Atvērt pielāgoto vietnes teksta versiju

Atvērt teksta versiju

Pieredzes brauciens uz Skandināviju

Pakalpojumi / Žurnāls Rosme / Arhīvs / 2013 / Nr. 2 - 2013

Pieredzes brauciens uz Skandināviju

Uģis Krūkliņš, projekta palīglīdzekļu aktivitātes koordinators.

Zviedrija
Zviedrijas Neredzīgo asociācija (Swedish Association of the Visually Impaired, SRF) ir ar senu un bagātu vēsturi. Tā dibināta 1898. gadā, pašlaik tajā ir 24 reģionālās filiāles, apvienojot 15 tūkstošus biedru. Asociācijā strādā 250 darbinieku, no kuriem puse ir redzes invalīdi. Protams, asociācijas piedāvātajās aktivitātēs var piedalīties ikviens redzes invalīds. Starp SRF darbības jomām savulaik bijusi arī sociālā rehabilitācija, tomēr pirms vairākiem gadiem asociācija šo, kā viņi paši apzīmēja — «biznesu» — pārdeva valstij. Tagad rehabilitācijas programmas realizē 25 redzes klīnikas, kas ir Veselības ministrijas pakļautībā.

Otrajā mūsu vizītes dienā bija organizēta tikšanās ar Stokholmas redzes klīnikas darbiniecēm, kas mums pastāstīja par to darbību. Klīnika piedāvā arī informācijas tehnoloģiju lietošanas apmācības pakalpojumu, tomēr, pēc zviedru kolēģu stāstītā, redzes klīnikās tiek apgūti tikai datora lietošanas pamati — tastatūra, darbs teksta dokumentos, e-pasta klienta programmas lietošana vēstuļu saņemšanai un nosūtīšanai, bet netiek apgūtas nopietnākas un reizēm arī noderīgākas tēmas, piemēram, darbs internetā. Tādēļ bieži šie cilvēki nespēj uzzināt par Neredzīgo asociācijā notiekošo, jo informācija galvenokārt tiek izvietota biedrības mājas lapā. Mācību kurss datora lietošanas apgūšanai ir 80 stundas, un parasti tiek organizēts darbs nelielās grupās — pamatā 3 līdz 5 cilvēki. Par katru nodarbību klientam jāmaksā 100 kronas (aptuveni 8 lati), bet kopējā summa nevar pārsniegt 1200 kronu gadā.

No 2012. gada maija notiek arī GPS navigācijas sistēmas lietošanas apmācība. Pēc mūsu jautājumiem, kā veicas ar šo, pie mums vēl ne tik populāro lietu, redzes centra darbinieces atzīmēja, ka pretēji cerētajam ir daudz problēmu, kas samazina šo iekārtu precizitāti un kuru dēļ jārēķinās ar 20 metru kļūdu, tādēļ šo apmācības jaunievedumu nevarot uzskatīt par veiksmīgu.

Redzes centros notiek arī Daisy formāta klausāmgrāmatu iekārtu lietošanas apmācība. Iespējams, daudziem nav priekšstata par to, kas ir Daisy. Tās ir tās pašas audio grāmatas, tikai skaņas faili sadalīti un sakārtoti tādā struktūrā, ka ir ērti pārvietoties pa grāmatas nodaļām vai ātri atrast kādu noteiktu teksta vietu. Šādas grāmatas var ierakstīt diskos, tad atskaņot speciālā Daisy atskaņotājā, bet var to darīt arī ar datora palīdzību. Tagad Daisy atskaņotājus ar diskiem pamazām nomaina iekārtas ar atmiņas karti. Katrā reģionālajā LNB RC centrā jūs variet iepazīties ar šādu Daisy atskaņotāju. Atgriežoties pie Skandināvijas, jāatzīmē, ka tur šī Daisy sistēma ir plaši izplatīta, tomēr pārsvarā to izmanto tie, kas nav apguvuši datora lietošanu. Viena šāda Daisy atskaņotāja cena ir ap 400 Eiro. Neredzīgo bibliotēkas izplata grāmatas kompaktdiskos tieši šajā formātā.

Ja redzes invalīdam nav pietiekami ar to, ko viņš apguvis redzes centrā, tad viņš var pieteikties datorapmācības kursiem, ko organizē pati asociācija, tomēr pēc SRF pārstāvju stāstītā varēja noprast, ka šādi kursi tiek organizēti neregulāri, atbilstoši pieprasījumam un finansiālajām iespējām. Telpā, kurā, pēc mūsu gida teiktā, notiek datornodarbības, bija izstādīti arī dažādi informācijas tehnoloģiju palīglīdzekļi, un, neskatoties uz tehnikas pārpilnību, tā likās nodarbībām ļoti nepiemērota.

Pārsvarā šajā kabinetā bija apskatāmas dažāda veida CCTV lupas. Man interesantākās likās divas lietas — skeneris, kas nolasa uz tāfeles rakstīto, un tulkošanas iekārta. Šāds skeneris būtu izmantojams lekcijās vai stundās skolā, kad pasniedzējs pēc teksta uzrakstīšanas uz tāfeles tam pāri pārvelk šo skenēšanas iekārtu un informācija no tā tiek nosūtīta uz klausītāju datoriem, turklāt to uzreiz iespējams palielināt vai citādi pielāgot klausītāju redzes iespējām. Tulkošanas iekārtu, kuras nosaukums ir «Ydis», varētu salīdzināt ar lielu pildspalvu, kuru var vilkt pār tekstu uz lapas. Iekārta ne tikai ieskenē tekstu, bet uzreiz to arī pārtulko zviedru valodā un parāda uz iekārtas nelielā displeja. Vajadzības gadījumā displejā parādīto informāciju var automātiski atskaņot ar runas sintezatora palīdzību.

Neredzīgo asociācijas ēkā izvietots arī palīglīdzekļu veikals, kura sortiments ne ar ko īpašu nepārsteidza. Sagadījās, ka tieši mūsu apmeklējuma dienā veikals bija atvērts pēdējo reizi. Pēc zviedru kolēģu stāstītā veikals nav rentabls, jo pieprasījums nav pietiekami liels un tas atrodas pilsētas nomalē. Tādēļ turpmāk tas pastāvēs kā interneta veikals.

Somija
Somijā ir ap 80 000 redzes invalīdu, no kuriem apmēram 10 tūkstoši ir neredzīgi. 80 % no redzes invalīdiem ir vecāka gada gājuma, bet 6 % (ap 1500) ir vecumā līdz 18 gadiem.

Neredzīgo savienībā ir 14 reģionālās organizācijas, un tās uztur kopā vienpadsmit aktivitāšu centrus. Tomēr tajos nenotiek sociālā rehabilitācija, tie orientēti uz sabiedrisko, kultūras un informatīvo darbību.

Helsinkos apmeklējām redzes invalīdu pakalpojumu un aktivitāšu centru IIRIS. Centru veido četras kopā savienotas sešu stāvu ēkas ar piebūvēm. Centrā notiek visdažādākā darbība, kas saistīta ar redzes invalīdiem — gan sociālā rehabilitācija, sākot no bērniem līdz senioriem, gan Somijas Neredzīgo savienības vadība, gan bibliotēka, kas izsūta audio grāmatas klientiem, gan ražošana cehs, oftamologu un fizioterapeitu pakalpojumi, gan sporta zāles u. c. Arī mēs nakšņojām IIRIS centrā, jo tajā atrodas viesnīca gan tiem, kas ierodas uz rehabilitāciju un viņu ģimenes locekļiem, gan tādiem viesiem kā mēs.

IIRIS centrs ir uzcelts 2004. gadā. Līdz tam sociālā rehabilitācija un citi pakalpojumi notika reģionos. Tomēr uzskatīja, ka tas nav ekonomiski izdevīgi, tādēļ tika uzbūvēts šāds kopējs centrs visai valstij, un tagad tā ir vienīgā vieta Somijā, kur notiek rehabilitācija. Atšķirībā no Zviedrijas, Somijas Neredzīgo savienība pati organizē redzes invalīdu sociālo rehabilitāciju. Rehabilitācijai nav vecuma ierobežojumu, un rehabilitācijas kurss ilgst septiņas nedēļas.

Rehabilitācijas mācību programmā ietilpst arī specializēto informācijas tehnoloģiju apgūšana, tomēr pēc rehabilitācijas pakalpojumu centra apmeklēšanas noskaidrojās, ka tiek piedāvāts apgūt tikai datora lietošanas pamatus — rakstītprasmi un vienkāršākās iemaņas patstāvīgam darbam. Ja cilvēkam ir nepieciešams pamatīgāk apgūt datora lietošanu, tad tas iespējams jau citā šīs pašas organizācijas struktūrā — Informācijas pakalpojumu departamentā, kurā notiek dažādu, ar informācijas tehnoloģijām saistītu, jautājumu risināšana, un arī periodiski tiek organizēti kursi tiem, kas vēlas padziļināt savas zināšanas un apgūt jaunas iemaņas. Tomēr, ja cilvēks jau ir apmeklējis rehabilitāciju un savā dzīves vietā viņam rodas nepieciešamība apgūt kaut ko speciālu, piemēram, samaksāt interneta bankā savus rēķinus, tad to iemācīties var palīdzēt tikai sociālais darbinieks klienta dzīves vietā.

Informācijas pakalpojumu departamentā ieguvām daudz informācijas gan par darbības virzieniem, gan problēmām, ar ko jāsastopas Somijā. Tāpat kā Zviedrijā, plaši tiek izmantots Daisy formāts audio grāmatām, tādēļ šajā departamentā cilvēki tiek apmācīti tā atskaņotāju lietošanā. Izrādījās, ka mērķa auditorija Daisy atskaņotāju lietotājiem ir 80 gadu vecumā, jo jaunāki pamatā izmanto datoru. Runājot par mobilajiem telefoniem, ko varētu lietot neredzīgi cilvēki, tika atzīmēta vispārēja problēma, ka aizvien vairāk telefonu pāriet uz skārienjūtīgajiem ekrāniem, tādēļ to lietošana daudziem ir apgrūtinoša. Lai arī kompānija Nokia, kas ražo telefonus, kuros var uzstādīt ekrānlasošo programmu, atrodas Somijā, tomēr Somijas neredzīgajiem neesot iespēja ietekmēt tās globālos biznesa plānus. Tādēļ situācija ar laiku varot palikt vēl sarežģītāka.

Toties Neredzīgo savienībai izdevies panākt, ka katram televīzijas kanālam ir obligāta prasība nodrošināt vienu skaņu celiņu redzes invalīdu vajadzībām. Katrs raidījums, kas tiek raidīts ciparu televīzijā, tiek dublēts tādā veidā, ka, pārslēdzoties uz šo skaņu celiņu, var dzirdēt stāstījumu par ekrānā redzamo.

Somijā, salīdzinoši ar Latviju, vairāk tiek izmantoti kompānijas Apple datori, un arī neredzīgie aizvien biežāk vēlas tos lietot. Lai arī Apple datoros ar operētājsistēmu MacOS ir pieejamības risinājumi, tomēr arī šie datori un citas iekārtas aizvien biežāk ir ar skārienjūtīgiem ekrāniem. Plašākas iespējas joprojām ir tiem, kas strādā operētājsistēmas Windows vidē, turklāt jau pirms sešiem gadiem Neredzīgo savienība sāka apgādāt ar specializētajām datorprogrammām studentus. Tagad ar šīm programmām tiek apgādāti visi, kas spēj pamatot savu vajadzību. Nepieciešamības gadījumā ir iespēja iegūt tādas dārgas programmas kā JAWS vai ZoomText. Tomēr Somijā tiek meklēti arī lētāki risinājumi, un tur aizvien lielāku popularitāti iegūst bezmaksas specializētās programmas, sevišķi NVDA, ko izmēģinājuši arī vairāki pieredzējušāki Latvijas datorlietotāji.

Tā kā IIRIS centrā strādā arī neredzīgi un vājredzīgi darbinieki, bija iespēja iepazīties ar viņu darba pienākumiem, izmantotajiem palīglīdzekļiem un datorprogrammām. Interesantākais likās somu valodas sintezators. Sintezatoru sauc Mikropuhe (cena 400 euro). Tā kvalitāti var novērtēt mājas lapā vvv.mikropuhe.com un salīdzināt ar mūsu pašu bezmaksas Visvari.

IIRIS centrā atrodas arī palīglīdzekļu veikals AVIRIS. Palīglīdzekļi atrodas uz rindās saliktiem galdiem, un potenciālie pircēji var tos ņemt rokās un izmēģināt (skat. foto uz 3. vāka). Sortimenta ziņā šis veikals daudzkārt pārsniedz Zviedrijā apmeklētā veikala piedāvāto. Cenas, protams, ir augstas, kā jau parasti tas ir tiflotehnikai, tomēr nevar teikt, ka augstākas kā citur, piemēram, pasūtot ārzemju interneta veikalos.

Rosmei - IIRIS - 4