiem Latvijā» ietvaros LU RMK būs apguvuši masiera profesiju. Bet kā viss sākās?

Nedaudz no vēstures
Tas, ka vājredzīgie un neredzīgie dažādās pasaules malās apgūst masiera profesiju un ar to pelna iztiku, nav nekas jauns. Dažādās valstīs šī profesija ir sasniegusi atšķirīgu vecumu — no dažiem desmitiem gadu Eiropas valstīs līdz pat vairākiem simtiem gadu Āzijas valstīs. Vēl nesen arī seriālu mīļi varēja vērot, kā ASV seriāla «Bīstamās mājsaimnieces» varonis Karloss, zaudējis redzi, vairākus gadus strādāja par masieri.
Neraugoties uz pozitīvo, vairākus gadu desmitus ilgu pieredzi tik tuvās kaimiņvalstīs kā Lietuva un Krievija, Latvijā ar masiera profesijas apguvi vājredzīgajiem un neredzīgajiem līdz šim ir gājis gaužām bēdīgi. Jā, reiz bija kursi cilvēkiem ar redzes invaliditāti, bet pēc vairākiem izlaidumiem tie tika pārtraukti, jo masieriem ir nepieciešama medicīniskā izglītība. Tā nu tas ir, izglītība ir vajadzīga, tomēr no divām alternatīvām, uzlabot esošo programmu līdz nepieciešamajam līmenim vai atstāt mūs aiz strīpas, gudri cilvēki izvēlējās otro.
Laiks gāja un nepieciešamība apgūt masiera profesiju vājredzīgajiem un neredzīgajiem tikai auga augumā, līdz 2012. gada sākumā tika rasta iespēja projekta «Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība personām ar redzes traucējumiem Latvijā» ietvaros šo profesiju apgūt. Aukstie un sniegotie ziemas mēneši bija karstākie kā projekta realizētāju, tā koledžas darbinieku un potenciālo audzēkņu dzīvē.

Par cilvēkiem
Kā noprotams no virsraksta, apgūt masiera profesiju LU RMK bija ieradušies dažādi cilvēki ar redzes invaliditāti. Katram savs stāsts, sava pieredze, bet mērķis visiem viens. Kāds? Neatkārtošos. Arī ārpus kursu aktivitātes līmenis katram savs — kurš tikai apmeklē mācības, kurš kā īsts Figaro paspēj pabūt divās vai pat trīs vietās vienlaikus.
Jomas, kurās topošie masieri mācījušies vai izmēģinājuši spēkus darba tirgū: pedagoģija, sporta pedagoģija, uzņēmējdarbība, grāmatvedība, mūzika, teoloģija, psiholoģija, tekstilmāksla, sabiedrības veselība, sociālā rehabilitācija, dziedniecība, Reiki, tirdzniecība, mehānika, lietvedība u. c. Daži jau bija ievingrinājuši roku masāžā, apmeklējot citus kursus, kas tomēr nebija pietiekami, lai praktizētu veselības aprūpes iestādēs vai veiktu masāžu ārstnieciskos nolūkos privātpraksē. Starp masiera profesijas apguvējiem atrodami arī pāris priekšnieki un valžu locekļi, arī sportistu netrūkst. Žurnāla Rosme 2012. gada novembra numurā, lasot spēka trīscīņas čempionāta rezultātus, kur pie vairāku dalībnieku vārdiem bija skaidri un nepārprotami rakstīt — masieris, vēl daži pie masieru «mafijas» piederošiem slēpās zem citiem nosaukumiem.
Kaut arī mācību process pirmajā semestrī nebija no vieglajiem, jo triecientempos nācās apgūt medicīnas pamatpriekšmetus, kas bez priekšzināšanām bija grūti, neizpalika arī pa kādam mediķu jokam. Drīz vien masieriem pievienojās 25. dalībnieks — skelets auditorijas priekšā, kurš tika nosaukts par Jančuku. Kāpēc? Par to vēsture lai labāk klusē. Vien piebildīšu, ka no Jančuka bija jāšķiras līdz ar anatomijas eksāmena nokārtošanu.

Jauna pieredze
Neraugoties uz citu valstu ilggadējo pozitīvo pieredzi, Latvijā masiera profesijas apguve vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem ir gluži vai bērnu autiņos. Līdz šim katrs mācīties gribētājs ar redzes invaliditāti, apgūstot jebkuru profesiju, ir cīnījies pats par sevi, kā nu pratis un cik atļāvis redzes atlikums.
Šāda speciāla apmācāmo grupa LU RMK ir pirmā, un tās izveide būtiski atviegloja mācību procesu vājredzīgajiem un neredzīgajiem. Nebija jālauza galva, kā uz atšķirīgo redzes atlikumu reaģēs kursabiedri, pasniedzēji un citi mācību iestādē strādājošie. Bet vai strādāt savādāk bija gatavi pasniedzēji? Kurš uz lekciju ieradās nobijies, kurš bravūrīgs, kurš izbrīnīts, kurš atklāti pateica: «Man nav šādas pieredzes,» cenšoties rast risinājumu dažādās ar mācību procesu saistītās situācijās, nezaudējot stingrību un nenolaižot latiņu, kas topošajiem masieriem jāpārlec.
Pasniedzējus biedēja fakts, ka apmācāmie lekcijas ierakstīja diktofonos. Bailes nepateikt kaut ko lieku vai nepastāstīt piemēru no dzīves, kas pārāk atšķiras no teorijas, neieslīgt liriskās atkāpēs… Tomēr pamazām viņi pierada gan pie diktofoniem, gan pie asistenta-pavadoņa klātbūtnes. Projekta ietvaros topošajiem masieriem mācību procesā ir iespēja saņemt speciāli šim nolūkam nodrošināta asistenta pakalpojumus. Asistenta uzdevums ir sagatavot mācību materiālus tiem apmācāmajiem, kuriem tas nepieciešams, pierakstīt rakstisko pārbaudes darbu rezultātus tiem, kuri paši nespēj rakstīt redzīgo rakstā, pavadīt vājredzīgos un neredzīgos no dienesta viesnīcas uz sabiedrisko transportu vai mācību vietām.

Pretī jaunam sākumam
Masiera profesijas apguve LU RMK 24 dažāda vecuma, bet pārmaiņām gataviem cilvēkiem ar redzes invaliditāti turpināsies līdz šīs vasaras sākumam. Šobrīd norit mācību prakse dažādās Rīgas slimnīcās, kas liecina, ka teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pietiek. Priekšā vēl vairākus mēnešus ilga kvalifikācijas prakse, kurā jaunie masieri nonāks kur nu kurais — cits tuvāk dzīvesvietai, cits no tās tālāk, vēl cits paliks turpat Rīgā. Pēc tam jau gala pārbaudījums un iespēja startēt no jauna vai atgriezties darba tirgū kā profesionālam masierim.


Projekti LNB Ventspils organizācijā
Ilva Jansone, Ventspils TO valdes priekšsēdētāja

Pagājušajā gadā Ventspils TO piedalījās projektu konkursā, ko izsludināja Ventspils pilsētas domes Sociālais dienests, un ieguva finansējumu ēdiengatavošanas nodarbību nodrošināšanai.
Projekta mērķis bija veicināt personu ar redzes traucējumiem izpratni par to, ka izplānot ēdienkarti ikdienai un svētku reizēm ir viņu pašu spēkos, palīdzēja apgūt daudzveidīgākas prasmes ēdienu gatavošanā, pasniegšanā, apgūt mūsdienu virtuves tehniku, palīglīdzekļus, orientēties plašajā produktu izvēlē, pārvarēt bailes pašiem gatavot sev ēdienu, pilnveidot savu un ģimenes ēdienkarti, ekonomēt līdzekļus, kas nepieciešami pārtikas iegādei, dalīties pieredzē.
Ar Ventspils pilsētas pašvaldības sniegto finansējumu projekta ietvaros biedrībai radās iespēja iegādāties jaunu virtuves un sadzīves tehniku, mēbeles, atbilstošus traukus un piederumus. Tagad mūsu virtuvē ir jauna plīts, izveidota ventilācijas sistēma, iekārtota ērta darba virsma ar izlietni, uzlabots apgaismojums.
Iepriekšminētā projekta realizācijas laikā radās iespēja pieteikties vēl vienam projektam. Šoreiz tas bija Ziedot.lv atbalstīts labdarības projekts «Kopgalds — siltas maltītes atbalsts», kas tika uzsākts 2010. gadā pēc lielveikalu tīkla Rimi iniciatīvas.
Pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fondam, šī iniciatīva varēja vērsties plašumā, un atbalstu tagad var saņemt visā Latvijā. 2012./2013. gada aukstajā sezonā siltu maltīti sniedz 56 zupas virtuves visos Latvijas novados, vidēji mēnesī izsniedzot 80090 ēdiena porcijas.
Informāciju par vietām, kur darbojas projekta atbalstītās zupas virtuves, var iegūt mājaslapā www.kopgalds.lv.
Gandrīz katrā pilsētā vai novadā darbojas zupas virtuves, kuras finansē attiecīgā pašvaldība. Lai saņemtu šādu atbalstu, personām jāatbilst noteiktiem kritērijiem vai jāiegūst īpašs statuss (trūcīgais, bezpajumtnieks, persona, kura atgriezusies no ieslodzījuma vietas) un jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā. Lai saņemtu siltu maltīti LNB Ventspils TO, jābūt tikai mūsu biedrības biedram neatkarīgi no savas dzīvesvietas.
Mūsu galvenā zupas vārītāja ir Anita, kas projektā iesaistījusies kā brīvprātīgā. Katru pirmdienu un ceturtdienu viņa agri no rīta ir klāt un rosās pa virtuvi ne mazāk prasmīgi kā slavenie Latvijas pavāri, jo daudzi gadi nostrādāti, gatavojot maltītes mazajiem skolēniem. Katrs cilvēks tiek sagaidīts un pavadīts ar smaidu un labiem vārdiem.
Zupas virtuve biedrības telpās Baldones ielā 16, Ventspilī, darbosies līdz aprīļa beigām pirmdienās un ceturtdienās no pl. 12 līdz 14. Maltīti iespējams nobaudīt uz vietas vai nest mājās. Gaidīsim ventspilniekus un arī LNB biedrus no citām Latvijas vietām, kad ciemojaties Ventspilī! Lai laba apetīte!


LNB Tiflotehnikas nodaļas padarītais 2012. gadā

Liene Lotko, LNB vecākā tiflotehnikas speciāliste

2012. gadā LNB Tiflotehnikas nodaļā izsniegti 2437 tehniskie palīglīdzekļi:
400 — asinsspiediena mērāmie aparāti ar runas funkciju,
196 — termometri ar runas funkciju (ķermeņa),
42 — taktīlie spieķi nesalokāmi,
71 — taktīlais spieķis salokāms,
160 — svari ar runas funkciju (virtuves),
72 — lupas bez gaismas avota,
90 — lupas ar gaismas avotu,
8 — Braila raksta rāmji,
8 — Braila rakstammašīnas,
432 — atskaņotāji,
440 — pulksteņi, no kuriem 188 — galda pulksteņi ar runas funkciju, 238 — rokas pulksteņi ar runas funkciju un 14 — Braila rokas pulksteņi,
11 — programmas mob. tālruņiem,
48 — krāsu noteicēji ar runas funkciju,
7 — teleskopi,
452 — acu protēzes, no tām 51 bija pēc-operācijas acs protēze.

Nodaļa – Latvijas Neredzīgo bibliotēkas ziņas
Koncerta burvība
Gunta Bite, koncerta režisore

Pagājušā gada Pūķis, kas visu cauru gadu bija lidinājies debesīs, gādājot par mums, uz savas astes bija salasījis 50 mirdzošas zvaigznes, kas decembra 21. dienā bagātīgi nolija pār Latvijas Neredzīgo bibliotēku. Tā bija diena, kad bibliotēka noslēdza savus 50 darba gadus, rīkojot jubilejas koncertu, lai kopā ar saviem sadarbības partneriem un atbalstītājiem priecātos par padarīto un domātu par nākotnes rītausmu. Tā bija arī diena, kad Strazdumuižas kluba zālē vienkopus varēja redzēt un lasīt daudz labu vārdu un vēlējumu bibliotēkai un arī jums, mīļie Rosmes lasītāji.
Šoreiz labie vārdi bija katrā no Ziemassvētku zvaigznēm, kas rotāja kluba sienu, nākošreiz tie var uzplaukt kā ziedi vai nobirt kā sniegpārslas. Zvaigznes ietvēra pozitīvās enerģijas kodolu un mudināja sekot lielajai Kultūras un Cilvēcības zvaigznei. Ikviens, kas aplūkoja izstādi un ļāvās tās burvībai, atrada Gaismu, kuras starojums ceļos arvien plašāk un tālāk — no sirds uz sirdi. Galvenais, tam ļauties!
Un mēs ļāvāmies!
Ļāvāmies bibliotēkas sarūpētā koncerta burvībai, ļāvāmies kopābūšanai un ļāvāmies arī prieka asarām, kad Swedbankas kora skanīgās balsis aizkustināja līdz sirds dziļumiem. Krāšnie tērpi un atraktīvie diriģenti Artūrs Ancāns un Jurģis Cābulis lika noticēt brīnumam un pacelties pāri ikdienas rūpestiem. Tas bija mirklis, kad bibliotēka varēja godam noslēgt savu jubileju un atpūsties.
Vislielākais prieks bija par talantīgajiem jauniešiem, kuri vienmēr bija atbalstījuši bibliotēkas kultūras programmas un neatteica arī šoreiz. Anna Dubovika koncerta gaitā klausītājus pārsteidza ar pasakaini skanīgo balsi, kad kopā ar Ediju Fuksi un kori dziedāja «Dvēseles dziesmu». Savukārt, «Parīzes Dievmātes katedrāles, 12. Kvazimodo dziedājums» Edija izpildījumā lika sajūsmā aizturēt elpu. Smeldzīgi skaistā mīlestība un cīņa par it kā neiespējamo laimi — tas piešķīra koncertam realitātes un sirreālo sajūtu.
Vislielākais pārsteigums lielākai publikas daļai bija Linda Lesiņa. Meitene jau labu laiku nodarbojas ar dziedāšanu un piedalās arī projektā «Nāc līdzās!», taču līdz šim vēl nebija nonākusi mūsu redzeslokā. Un te, kā uz burvja mājiena, parādās iespēja dzirdēt un redzēt viņu dziedam! Maiga, samtaina balss izskanēja dziesmā «Ticība» un «Pēc svētības».
Un tad, kad viņai dziesmā «Eņģeļus mēs dzirdējām» pievienojās Edijs un Anna, es sapratu, kas šo koncertu padara tik burvīgu. Tie bija viņi, eņģeļi, kuri dziedāja dziesmas, spēlēja klavieres, ģitāru, deklamēja citātus. Tie bija radošie un izpalīdzīgie jaunieši, kuri nebaidās kļūdīties un nebaidās uzdrīkstēties. Tie bija arī «Latvijas Lepnums 2012» balvai izvirzītie jaunieši, kas koncertā ienesa laternu gaismu, lai parādītu ceļu tiem atbalstītājiem un noklīdušajiem sadarbības partneriem, kuri nevarēja ierasties uz svinībām.
Bibliotēka ir sirdsbagāta, jo tai ir mīļi un jauki lasītāji, radoši un izpalīdzīgi darbinieki, kas turpinās rūpēties par kopābūšanu profesionālajā un radošajā darbā.
Koncerta noslēgumā bibliotēka pasniedza Pateicības rakstus brīvprātīgajiem palīgiem, uzklausīja Strazdumuižas kluba direktora Ilgvara Hofmaņa, «Borisa un Ināras Teterevu fonda» pārstāves Ievas Ernštreites un ilggadējās bibliotēkas darbinieces Ausmas Neretas apsveikuma runu. Skanot Latvijas radošo bērnu un jauniešu studijas «Zvaigžņu salas» pārsteidzošajām balsīm, zālē tika ienesta Latvijas Neredzīgo bibliotēkas jubilejas torte ar 50 svecītēm, kuru ar mīlestību bija cepusi un dāvinājusi Staburadzes konditoreja.
Svētki bija noslēgušies, koncerts izskanējis, un katrs tā apmeklētājs saņēma gardu Ziemassvētku dāvanu — piparkūku sirsniņu ar bibliotēkas logo.
50 Ziemassvētku mirkļi paskrēja kā viens mirklis, bet priekšā vēl daudz interesantu un pārsteidzošu mirkļu, tāpēc sagaidīsim tos kopā, jo tikai kopā mēs varam darīt labus darbus un veidot sev apkārt labāku pasauli.


Jauns zvaigznājs Visumā
Zane Rižija

Mēs, cilvēki, iespējams, tā arī nekad līdz galam neizpētīsim Visuma plašumus, tomēr es vēlos apgalvot, ka pasaule ir kļuvusi par 50 zvaigznēm bagātāka. Tās decembra beigās uzleca Latvijas Neredzīgo bibliotēkā un vēstīja to Labo Vēsti, kuru jau ilgi bijām gaidījuši — bibliotēka ir pamanīta, bibliotēka ir mīlēta, un bibliotēka ir vajadzīga.
Izstādes noslēgumā apmeklētāji tika aicināti balsot par sev tīkamāko citātu. Apkopojot rezultātus, esam guvuši pārliecību, ka lielajai Labestības, Kultūras un Cilvēcības zvaigznei sekojuši arī citātu-uzvarētāju autori. Balsojuma rezultātā vienādu punktu skaitu ieguva trīs citāti. Atgādināšu, ka Ziemassvētku brīnums — Jēzusbērniņa piedzimšana — arī saistāms ar skaitļa vārdu «trīs», jo zvaigzne ceļu uz Betlēmi rādīja Trim Austrumu gudrajiem. Varbūt šī zvaigzne bija viena no tām, kuras papildināja Visumu ar Latvijas Neredzīgo bibliotēkas zvaigznāju.
Lai vai kā, šajā tā sauktajā Pasaules Gala laikā (lasi — Vecās pasaules, kurā valdīja materiālisms, negatīvisms un savtīgums) Latvijas Neredzīgo bibliotēka pasludina par uzvarējušiem 3 citātus, kuru autori ir Rūta Mežavilka, Anita Zvirgzde un Pēteris Locāns. Šie autori saņems arī bibliotēkas pārsteiguma balvas, bet tagad — visi kopā priecāsimies par Jaunās Pasaules sākumu — mīlestību tās visplašākajā izpausmē.

«Veclaicīgā koka ēka seno koku ielokā man allaž bija šķitusi interesanta, vēl pirms es uzzināju, ka tajā atrodas Neredzīgo bibliotēka. Senlaiku sīkstums, daudzu paaudžu izstaigāti sliekšņi un atmiņas. Nekad te nevarēs ienākt tāpat kā kādā steigā uzslietajām reģipša un skaidu plākšņu konstrukcijām, ko dēvē par jaunajiem projektiem. Vecā celtne pieprasa bijību un neviļus gausina soli. Tā ir vieta, kam piemīt pašai savs spēks un iekšējais starojums. Tā ir dzīva būtne, dzīvs organisms. Par spīti grūtiem laikiem tā izturēs. Lai bibliotēkai un tās lasītājiem un darbiniekiem gaiši Saules atgriešanās svētki!»
Rūta Mežavilka

«Bibliotēka man īpaši nozīmīga bija jaunībā, kad tā deva vienreizēju iespēju lasīt latviešu, pasaules un populāro literatūru par zinātni, visādos veidos pilnveidojot savu garīgo pasauli. Zinu, ka daudziem Strazdumuižas cilvēkiem tā varbūt bijusi un būs vienīgā iespēja visā mūža ilgumā. Ir prieks, ka pēdējā laikā bibliotēka kļūst par centru, kas tiecas vienot cilvēkus, kuriem ir interese par kultūru un pašizglītošanos. Prieks, ka, apmeklējot bibliotēku, sastopu (lasītavā) visjaunākās paaudzes pārstāvjus. Ja jau viņi nāk, tas tiešām par daudz ko labu liecina un dod cerību, ka arī turpmāk alkas pēc informācijas un interese par rakstīto vārdu kopumā veidos mūs par labākiem cilvēkiem.»
Pēteris Locāns

«Latvijas Neredzīgo bibliotēka šodienas vāveres ritenī ir kā skābekļa maska tiem, kuri slāpst pēc citādas pasaules — lasītājiem iegrimt grāmatu pasaulē, viesiem izjust kultūras pasākumu pieskārienus, bet darbiniekiem — ik dienu dzīvot ar apziņu, ka esi šīs citādās pasaules daļa. Vai nav lieliski?!
Vēlu noturēt šo skābekļa līmeni augstāku par sabiedrībā pieprasīto normu, lai elpot gribētos vēl un vēl, un vēl!»
Anita Zvirgzde


Sveču liesmiņas sasilda sirsniņas
Raisa Lārmane

Ziemassvētki ir tuvu sirdij katram no mums, neatkarīgi no konfesijas vai pārliecības. Tas ir brīnumu laiks, kad mēs visi, liels vai mazs, gaidām savu brīnumu, tas ir piedošanas, mīlestības, labo darbu laiks. Tie ir gada gaišākie svētki — cerības un gaismas svētki. Kad tumsa dod ceļu saulei un pavasarim.
Ar gaišām domām un svētku noskaņā mēs, Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Daugavpils filiāles lasītāji, piedalījāmies Ziemassvētkiem veltītajā pasākumā «Ziemassvētku sapnis». Mazajās, mājīgajās bibliotēkas telpās mūs sagaidīja divas labās fejas — Jana un Aina. Tika iedegtas svecītes, un telpā izplatījās sveču liesmiņu siltums, piparkūku un karstvīna smarža, tas radīja klātesošajos svētku tuvošanos. Mums daudziem acīs parādījās aizkustinājuma asaras, jo starp mums ir cilvēki, kam tie tiešām ir svētki. Savu veselības problēmu dēļ viņiem nav citu iespēju apmeklēt dažādus pasākumus ārpus ciemata teritorijas.
Pasākums kā grāmata tika «atvērts» ar bibliotēkas svētku vēstījumu mums, lasītājiem. Skanēja skaistas, izjustas, piemeklētas svētkiem atbilstošas dziesmas, ko duetā ar ģitāru dziedāja mūsu neredzīgais un ļoti talantīgais muzikants Vladislavs Trojāns. Draudzīgi pulciņā dziedājām līdzi. Ritinājām atmiņu «kamoliņu», kādas ir visspilgtākās atmiņas no bērnības par Ziemassvētkiem. Spēlējām interesantas vārdu rotaļas sēžot. Jana un Aina lasīja decembra jubilāres Zentas Mauriņas viedās atziņas gan latviešu, gan krievu valodā. Komunicējām savā starpā, pārrunājām nākotnes ieceres un plānus, ko mēs gribētu sev un saviem tuviniekiem novēlēt Jaunajā gadā.
Bibliotēkas darbinieces Jana un Aina bija ievedušas mūs pasaku «namiņā», ko piepilda mīlestība un ticība labajam. Mums pēc šī pasākuma bija, ko pārdomāt, tas ļāva savās sirsniņās iesēt ticību labajam, vēlmi palīdzēt viens otram, gaidīt saulīti atgriežamies no tumsas uz gaismu.
Visu pasākuma dalībnieku vārdā sakām lielu paldies Ainai un Janai par sirsnīgu pasākumu, jo sveču liesmiņas sasilda sirsniņas. Mēs, lasītāji, novēlam Jaunajā gadā savām čaklajām bibliotekārītēm veselību, izturību, labklājību un veiksmi!

Nodaļa - Sporta jaunumi

Sporta savienība tomēr pastāvēs!
Edgars Kļaviņš

«Mums pateica: «Ja kaut kas nepatīk, dariet paši!» Bija iespēja likvidēt Latvijas Neredzīgo sporta savienību (LNSS), bet mēs izlēmām 2010. gadā uzsākt tās atjaunošanu. Vai ir grūti? Jā, bet jāstrādā, mums ambīciju vēl ir!» Tā intervijā atklāja LNSS prezidents Kaspars Biezais. Šajā intervijā tiks atspoguļoti notikumi, kā un kāpēc LNSS tika atjaunota. Atklāsim darbus, kas no malas nav redzami, bet rezultāts jūtams. Kas ir paveikts un kas vēl tiks veikts.

Kāpēc Tu un Vladimirs Priede pārņēmāt LNSS darbu, kas jūs motivēja to darīt?
Mēs vairākas reizes mēģinājām kustināt LNSS darbību, jo pēdējos trīs gadus nenotika pat vietējie čempionāti, nerunājot par starptautiskām sacensībām. Mēģinājām sasaukt sapulces un domāt, ko darīt — vai vispār tāda organizācija ir vajadzīga. Mērķis uzreiz bija skaidrs — vai organizācija patiešām reāli darbojās, vai tiek likvidēta vecā un veidota jauna, kas nodarbotos ar tiem pašiem jautājumiem.

Kāpēc nelikvidējāt?
Šis process ir dārgs. Ja mēs nodibinātu citu organizāciju, nelikvidējot veco, mēs nevarētu iestāties nevienā starptautiskā organizācijā, jo organizācija, kas pārstāv Latviju, jau ir, un mūs neviens starptautiski neatzītu.

Kā jūs nonācāt pie slēdziena, ka jums jāpārņem vadība?
Nonācām pie slēdziena, ka jāsasauc ārkārtas kongress, kurā princips bija vienkāršs. (Pauze) Ja jums kaut kas nepatīk, ņemiet paši un darbojieties…

Jums burtiski tā arī tika pateikts?
Jā! Jo praktiski neviens neizrādīja interesi, izņemot dažus cilvēkus. Mēs par to īsti sajūsmā nebijām, jo vecajai organizācijai bija sakrājušies parādi gan starptautiskām organizācijām, gan nodokļu nomaksas netika veiktas. Tur bija bardaks arī ar dokumentiem.

Kad uzsākāt, nebija sajūta, ka nezini ar kuru galu sākt?
Bija! Īpaši tāpēc, ka iepriekšējā LNSS valde nebija pietiekami organizēti darbojusies. Nebija ne nodošanas akti, nekas. Visu
dokumentāciju bija jāsāk no nulles. Tad caur VID un Uzņēmumu reģistru uzzinājām, kādi konti palikuši organizācijai utt.

Cik ilgu laiku aizņēma šīs juridiskās lietas?
Ja nemaldos, tad visus gada pārskatus iesniedzām tikai šogad.

Vai iepriekšējā LNSS valde pret jūsu varas pārņemšanu neiebilda?
Nē. Pat radās iespaids, ka visi bija gaidījuši kaut kādas pārmaiņas, nevēloties neko paši darīt.

Kas ir jaunās LNSS valdes pārstāvji?
Kaspars Biezais (LNSS prezidents), Vladimirs Priede (ģenerālsekretārs), un valdes locekļi ir Raivis Hibšmanis, Māris Kaušelis un Viktors Grigorjevs.

Kā jūs izvēlaties, kurus sporta veidus attīstīt Latvijā?
Mēs ņēmām no Starptautiskās Neredzīgo sporta federācijas mājaslapas (IBSA) atzītos sporta veidus un skatījāmies, ko mēs varam attīstīt Latvijā. Prasīsi, kāpēc tieši tā? Tāpēc, ka sportistam, kas startē Latvijā, jābūt iespējai kaut kur tālāk augt un attīstīties. Jābūt iespējai braukt uz starptautiskām sacensībām, ja ir atbilstoši normatīvi, ko pieprasa attiecīgās sacensības.

Kādi bija jūsu mērķi, uzsākot LNSS darbību pirmajā gadā?
Nodrošināt regulāras sacensības katru gadu, lai tās nav tikai vienreizējs pasākums. Tā ir aktivitāte, un ja šī aktivitāte ir pastāvīga, rodas iespēja, ka cilvēks gan gatavojas sacensībām LNSS ietvaros, gan viņš var rēķināties ar to, ka labu rezultātu gadījumā tiek arī uz starptautiskām sacensībām.

Šogad ir citi mērķi, ambīcijas?
Tie paši, kā arī mērķis aizsūtīt mūsu sportistus uz starptautiskām sacensībām, lai spētu novērtēt savus spēkus starptautiskā līmenī.
Pašlaik mana vīzija pēc vislabākā scenārija — Latvijā vajadzētu vairāk attīstīties sporta klubiem, kur cilvēks ar redzes traucējumiem varētu trenēties. Otrs variants, ka šis cilvēks ir ieinteresēts un meklē sporta klubu, kas atrodas vistuvāk viņa dzīves vietai, kur var trenēties attiecīgajā sporta veidā.

Kā Tu uzskati, vai jūsu mērķis piedalīties starptautiski ir piepildījies?
Tā tendence iet pareizajā virzienā. Bet mums vēl daudz jāaug, jo organizācijas pasīvi strādā. Latvijā ir pretēja «kustība» — lielā organizācija kustina mazās, bet normāli vajadzētu būt otrādi.

Kāpēc, Tavuprāt, tā notiek?
Mūsu sabiedrība ir nedaudz pasīva dažādu iemeslu dēļ. Liela problēma ir arī informācijas trūkums, kas ir mūsu lielākā bēda. Mēs meklējam risinājumus, kā piesaistīt, informēt par LNSS kustību. Tagad būs LNSS mājaslapa, bet ne visi izmanto internetu. Tā patiešām ir sāpīga tēma, mēs visu laiku meklējam risinājumus, kā piesaistīt tos, kas nav aktīvi, jo aktīvie jau interesējas paši, tur nav problēmu.

2012. bija olimpiskais gads. Vai Paralimpiādē varēja piedalīties LNSS pārstāvji? Kā jūs vērtējas olimpiādi?
Pozitīvi ir tas, ka vismaz viens no redzes invalīdiem arī aizbrauca uz Londonu. Un nevis tikai tāpēc, ka aizbrauca, bet bija arī sasniegti rezultāti. Domāju, ka varēja aizbraukt vismaz divi mūsu sportisti, bet tas jau atkarīgs no šī sportista darba, kā arī Latvijas Paralimpiskās komitejas. Protams, pats es arī centos savākt punktus, lai tiktu, bet šoreiz nebija tik sekmīgi kā pagājušo reizi. Nākotnē būtu ideāli, ja aizbrauktu vairāki mūsu sportisti. Līdz šim katrā olimpiādē bijis viens cilvēks ar redzes invaliditāti.

Kopumā jūs 2012. gadu vērtējat pozitīvi?
Šogad bija LNSS kauss komandu ieskaitē, kur izskatījās, ka neviens jau īpaši nenoreaģēja, līdz pusgadam neviens pat nesaprata, par ko tiek runāts, kaut nolikumi tika aizsūtīti jau gada sākumā. Bet kopumā 2012. gads bija labs.

Vari nosaukt 2012. LNSS kausa rezultātus?
1. vieta: Skola
2. NSK «Vendene»/Tukuma NB
3. NSK «Elpa»
4. NSK «Ezerkrasts»
Pārējā pārstāvniecība tika vērtēta ārpus konkurences, jo tika vērtēti tikaiorganizācijas juridiskie biedri.

Kāda ir 2013. gada vīzija?
Vairākos sporta veidos būs vairāki posmi — šaudonā, šahā, dambretē. Vēl iespēju robežās cenšamies pievienoties citām sacensībām, tāpat kā šogad «Rīgas kauss 2012» bija atvēlēts speciāls skrējiens mums.
— Daugavpils sporta klubs brauks uz pasaules čempionātu airēšanā, viņiem jau ir labi sasniegumi Eiropas čempionātā.
— Dānijas atklātais čempionāts peldēšanā — esam paredzējuši, ka aizbrauks divi sportisti.
— Amerikā notiks jauniešu čempionāts peldēšanā un spēka trīscīņā.
— Paredzēts šaudona turnīrs Lietuvā.
— Čehijas atklātais čempionāts vieglatlētikā, brauks tikai spējīgākie vieglatlēti.
— IPC Pasaules čempionāts vieglatlētikā, kas notiks Francijā. Brauks tie, kas būs izpildījuši starptautiskās sacensībās atbilstošos normatīvus.
— Kā arī mūsu LNSS sacensības.


SPORTA ZIŅAS

— Liepājas Neredzīgo sporta kluba «Ezerkrasts» februāra pasākumu plāns: 100 lauciņu dambrete ar atdošanu (5.02.), šaudauns (16.02.), 64 lauciņu dambrete (19.02.) un galda teniss (26.02.).

— Ar panākumiem Latvijas sportisti piedalījās Londonas paralimpiskajās spēlēs. Nākamā gada februārī Sočos notiks Ziemas paraolimpiskās spēles.
Līdz šim ziemā Latviju pārstāvējuši tikai divi sportisti distanču un kalnu slēpošanā. Kā būs 2014. gadā?
Ja jums ir zināms kāds cilvēks ar invaliditāti, kurš aizrautīgi un labi sporto, dodiet ziņu!
Nākamā gada jūnijā Nīderlandē notiks Jauniešu paralimpiskais festivāls, kurā varēs piedalīties jaunieši vecumā no 15 līdz 25 gadiem ratiņbasketbolā, sēdvolejbolā, parariteņbraukšanā (ar rokām vadāmā ratiņkrēslā) un peldēšanā.
Vai Jums ir zināmi jaunieši šajā vecuma grupā, kas varētu startēt Latvijas komandā?
Lūdzu, sūtiet informāciju Latvijas Bērnu un jauniešu invalīdu sporta federācijai (Aija Kļaviņa, 29203488, aija@asports.lv).

— Banka «Citadele» uzsākusi līdz šim lielāko atbalsta programmu Latvijas paralimpiešiem un kustību «Tu esi. Tu vari.», lai veicinātu paralimpiskā sporta attīstību Latvijā, sportam piesaistītu arvien jaunus cilvēkus, kam ir invaliditāte, un mainītu sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar invaliditāti un viņu iespējām.

— Ziemassvētku noskaņās decembra sākumā tika sumināti paralimpieši, kā arī organizatori, kas nesavtīgi atbalsta un attīsta paralimpisko sportu Latvijā. Viņu vidū bija arī LNSS pārstāvji. Daudzkārtējais čempions Aigars Apinis kļuva par Eiropas Gada Cilvēku Latvijā.

— Andrejs Kirins, LNB Daugavpils TO biedrs, šogad ieguva Latvijas lepnuma balvu. Jāatgādina, ka pagājušo gadu šo atzinību ieguva arī Vladimirs Priede. Mums tepat blakus ir cilvēki, ar kuriem mēs varam lepoties!

— Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos.

Nodaļa — Digitālās ziņas
Es rādu Tev to, ko pats neredzu
Strādājot kopā ar neredzīgiem cilvēkiem un vērtējot to, ar kādu aizrautību viņi apgūst jaunākās tehnoloģijas, Liepājas Neredzīgo biedrībai radās inovatīva ideja – dot neredzīgiem cilvēkiem iespēju apvienot kaislību uz jaunām tehnoloģijām ar sava «redzējuma» nodošanu plašākai publikai.
2012. gada sākumā biedrība «Lauvu klubs Liepāja» saņēma dāvinājumu no «Canon» piecas fotokameras, lai uzsāktu foto projektu «Es rādu Tev to, ko pats neredzu».
Šajā projektā piedalījās 7 septiņi neredzīgi cilvēki no Liepājas Neredzīgo biedrības, kuri tika apmācīti darbam ar fotokamerām. Gada garumā vairākās foto sesijās tapa gandrīz 500 fotogrāfijas, kurās tika fiksētas vietas, lietas, skaņas un sajūtas, kas viņiem likās īpaši svarīgas. No šīm visām fotogrāfijām mākslinieku žūrija izvēlējās 30 labākos veikumus.
Projekta noslēgumā ir tapusi fotoizstāde, kas ar starptautiskā Lauvu kluba tīkla atbalstu tiks eksponēta Latvijas pilsētās: Liepājā, Rīgā, Valmierā un Alūksnē. Pēc tam izstāde sāks ceļu ap Baltijas jūru, piestājot Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Vācijā, Dānijā, Zviedrijā,
Somijā. Ar vēstniecību atbalstu plānots to eksponēt arī Lielbritānijā un ASV.
Izstādes atklāšana notika 2013. gada 7. janvārī Liepājas Latviešu biedrības namā.

Fotostāsts par Strazdumuižu
Žurnāla «Fotokvartāls» mājaslapā ievietots fotostāsts par Strazdumuižas dzīvi un cilvēku ar redzes invaliditāti darba iespējām.
Fotožurnāliste Gunta Podiņa, kas dzīvo Zviedrijā un gatavo foto publikācijas dažādiem starptautiskiem un Latvijas medijiem, uzrakstījusi stāstu par Strazdumuižas dzīvi un cilvēkiem.
5. decembrī žurnāla «Fotokvartāls» mājaslapā fotokvartals.lv ievietots fotostāsts «Neredzīgo ciems». Tas nopublicēts arī angļu valodā «Village for the Blind» un nopērkams virtuālajā grāmatveikalā www.blurb.com.

Nodaļa – Luijs Brails

Janvāris — Luija Braila mēnesis
Ilgvars Hofmanis

Luijs Brails (Louis Braille, 4.1.1809. — 6.1.1852.) bija franču tiflopedagogs, kurš izgudroja Braila rakstu — rakstības metodi, kuru izmanto, lai neredzīgi cilvēki vai cilvēki ar vāju redzi varētu lasīt un rakstīt. Katru gadu janvārī tiek atzīmēta viņa dzimšanas un miršanas gadadiena, tāpēc neviļus janvāris tiek saukts par Braila mēnesi.

Lasīšana ar vadu
L. Brails dzimis Kupvrē pilsētiņā Sēnas un Marnas krastos. Zēns zaudēja redzi trīs gadu vecumā pēc tam, kad bija nejauši savainojis vienu aci, kurā vēlāk iekļuva infekcija, kas noveda pie pilnīgas redzes zaudēšanas.
Desmit gadu vecumā viņš guva iespēju mācīties Parīzes Nacionālajā institūtā neredzīgajiem, kas bija pirmā šāda tipa mācību iestāde pasaulē. Šajā mācību iestādē skolēni apguva pamatiemaņas amatniecībā. Luijs šeit papildus iemācījās čella un ērģeļu spēli, kas deva iespēju apceļot daudzas vietas Francijā.
Parīzes Nacionālajā institūtā neredzīgajiem bija jāmācās arī lasīt pēc sistēmas, ko izgudrojis tā dibinātājs Valentīns Avī. Lasīšanai tika izmantots izlocīts vara vads, kas bija ielīmēts starp divām papīra lapām.
Šai sistēmai bija vairāki trūkumi. Pirmkārt, skolēni neapguva rakstīšanu, otrkārt, lai ietaupītu naudu, vienā grāmatā tika publicēti daudzi dažāda tipa darbi. Grāmatas bija ļoti biezas un smagas. Svarā tās varēja sasniegt pat vairākus desmitus kilogramu.

Sava raksta izgudrošana
Šajā mācību iestādē bija tikai trīs šādas grāmatas. 1821. gadā bijušais Francijas armijas kapteinis Šarls Barbjē apmeklēja Parīzes Nacionālo institūtu neredzīgajiem.
Savulaik Napoleons bija pieprasījis izgudrot rakstības sistēmu, ar kuras palīdzību karavīri varētu sazināties nakts laikā, neaizdedzot gaismu un nesarunājoties savā starpā.
Š. Barbjē šim nolūkam izgudroja «nakts rakstu», saskaņā ar kuru burtus attēloja,
papīrā caurdurot divpadsmit punktus dažādās kombinācijās. Ieradies iepriekšminētajā mācību iestādē neredzīgajiem, Š. Barbjē iepazīstināja interesentus ar «nakts rakstu».
Daži autori apgalvo, ka Luijs esot uzsācis sava raksta izgudrošanu jau tūlīt pēc Š. Barbjē apmeklējuma, tātad 12 gadu vecumā. Pēc trim gadiem (1824. gadā) viņš raksta izgudrošanu jau esot pabeidzis.
Citi apgalvo, ka L. Brails savu rakstu sācis gudrot 1825. gadā, kad viņam bijis 16 gadu. Pie tā izveides strādādams turpmākos 12 gadus. Šajā laikā viņš no institūta audzēkņa kļuvis par skolotāju.
Galvenā atšķirība bija tajā, ka viņš divpadsmit punktu vietā ieviesa sešus, kurus sadalīja trīs rindās, pa diviem punktiem katrā. Šādā veidā burtu varēja izlasīt ar vienu pirksta pieskārienu, kas ļāva ātrāk izlasīt tekstu. Arī apgūt šo rakstu bija vienkāršāk.
Būtiska priekšrocība pret Avī izgudroto sistēmu bija tajā, ka Braila raksts ļāva ne tikai iemācīties lasīt, bet arī rakstīt.
Vēlāk L. Brails uz savas rakstības metodes pamata izveidoja arī pierakstu matemātikai un mūzikas notīm.

Grāmata Braila rakstā
Vienprātības nav arī par to, kad īsti iznākusi pirmā grāmata Braila rakstā — «Īsa Francijas vēsture». Daži apgalvo, ka 1829. gadā, citi min 1838. gadu.
Pēc desmit gadiem iznāca arī grāmata, kas bija veltīta Braila raksta metodikai un pielietošanai.
Ģēniālais izgudrotājs bijis atzīts skolotājs starp saviem skolēniem Parīzes Nacionālajā institūtā neredzīgajiem.
1854. gadā, divus gadus pēc L. Braila nāves, Braila raksts tika oficiāli atzīts Francijā, bet 1878. gadā arī kā starptautisks neredzīgo raksts.

Braila raksta termini
Tāfele — plastmasas vai metāla trafarets, kurā ievieto perfokartonam līdzīgā biezā papīra lapu.
Lodziņš — rūtiņai līdzīgs kvadrāts, kurā ieraksta vienu burtu, ciparu vai noti. Sarežģītākos gadījumos ir zīmes, kas aizņem vairākus lodziņus. Lodziņi savirknēti tāfeles rindās. Latvijā izplatītās Ļeņingradas tāfeles rindā mēdz būt 24 lodziņi un 18 rindas. Vairāk sastopamas vienpusējās tāfeles.
Grifele — irbulis, ko lieto burtu ierakstīšanai.

Braila raksta vieta mūsdienu pasaulē
Datorizētajā 21. gs. Braila raksts vairs nevar spēlēt gluži tādu lomu, kāda tā bija pirms 100 gadiem. Redzīgi cilvēki šo sistēmu apgūst visai reti, pat tad, ja tas šķistu viņu profesionālais pienākums (neredzīgo skolu skolotāji, specializēto bibliotēku bibliotekāri, rehabilitētāji u. c.).
Pat apguvuši Braila sistēmu, viņi cenšas lasīt ar acīm, tādējādi pakļaujot tās bīstamam riskam. Sevišķi bīstami, ja to dara arī daži vājredzīgie.
Tātad saziņai ar pārējo sabiedrību neredzīgiem un stipri vājredzīgiem cilvēkiem vislabāk lietot interneta vidi.
Cita problēma ir ietilpība. Lai gan grāmatu izmēri kopš V. Avī laikiem ievērojami samazinājušies, tie vēl arvien ir iespaidīgi. Piemēram, Viktora Igo «Nožēlojamo» latviešu izdevumu veido 29, bet Romēna Rolāna «Žana Kristofa» izdevumu — 31 sējums. Protams, šādus izdevumus bieži nevar atļauties. Šī gadsimta pirmās desmitgades lielākais izdevums, ko laidusi klajā Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Braila nodaļa, ir Maijas Kūles «Filosofija» 13 sējumos. Parasti grāmatas veido divi līdz četri sējumi.
Lai samazinātu ietilpību, daudzās valodās izstrādātas Braila raksta īsraksta sistēmas. Šāda sistēma pastāv arī latviešu valodā. Diemžēl, pagaidām šī sistēma nav ieviesusies. Īsuma dēļ arī lielos burtus lieto ļoti reti. Liela nozīme ir papīra biezumam. Grāmatās tas nedrīkst būt ne tikai pārāk plāns, bet arī pārāk biezs.
Psihologi iedala cilvēkus pēc tā, kāda maņa viņiem ir svarīgākā. Vizuālisti pasauli izzina ar redzes, audioālisti — ar dzirdes, bet kinestētiķi — ar taustes palīdzību. Protams,vairākums cilvēku pieder jauktajam tipam, kuriem vienlīdz nozīmīgas ir vairākas maņas. Neredzīgie nevar būt vizuālisti, bet viņu vidū ir gan audioālisti, gan kinestētiķi.
Tieši neredzīgiem kinestētiķiem tad arī Braila sistēma būs visvairāk nepieciešama. Šķiet, šī sistēma nav viegli aizstājama, mācoties no galvas dzejoļus, dziesmu tekstus vai notis. Pēdējā laikā neattaisnojami Latvijā pagrimusi Braila nošu sistēmas apguve un lietošana.
Saskaņā ar tā saukto Mārburgas sistēmu, kā arī laikam vēl kādām citām sistēmām, pastāv Braila raksta elementārie apzīmējumi matemātikā, ķīmijā, astronomijā, fizikā, informātikā u. c.


ZIŅAS ĪSUMĀ

— LNB Centrālās valdes priekšsēdētāja Svetlana Sproģe pieņem apmeklētājus otrdienās un ceturtdienās no pl.10 līdz pl.15 Pāles ielā 14, k.1, Rīgā, trešajā stāvā. Lūgums iepriekš pieteikties pa tālruni 67532607.

— Arī LNB CV priekšsēdētājas vietnieces Aija Rīvīte un Ilva Jansone pieņem apmeklētājus trešdienās no pl.10 līdz pl.15. Tāpat lūgums iepriekš pieteikties pa tālruni 67532607.

— No šā gada janvāra LNB CV strādā jauna administratore Baiba Pūpola, kura pildīs arī sekretāres darbus. Viņa pirms tam 3 gadus strādājusi Strazdumuižas organizācijā.

— LNB Rīgas pilsētas organizācijas (LNB RPO) jauniešu projekta «Tev un man» ietvaros tiek veikta cilvēku ar redzes invaliditāti aptauja par vides pieejamību Rīgā. Aptauja pieejama mājaslapā redzimani.lv pie nodaļas «Aktualitātes». Tā ir īsa un viegla, jums ir iespēja izvēlēties atbilžu variantus un ieteikt arī savus, izstāstīt savu pieredzi par konkrētiem objektiem Rīgā.

— LNB Rehabilitācijas centrs informē, ka no šā gada janvāra centram un tā darbiniekiem nomainītas e-pasta adreses. Skat.
www.lnbrc.lv vai zvaniet un vaicājiet centrā pa tālruni 67-532324.

— LNB RPO divas reizes mēnesī sestdienās organizē jauniešu tikšanos savās telpās Rīgā, Kr. Barona ielā 20/22 — 502 (blakus Leļļu teātrim). Ikvienam ir iespēja nākt ar savām idejām, ierosinājumiem un darbotiesgribu. Par konkrētiem laikiem interesēties pie LNB RPO valdes locekļa Alekseja Volkova: aleksejsvolkovs@inbox.lv.

— 2012. gada oktobrī Līgatnē notika semināra «Nestāsti par vijoli, nospēlē melodiju» otrais posms, kurā piedalījās Balvu TO priekšsēdētāja Kristīne Berkule un viņas asistents Indulis Bumbieris, apgūstot jaunas zināšanas komunikācijā. Seminārs notika ar Jaunatne darbībā Šveices pro-grammas atbalstu. Rezultāts, ko ieguva šī semināra dalībnieki, bija ne tikai pieredze, bet arī materiāli. Laika gaitā tie ceļos pa visiem jaunatnes centriem Vidzemē. Tas būs veids, kā dalībnieki nodos šīs zināšanas citiem jauniešiem.

— Ventspils reģionālā NVO atbalsta centrs decembrī organizēja rūķu laika labdarības akciju «Ziemassvētki visiem», kuras ziedojumi tiks izlietoti sociālās jomas dalīborganizācijām reģionā, arī LNB Ventspils TO vajadzībām. 15. decembrī ventspilnieki pulcējās uz brīnišķīgu Ziemassvētku tirdziņu ar dziedāšanu, rotaļām un jauno mākslinieku priekšnesumiem, baudīja gardumus un izvēlējās rokdarbu dāvanas — adītas, šūtas, tamborētas, līmētas, zīmētas vai vienkārši skaistas lietiņas!

— No nākamā gada pieaugušie, kuriem ir prognozējama invaliditāte saistībā ar dzirdes problēmām, varēs saņemt valsts apmaksātus dzirdes implantus.
Šo valsts apmaksāto pakalpojumu varēs saņemt Latvijas iedzīvotāji darbspējas vecumā.
Dzirdes implantus varēs saņemt ne tikai tās personas, kurām draud invaliditāte saistībā ar dzirdes problēmām, bet arī tās, kuras šī problēma nomoka jau ilgāku laiku.
Veselības ministrija paredz, ka vienam cilvēkam, lai nodrošinātu dzirdes implantus, būs nepieciešami aptuveni 16 tūkstoši latu.

— LNB Centrālās valdes priekšsēdētāja Svetlana Sproģe pieņem apmeklētājus otrdienās un ceturtdienās no pl.10 līdz pl.15 Pāles ielā 14, k.1, Rīgā, trešajā stāvā. Lūgums iepriekš pieteikties pa tālruni 67532607.

— Arī LNB CV priekšsēdētājas vietnieces Aija Rīvīte un Ilva Jansone pieņem apmeklētājus trešdienās no pl.10 līdz pl.15. Tāpat lūgums iepriekš pieteikties pa tālruni 67532607.

— No šā gada janvāra LNB CV strādā jauna administratore Baiba Pūpola, kura pildīs arī sekretāres darbus. Viņa pirms tam 3 gadus strādājusi Strazdumuižas organizācijā.

— LNB Rīgas pilsētas organizācijas (LNB RPO) jauniešu projekta «Tev un man» ietvaros tiek veikta cilvēku ar redzes invaliditāti aptauja par vides pieejamību Rīgā. Aptauja pieejama mājaslapā redzimani.lv pie nodaļas «Aktualitātes». Tā ir īsa un viegla, jums ir iespēja izvēlēties atbilžu variantus un ieteikt arī savus, izstāstīt savu pieredzi par konkrētiem objektiem Rīgā.

— LNB Rehabilitācijas centrs informē, ka no šā gada janvāra centram un tā darbiniekiem nomainītas e-pasta adreses. Skat.
www.lnbrc.lv vai zvaniet un vaicājiet centrā pa tālruni 67-532324.

— LNB RPO divas reizes mēnesī sestdienās organizē jauniešu tikšanos savās telpās Rīgā, Kr. Barona ielā 20/22 — 502 (blakus Leļļu teātrim). Ikvienam ir iespēja nākt ar savām idejām, ierosinājumiem un darbotiesgribu. Par konkrētiem laikiem interesēties pie LNB RPO valdes locekļa Alekseja Volkova: aleksejsvolkovs@inbox.lv.

— 2012. gada oktobrī Līgatnē notika semināra «Nestāsti par vijoli, nospēlē melodiju» otrais posms, kurā piedalījās Balvu TO priekšsēdētāja Kristīne Berkule un viņas asistents Indulis Bumbieris, apgūstot jaunas zināšanas komunikācijā. Seminārs notika ar Jaunatne darbībā Šveices pro-grammas atbalstu. Rezultāts, ko ieguva šī semināra dalībnieki, bija ne tikai pieredze, bet arī materiāli. Laika gaitā tie ceļos pa visiem jaunatnes centriem Vidzemē. Tas būs veids, kā dalībnieki nodos šīs zināšanas citiem jauniešiem.

— Ventspils reģionālā NVO atbalsta centrs decembrī organizēja rūķu laika labdarības akciju «Ziemassvētki visiem», kuras ziedojumi tiks izlietoti sociālās jomas dalīborganizācijām reģionā, arī LNB Ventspils TO vajadzībām. 15. decembrī ventspilnieki pulcējās uz brīnišķīgu Ziemassvētku tirdziņu ar dziedāšanu, rotaļām un jauno mākslinieku priekšnesumiem, baudīja gardumus un izvēlējās rokdarbu dāvanas — adītas, šūtas, tamborētas, līmētas, zīmētas vai vienkārši skaistas lietiņas!

— No nākamā gada pieaugušie, kuriem ir prognozējama invaliditāte saistībā ar dzirdes problēmām, varēs saņemt valsts apmaksātus dzirdes implantus.
Šo valsts apmaksāto pakalpojumu varēs saņemt Latvijas iedzīvotāji darbspējas vecumā.
Dzirdes implantus varēs saņemt ne tikai tās personas, kurām draud invaliditāte saistībā ar dzirdes problēmām, bet arī tās, kuras šī problēma nomoka jau ilgāku laiku.
Veselības ministrija paredz, ka vienam cilvēkam, lai nodrošinātu dzirdes implantus, būs nepieciešami aptuveni 16 tūkstoši latu.

— LNB Centrālās valdes priekšsēdētāja Svetlana Sproģe pieņem apmeklētājus otrdienās un ceturtdienās no pl.10 līdz pl.15 Pāles ielā 14, k.1, Rīgā, trešajā stāvā. Lūgums iepriekš pieteikties pa tālruni 67532607.

— Arī LNB CV priekšsēdētājas vietnieces Aija Rīvīte un Ilva Jansone pieņem apmeklētājus trešdienās no pl.10 līdz pl.15. Tāpat lūgums iepriekš pieteikties pa tālruni 67532607.

— No šā gada janvāra LNB CV strādā jauna administratore Baiba Pūpola, kura pildīs arī sekretāres darbus. Viņa pirms tam 3 gadus strādājusi Strazdumuižas organizācijā.

— LNB Rīgas pilsētas organizācijas (LNB RPO) jauniešu projekta «Tev un man» ietvaros tiek veikta cilvēku ar redzes invaliditāti aptauja par vides pieejamību Rīgā. Aptauja pieejama mājaslapā redzimani.lv pie nodaļas «Aktualitātes». Tā ir īsa un viegla, jums ir iespēja izvēlēties atbilžu variantus un ieteikt arī savus, izstāstīt savu pieredzi par konkrētiem objektiem Rīgā.

— LNB Rehabilitācijas centrs informē, ka no šā gada janvāra centram un tā darbiniekiem nomainītas e-pasta adreses. Skat.
www.lnbrc.lv vai zvaniet un vaicājiet centrā pa tālruni 67-532324.

— LNB RPO divas reizes mēnesī sestdienās organizē jauniešu tikšanos savās telpās Rīgā, Kr. Barona ielā 20/22 — 502 (blakus Leļļu teātrim). Ikvienam ir iespēja nākt ar savām idejām, ierosinājumiem un darbotiesgribu. Par konkrētiem laikiem interesēties pie LNB RPO valdes locekļa Alekseja Volkova: aleksejsvolkovs@inbox.lv.

— 2012. gada oktobrī Līgatnē notika semināra «Nestāsti par vijoli, nospēlē melodiju» otrais posms, kurā piedalījās Balvu TO priekšsēdētāja Kristīne Berkule un viņas asistents Indulis Bumbieris, apgūstot jaunas zināšanas komunikācijā. Seminārs notika ar Jaunatne darbībā Šveices pro-grammas atbalstu. Rezultāts, ko ieguva šī semināra dalībnieki, bija ne tikai pieredze, bet arī materiāli. Laika gaitā tie ceļos pa visiem jaunatnes centriem Vidzemē. Tas būs veids, kā dalībnieki nodos šīs zināšanas citiem jauniešiem.

— Ventspils reģionālā NVO atbalsta centrs decembrī organizēja rūķu laika labdarības akciju «Ziemassvētki visiem», kuras ziedojumi tiks izlietoti sociālās jomas dalīborganizācijām reģionā, arī LNB Ventspils TO vajadzībām. 15. decembrī ventspilnieki pulcējās uz brīnišķīgu Ziemassvētku tirdziņu ar dziedāšanu, rotaļām un jauno mākslinieku priekšnesumiem, baudīja gardumus un izvēlējās rokdarbu dāvanas — adītas, šūtas, tamborētas, līmētas, zīmētas vai vienkārši skaistas lietiņas!

— No nākamā gada pieaugušie, kuriem ir prognozējama invaliditāte saistībā ar dzirdes problēmām, varēs saņemt valsts apmaksātus dzirdes implantus.
Šo valsts apmaksāto pakalpojumu varēs saņemt Latvijas iedzīvotāji darbspējas vecumā.
Dzirdes implantus varēs saņemt ne tikai tās personas, kurām draud invaliditāte saistībā ar dzirdes problēmām, bet arī tās, kuras šī problēma nomoka jau ilgāku laiku.
Veselības ministrija paredz, ka vienam cilvēkam, lai nodrošinātu dzirdes implantus, būs nepieciešami aptuveni 16 tūkstoši latu.

— Liepājas Neredzīgo sporta kluba «Ezerkrasts» februāra pasākumu plāns: 100 lauciņu dambrete ar atdošanu (5.02.), šaudauns (16.02.), 64 lauciņu dambrete (19.02.) un galda teniss (26.02.).

— Ar panākumiem Latvijas sportisti piedalījās Londonas paralimpiskajās spēlēs. Nākamā gada februārī Sočos notiks Ziemas paralimpiskās spēles.
Līdz šim ziemā Latviju pārstāvējuši tikai divi sportisti distanču un kalnu slēpošanā. Kā būs 2014. gadā?
Ja jums ir zināms kāds cilvēks ar invaliditāti, kurš aizrautīgi un labi sporto, dodiet ziņu!
Nākamā gada jūnijā Nīderlandē notiks Jauniešu paralimpiskais festivāls, kurā varēs piedalīties jaunieši vecumā no 15 līdz 25 gadiem ratiņbasketbolā, sēdvolejbolā, parariteņbraukšanā (ar rokām vadāmā ratiņkrēslā) un peldēšanā.
Vai Jums ir zināmi jaunieši šajā vecuma grupā, kas varētu startēt Latvijas komandā?
Lūdzu, sūtiet informāciju Latvijas Bērnu un jauniešu invalīdu sporta federācijai (Aija Kļaviņa, 29203488, aija@asports.lv).

— Banka «Citadele» uzsākusi līdz šim lielāko atbalsta programmu Latvijas paralimpiešiem un kustību «Tu esi. Tu vari.», lai veicinātu paralimpiskā sporta attīstību Latvijā, sportam piesaistītu arvien jaunus cilvēkus, kam ir invaliditāte, un mainītu sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar invaliditāti un viņu iespējām.

— Ziemassvētku noskaņās decembra sākumā tika sumināti paralimpieši, kā arī organizatori, kas nesavtīgi atbalsta un attīsta paralimpisko sportu Latvijā. Viņu vidū bija arī LNSS pārstāvji. Daudzkārtējais čempions Aigars Apinis kļuva par Eiropas Gada Cilvēku Latvijā.

— Andrejs Kirins, LNB Daugavpils TO biedrs, šogad ieguva Latvijas lepnuma balvu. Jāatgādina, ka pagājušo gadu šo atzinību ieguva arī Vladimirs Priede. Mums tepat blakus ir cilvēki, ar kuriem mēs varam lepoties!

— Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos.