Atvērt pielāgoto vietnes teksta versiju

Atvērt teksta versiju

Personu ar invaliditāti nodarbinātību veicinošās programmas un atbalsta pasākumi Zviedrijā

Pakalpojumi / Žurnāls Rosme / Arhīvs / 2013 / Nr. 4 - 2013

Nodaļa — LNB pieredzes braucieni

Personu ar invaliditāti nodarbinātību veicinošās programmas un atbalsta pasākumi Zviedrijā
Māris Ceirulis, Liepājas projekta koordinators

1. Algu subsīdijas darba devējiem
Nodarbinātības aģentūra piedāvā darba devējiem algu subsīdijas līdz 80%, lai stimulētu vakantajās darba vietās pieņemt personas ar invaliditāti. Programma balstās uz līgumu starp valsti un darba devēju. Subsīdiju apmērs katru gadu tiek pārskatīts un noteikts no jauna. Subsidētās darba vietas ir gan valsts, gan privātajā sektorā. Gadījumos, ja nepieciešama darba vietas pielāgošana, darba devējam var tikt kompensētas attiecīgās izmaksas. Algu subsīdijas tiek piešķirtas līdz četriem gadiem un tās var izmantot arī darba asistenta piesaistīšanai.

2. Aizsargātais darbs valsts sektorā
Darbs valsts sektorā profesionālās rehabilitācijas ietvaros. Programmas mērķa grupa ir bezdarbnieki ar hroniskiem garīgiem traucējumiem un bezdarbiniekiem, kas atbilst Likumā par atbalstu un pakalpojumiem personām ar funkcionāliem traucējumiem definētajām mērķa grupām.

3. Attīstības darba programma
Šajā programmā darbs tiek kombinēts ar citām aktivitātēm (darba apmācību, jaunu darba veidu izmēģināšanu, darba asistenta palīdzības izmantošanu), lai sekmētu darba attīstību. Programma paredzēta personām ar darba spēju ierobežojumiem, kurām ir grūtības iekļauties darba tirgū. Programmas ilgums ir 12 mēneši.

4. Aizsargātā darba programma
Šī programma ir alternatīva radītajām darba vietām, kas paredzēta personām ar smagu invaliditāti, kas izraisījusi nozīmīgu darba spēju zudumu im kas attiecīgi rada būtiskus šķēršļus personas nodarbinātībai. Programma aptver valsts un privāto sektoru un ir piemērota gadījumos, kad persona ilgstoši bijusi ārpus darba tirgus un saskaras ar lielām grūtībām no jauna iekļauties darba tirgū. Viens no tipiskākajiem risinājumiem šādos gadījumos ir iesaistīšanās t.s. aizsargātajā civildienestā, kas ilgst ierobežotu laika periodu, bet kur apgūst jaunu kvalifikāciju un darba pieredzi.

5. Mantojuma programma
Nodarbinātības programma kultūras mantojuma saglabāšanas jomā, kas ir paredzēta personām ar augstu vai gandrīz pilnīgu darba spēju zudumu, lai nodrošinātu šiem cilvēkiem jēgpilnu un izpildāmu darbu, vienlaikus sekmējot kultūras mantojuma un vides saglabāšanu un pieejamību.

6. Uzņēmējdarbības atbalsta programma
Personām, kas vēlas un spēj uzsākt savu uzņēmējdarbību, ir iespēja pretendēt uz īpašu grantu (subsīdijām) uzņemējdarbības uzsākšanai.

7. Individuālais darbs
Pastāv dažādas individuālā atbalsta iespējas, ko nodrošina gan Nodarbinātības aģentūra, gan Sociālās apdrošināšanas aģentūra:
— palīgs darba vietā noteiktu darba uzdevumu izpildei; darba devējiem tiek piešķirts atsevišķa kompensācija šādu palīgu piesaistīšanai;
— palīdzība jaunietim ar invaliditāti nokļūt no mājām uz skolu un atpakaļ, lai sekmētu jauniešu izglītības iegūšanu un attiecīgi vēlāku iesaistīšanos darba tirgū;
— palīgs profesionālajā apmācībā, kas noteiktu laiku var strādāt kopā ar personu ar invaliditāti;
— palīdzība profesionālās apmācības materiālu adaptēšanā un tehnisko līdzekļu nodrošināšanā.

Somijas Neredzīgo biedrības ēkā mums bija iespēja apskatīt ražotni, kurā strādā aptuveni 40 cilvēki no dažādām mērķgrupām: cilvēki ar invaliditāti, ilgstošie bezdarbnieki u.c. Šis uzņēmums ieguvis sociālā uzņēmuma statusu un tiek saņemti vairāki atbalsta pasākumi no valsts un pašvaldībām. Šī valsts ir izvēlējusies atbalstošu politiku: vērtīgāk ir ieguldīt līdzekļus cilvēku nodarbinātības veicināšanai nekā ilgstoši maksāt sociālos pabalstus, jo ilgtermiņā nodarbinātība ir labumu nesoša gan valstī un pašvaldībā, gan cilvēkam, tādējādi cilvēks ir sociāli aktīvs, nav vientuļš, jūtas noderīgs un piederīgs sabiedrībai.

Kā jau minēju, uzņēmējiem ir atbalsts no valsts, un tās tiešais sadarbības partneris ir Nodarbinātības aģentūra, kur tiek subsidēta darba alga cilvēkiem ar invaliditāti, tiek iedalīts finansējums darba vietas pielāgošanai, nodrošināts bezmaksas transports un arī atbalsts darba vadītājiem (asistenti), kuri palīdz mērķgrupas dalībniekiem apgūt nepieciešamās darba iemaņas.

Ražotnē redzējām saiņošanas, pakošanas darbus — avio kompānijai «Finnair» tika saiņoti galda piederumi, cits uzņēmums bija pasūtījis sudraba izstrādājumus, piemēram, sirsniņu vēršanu uz stieples. Darba pienākumi sadalīti, katram zināma sava funkcija, un samaksa — pēc paveiktā darba apjoma. Šim sociālā uzņēmuma vadītājam jautājām: «Vai uzņēmēji meklē un piedāvā darbu?» Atbilde bija — nē, iniciatīva esot jāizrāda pašiem, jāatrod sadarbības partneris, kurš būtu gatavs piedāvāt darba iespējas šajā uzņēmumā strādājošiem cilvēkiem.

Pēc brauciena secinājām, ka Somijā un Zviedrijā darba iespējas ir ievērojami plašākas cilvēkiem ar invaliditāti nekā Latvijā. Mums vēl nepieciešams mācīties no kaimiņvalstīm, ieviešot dažādus atbalsta pasākumus nodarbinātības jomā, kā arī motivējot uzņēmējus kļūt par darba devējiem cilvēkiem ar invaliditāti, un to veiksmīgi var panākt, sniedzot nodokļu atlaides, subsīdijas, dotācijas, nodrošinot līdzekļus darba vietas iekārtošanai, pielāgošanai, ieviest sociālos uzņēmumus ar garantētu pakalpojumu un produktu iepirkumu no valsts un pašvaldību institūcijām u. c.

Paldies, par doto iespēju klātienē redzēt un dzirdēt kaimiņvalstu pieredzi! Latvijā nepieciešams uzsākt regulāru darbu, lai veidotu atbildīgu valsts politiku un savlaicīgi reaģētu uz cilvēku vajadzībām.