Atvērt pielāgoto vietnes teksta versiju

Atvērt teksta versiju

Lai Latvijai saules mūžs!

PakalpojumiŽurnāls RosmeArhīvs2013Nr. 2 - 2013

Nodaļa — DZEJA

Lai Latvijai saules mūžs!
Ausma Bobkova.

Manas dzimtenes skaistie meži, lauki, lejas, manas dzimtenes ne visai augstie kalni, upes, ezeri — ir Latvija, ar ūdeņiem un zāli bagāta zeme. Ar dzīvībām, kas tajos mīt un pavasaros atjaunojas! Ar jaunuzceltām, atjaunotām mājām un lauku pilīm, skaisti iekārtotām lauku viesnīcām, kur izglītoti ļaudis strādā un gādā par labāku un aizvien sakārtotāku dzīvi!

Jau māte mazu auklējot, ir pienā domu ielikusi —
Nav skaistākas par zemi mums kā Tēvu zeme — Latvija!
Lai viss top dzīvei saražots un mazbērni aug Tēvu mājās,
Ir bērnos jāpauž strādīgums, kur radītais būs paliekošs.
Tā katru dienu dzīvojot, būs čaklas rokas svētījušas —
Tās nebīsies no grūtuma, bet radīs prieku gādājot.
Un zinās stāstīt cilvēki par čaklo tautu Tēvu zemē,
Par laukiem, birzīm zaļajiem, par zemi vārdā — Latvija.
Šī valsts ar visiem četriem gadalaikiem,
Kur zemju dzīļu rētas dzīst un valsts saulē nāk —
Ir izbrīnā par viltus ražas novācējiem,
Bet... nezāles jau vīst un jauni dzīvi tauta sāk.
Un gadalaiku vērtības? Katram gadalaikam — sava svētība,
Kuras spēkā — brīnums plaukst!
Līdzi dabai gadu trauksmē — ik dzīvība pēc laimes alkst.
Ik dzīvība — no mīlas augsnes, tu pumpurā atveries un ziedi...
Starp gadalaikiem dabas plauksmē, bez mīlas — pumpurs neizzied.

 

Mūsu dzīvēs bez mīlestības nekas nenotiek. Arī Latvija atplaukusi visu mūsu mīlestības vārdā. Jaunajā gadā veidosim savus likteņus ar patiesības vārdiem un darbiem, un dziļā mīlestībā saudzēsim savu Dzimteni, godāsim to un vēlēsim, lai Latvijai — saules mūžs!