Atvērt pielāgoto vietnes teksta versiju

Atvērt teksta versiju

Baltā spieķa dienas svinības Latvijā

Pakalpojumi / Žurnāls Rosme / Arhīvs / 2013 / Nr. 10 - 2013

Baltā spieķa dienas svinības Latvijā

Neredzīgais Indriķis ir Latvijas neredzīgo cilvēku vēstures (18. gs. beigas — 19. gs. sākums) neatņemama sastāvdaļa. Indriķis dzimis 1783. gada 15. oktobrī Apriķu draudzē. Piecu gadu vecumā viņš baku sērgā zaudēja acu gaismu, taču daba bija apveltījusi mazo zēnu ar asu un gaišu prātu. Būdams neredzīgs, viņš iemācījās vairākus amatus — tēsa un gatavoja no koka saimniecības priekšmetus, iemācījās kurpnieka un skrodera amatus.

Vecākais brālis daudz lasīja priekšā. Ar savu teicamo atmiņu viņš labi iegaumēja stāstīto un priekšā lasīto, kas rosināja iztēli. Tā Indriķa dzīvē ienāca dziesma. Viņa sacerētās dziesmas pierakstīja Apriķu draudzes mācītājs Kārlis Gothards Elferfelds, kurš 1806. gadā izdeva krājumu «Tā Neredzīgā Indriķa Dziesmas». Tām pievērsās arī Kurzemes dzejnieks Ulrihs fon Šlipenbahs. Dažas pārtulkoja vācu valodā, ievietoja tā laika Baltijas dzejas antoloģijās un nosūtīja G. Merķelim uz Berlīni publicēšanai žurnālā «Der Fresmutige». Viņa ierosināts, mākslinieks Johans Samuels Grune ap 1806. gadu veidoja vienīgo zināmo Neredzīgā Indriķa portretu. Indriķis miris 1828. gada 24. janvārī un apglabāts Ģībortu kapos Lažas pagastā, Liepājas rajonā.

Strazdumuižas dienas centrs Rīgā
Godinot Neredzīgo Indriķi, katru gadu 15. oktobrī LNB Strazdumuižas ciematā tiek rīkota Baltā spieķa diena — dažādi pasākumi cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

No rīta visi pulcējās pie Dienas centra, lai dotos uz gājēju pārejām Juglas ielā un Pāles ielā, kuras aprīkotas ar skaņu luksoforiem, lai cilvēki, kas ikdienā lieto Balto spieķi, pārliecinātos vēlreiz par savām iemaņām praksē un pārbaudītu autovadītāju modrību.

Pēc tam sporta sacensību, kas tika veltītas Baltā spieķa dienai, rezultātu paziņošana. Visas dienas garumā apmeklētāji varēja apskatīt tiflotehnikas piederumus.

Latvijas Neredzīgo bibliotēka Rīgā
Tai pašā dienā Latvijas Neredzīgo bibliotēka Rīgā svinēja «Baltā spieķa dziesmu 2013». Svētku ieskaņā visi tika aicināti doties uz Juglas ielu, kur stingrā Ceļu policijas uzraudzībā notika akcija «Baltā spieķa zīme», bet pēc tam visi pulcējās bibliotēkas lasītavā uz literāri muzikāliem priekšnesumiem.

Latvijas Neredzīgo bibliotēka Daugavpilī
LNerB Daugavpils filiālbibliotēka aicināja lasītājus uz svinīgu pasākumu, kas bija paredzēts kā veltījums trim neredzīgo pasaules dižgariem — Neredzīgajam Indriķim, Luijam Brailam un Eduardam Asadovam. Katrs no viņiem savā laikmetā sniedzis savu unikālo ieguldījumu, taču viņus visus vieno un izceļ apbrīnojams gara spēks, kas var iedvesmot ikvienu. Šī sarīkojuma laikā varēja uzzināt vairāk par pasākuma varoņu dzīvesstāstiem un likteņiem, pārbaudīt savas zināšanas, piedaloties viktorīnā, un izbaudīt E. Asadova dzejas vienkāršo skaistumu gan bibliotēkas darbinieku, gan pašu lasītāju lasījumā.

VSAC filiāle «Jugla»
Baltā spieķa dienas svētkos ciemos bija atbraukuši mūzikas skolas bērni, kas sniedza koncertu. Pēc tam viņi iepazinās ar Braila raksta nošu sastādītāja Edgara Rungas grāmatu, par kuru plašāk stāstīja Benedikts Tutiņš.

Bērniem bija iespēja saņemt dāvanā katram savu vārdu Braila rakstā. Filiāles viesistabā šajā dienā atklāja pansionāta iemītnieku keramikas un floristikas pulciņa rokdarbu izstādi, kas būs apskatāma visiem interesentiem līdz oktobra beigām.

Liepājas Neredzīgo biedrība
Liepājas Neredzīgo biedrība šajā svētku dienā aicināja kopā savus biedrus, brīvprātīgos, sadarbības partnerus Liepājas Olimpiskā centra Tango zālē.

Programmā bija pašu sarīkoti muzikāli priekšnesumi, koncerts, pateicības par brīvprātīgo darbu, kas šogad veikts īpaši dāsni, kā arī pārskats par padarīto. Bija arī pašu biedru darināto rokdarbu izstāde.

Sadarbībā ar Ceļu policiju tika rīkota ielu akcija, kurā brīvprātīgie centās šķērsot ielu ar paceltu Balto spieķi Krūmu ielā pie 28. nama, tā atgādinot autobraucējiem būt uzmanīgiem.

LNB Balvu TO
Bija sagatavotas publikācijas Alūksnes un Balvu medijos par Baltā spieķa nozīmi neredzīgu cilvēku dzīvē un biedru kopāsanākšana pie tējas galda.

LNB Ventspils TO
Kopā ar LNerB un pilsētas sociālā dienesta darbiniekiem 17. oktobrī organizēja nelielu semināru par Baltā spieķa dienas tēmu.

LNB Cēsu TO
Lai arī Cēsu biedriem būtu svinīga izlaiduma sajūta pēc lielā LNB un LM projekta noslēguma, 15. oktobrī tika organizēta «Baltā pēcpusdiena», kad ar atmiņu smaržām un skaņām virtuvē bija jāatceras projekta laikā iemācītais, jārisina prāta spēles un viktorīnas, varēja uzspēlēt zolīti un šoudaunu.

Bet pēcpusdienā, viscaur dominējot baltajai krāsai, cēsinieki svinīgi pateicās projekta pasniedzējiem par ieguldīto darbu un kopā baudīja literāri muzikālu vakaru.

Kāds puisis, kurš tikai projekta laikā iemācījās ģitāras spēli, īpaši iepriecināja klausītājus.
Vakars noslēdzās pie balti klāta zviedru galda, sirsnīgi kopāsadziedot.

LNB Rēzeknes TO
Kopā ar LNerB Rēzeknes filiālbibliotēku rīkoja Atvērto durvju dienu un aicināja apmeklēt akciju uz Latgales ielas netālu no LNB ēkas. Pēc tam LNB biedri tikās ar Rēzeknes novada pašvaldības sociālā dienesta vadītāju Silviju Strankali, lai apspriestu to 30 cilvēku ar redzes invaliditāti sociālās aprūpes jautājumus, kuri dzīvo Rēzeknes novada pagastos. Pašdarbnieku koncertu ievadīja literāri-informatīva stunda, veltīta Neredzīgā Indriķa 230. un Eduarda Asadova 90. jubilejai. Apmeklētājiem tika piedāvātas vairākas izstādes: «Īpašas grāmatas īpašā bibliotēkā», «Radošās idejas lidojums», kas ir LNB biedru radošo darbu izstāde, un «Mūsu rudens garšas» — neredzīgu cilvēku rokām gatavoti kulinārijas izstrādājumi.

LNB Jelgavas TO
Pētera un Raiņa ielas krustojumā Jelgavā, kur satiksmes plūsma ir abos virzienos, tika organizēta ceļu akcija, un šoferiem tika piedāvāts pamēģināt simulācijas brilles. Daļa biedru informēja pilsētniekus par iespējām darboties LNB Jelgavas TO. Noslēgumā — kopējas pārrunas pie kafijas galda.