Atvērt pielāgoto vietnes teksta versiju

Atvērt teksta versiju

Sajust savu ģimeni

Pakalpojumi / Žurnāls Rosme / Arhīvs / 2013 / Nr. 6 - 2013

Nodaļa – Latvijas Neredzīgo bibliotēkā

Sajust savu ģimeni

Gunta Bite
aktivitāšu vadītāja

Dāvājiet bērniem vislabāko,
Pašu skaistāko un mīļāko!
Dāvājiet bērniem paši sevi
Ar sauli, debesīm un zemi!
Saudzējiet bērnus no nelaimes,
Bēdu un ienaidu pasaules!
Saudzējiet bērnus jel saudzējiet,
Dzīvi ar krāsām krāsojiet!


Gunta Bite

 

15. maija rītā Strazdumuižas ciemata iedzīvotāji varēja vērot neparastu rosīšanos zālājā pretī Latvijas Neredzīgo bibliotēkai — tika uzslieta telts, sanesti galdi un krēsli, koku zaros satupa krāsainas latviešu spēka zīmes, bet pati ieeja pārtapa skatuvē. Kolonnas durvju priekšā uzplauka zilos ziedos, bet starp krāsainiem baloniem parādījās uzraksts «Mana sajūtu ģimene». Brīvprātīgie palīgi kā čaklas bitītes darbojās, lai laicīgi visu sagatavotu koncertam un aktivitātēm.

Ar dzelteniem karodziņiem zālājā iezīmējās stafešu trase, uz galdiem parādījās dažādi materiāli radošajām darbnīcām, spēļu galds «Saldajai dambretei» un kartona kārtis «Tautasdziesmu darītavai». Gar krūmājiem bibliotēkas priekšā pamazām sasēdās skatītāji. Viss bija sagatavots, un šī pasākuma iniciatore Alda Zariņa atklāja koncertu ar emocionālu stāstījumu par ģimenes vērtībām.

Vārdam «ģimene» var būt plašāka nozīme nekā tēvs, māte, brāļi un māsas. Tie var būt draugi, kuru kompānijā mēs uzturamies un veidojam savu drošo vidi. Tas var būt arī darba kolektīvs, kurā tiek pavadīta lielākā darba dienas daļa. Mūsu bibliotēkas ģimene ir darba kolektīvs un lasītāji, ar kuriem ikdienā tiekamies, runājam un prie¬cājamies. No 13. maija bibliotēka izsludināja zīmējumu konkursu, kurā piedalījās daudz bērnu ar interesantiem savas ģimenes attēlotiem zīmējumiem. Pirmo vietu konkursā ieguva Ģirts Davidavičus (autors savu darbu dāvināja bibliotēkai), otro — Akims Miļeškins, bet trešo — Jānis Gabriels Lasmanis. Puiši saņēma bibliotēkas sarūpētas balvas un motivāciju piedalīties arī turpmākajos konkursos.

Koncerta dalībnieki arī bija daļa no bibliotēkas ģimenes. Vladimirs Krops, kurš dziedāja trīs paša sacerētās dziesmas, ir ne tikai lasītājs mūsu bibliotēkā, bet arī sadarbības partneris. Viena no dziesmām skanēja divās valodās: poļu un latviešu, kas piešķīra dziesmai īpašu skanējumu un maigumu. Savukārt, jaunieši Edijs Fuksis, Lauris Kuzņecovs, Anna Dubovika un Linda Lesiņa jau vairākkārt bija piedalījušies bibliotēkas rīkotajos koncertos, tāpēc kļuvuši par kultūras programmas neatņemamu sastāvdaļu. Šoreiz viņi uzstājās ar Adriana Kukuvasa mūzikla «Mazais princis» fragmentu. Muzicēja arī Lauma Kazāka un Mārcis Bogdanovs, kurš dziedāja Ģeogrāfa dziesmu. Mūziklā Laurim bija piešķirta Karaļa loma, bet Edijam — Laternu dedzinātāja. Klausoties jauniešu dziedājumā, neviļus pārņēma vēlme vēlreiz pārlasīt grāmatu «Mazais princis», lai atsvaidzinātu franču rakstnieka Antuāna de Sent-Ekziperī izteiktās dzīves gudrības. Šī grāmata mūsu bibliotēkā ir pieejama arī Braila rakstā.

Pēc tam jaunieši dziedāja individuāli. Tā kā tie bija starptautiski svētki, tad dziesmas skanēja vairākās valodās: latviski, krieviski, poliski un angliski.

Kamēr skatītājus priecēja koncerta burvība, zālājā norisinājās Guntas Bites izlolotās radošās, sportiskās un intelektuālās aktivitātes. Jau pirms pasākuma sākuma pie radošās darbnīcas «Ģimenes aizsardzības zīme» nepacietīgi mīņājās 8-gadīgais Gothards. No 11 piedāvātajām spēka zīmēm viņš bija izvēlējies Ūsiņu. Apskatījis piedāvātos materiālus, ar kuriem iespējams zīmi apdarināt vai izkrāsot, Gothards izvēlējās pupiņas, zirņus, makaronus, tējas graudiņus un pistāciju vāciņus. Sagaidījis darbnīcas atvēršanu, viņš priecīgi ķērās pie darba.

Šajā darbnīcā visvairāk tika apgleznots Māras krusts, kas sargā ģimenes labklājību un aizsargā valkātāju no ļauniem gariem. Senie latvieši Māras krustu uzvilka uz maizes klaipiņa un vakarā ievilka pavarda pelnos, lai tā saglabājas silta un sātīga. Vēl viena pieprasīta zīme darbnīcā bija Zalktis, kas ir dzīves gudrības simbols. Tas dod svētību, vairo enerģiju, labvēlīgi ietekmē veselību. Turklāt ne tikai cilvēka fizisko ķermeni, bet vēl vairāk sekmē garīgās sfēras kopšanu, par ko ļoti bieži aizmirst, tā radot apstākļus dažādām slimībām. Zalkša zīme attīra garīgo pasauli, sakārto zemapziņu, aizdzen pagātnes rēgus un negatīvās domas, kas nereti pavada ļaudis jau no iepriekšējām dzīvēm. Plaša informācija par visām latviešu spēka zīmēm, kas tika izmantotas darbnīcā, ir pieejama mūsu bibliotēkas lasītavā.

Blakus Aizsardzības zīmēm atradās Rotu un dāvanu darināšanas darbnīca, kurā bibliotēkas darbinieces Kristas vadībā varēja pīt sarežģītas un vienkāršas rokassprādzes. Savukārt, Dina bērniem pacietīgi palīdzēja darināt papīra ziedus māmiņām.

Pasākumam attīstoties, varēja manīt pirmos apgleznotos bērnu vaidziņus vai rokas, jo Sejas apgleznošanas darbnīcā Diāna uz ādas zīmēja krāsainus zīmējumus. Diāna bija viena no brīvprātīgajiem, kas piedalījās pasākumā. Pirmo reizi bibliotēka ar viņu tikās šī gada 13. februārī, kad Ēnu dienas ietvaros Diāna darbojās Braila raksta nodaļā. Šoreiz viņa ieradās kopā ar draudzenēm Lindu un Ausmu, kurām bija uzticētas divas atrakcijas: Zintnieku slietnis un Tautasdziesmu darītava. Pēdējā atrakcija piesaistīja gan lielus, gan mazus. Noteiktā secībā liekot tautasdziesmu kārtis, vajadzēja izveidot noteiktu rakstu ar konkrētu spēka zīmi. Ja tas izdevās, tad saņēma balvu — konfekti uz kājiņas.

Vislielāko ievērību izpelnījās intelektuālā aktivitāte, kas bija Lauras, Anetes un Jāņa pārziņā. Brīvprātīgās meitenes pagājušo gadu bibliotēkai palīdzēja ar izstādes «50 Ziemassvētku zvaigznes» eksponātu izveidi. Šoreiz viņām pievienojās arī Jānis. Jaunieši vadīja stafetes un Saldo dambreti. Tās kauliņus aizvietoja ledenes gaišos un tumšos iepakojumos, bet, kļūstot par dāmām, tie pārvērtās cepumā. Visi nokautie «kauliņi» nonāca spēlētāja kabatā, tāpēc pēc spēles bērni staigāja ar konfekšu pilnām kabatām.

Arī aktivitāšu daļas vadītāja Gunta vēlējās izspēlēt vienu partiju ar kolēģi, taču nepaspēja. Toties viņa izmantoja iespēju kopā ar pasākuma apmeklētājiem piedalīties Baranku maratonā. Uz neliela kociņa, kas ielikts mutē, tika uzvērtas piecas barankas. Uzdevums bija vienkāršs: pirmajam noskriet distanci, pieskaroties trases beigās izvietotajam stabiņam, turklāt nenometot nevienu baranku. Jāteic, ka uzdevums bija ar «āķīti»: stabiņš stiepās vien pusmetru augstu. Lai to atrastu un tam pieskartos, bija jāpaskatās lejup, un tajā brīdī barankas… Gunta nevienā no distancēm neuzvarēja, taču prieks bērna-uzvarētāja acīs bija tik liels, ka lielāku balvu viņa nevarēja vēlēties.

Liels prieks bija vērot ikvienu pasākuma apmeklētāju! Kāda māmiņa uz svētkiem bija ieradusies ar diviem maziem ķipariem, no kuriem viens tā vien rausās ārā no ratiņiem, lai paskraidītu pa zālīti, kamēr māmiņa ar brāli krāso un līmē Aizsardzības zīmi. To viņš varēja darīt droši, jo mazo puiku tūlīt pieteicās pieskatīt brīvprātīgā Dinija, kura bija pieteikusies kļūt par pasākuma operatori. Starp filmēšanas brīžiem viņa kopā ar mazuli izskraidīja plašo zālāju, kur ik uz soļa varēja just ģimenisku mīļumu un atbalstu.

Ģimenes svētki noslēgušies, un atsākušies ikdienas darbi, toties šoreiz tie veicas raitāk, jo zinām, ka esam viena liela ģimene, kas sapratīs, atbalstīs un pažēlos, ja vajadzēs. Turklāt mēs vienmēr varam paļauties uz Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu, kurš arī šoreiz bija mūsu atbalstītājs.

Saudzēsim viens otru un dāvāsim smaidu, lai vairojas labestība!

Sajust2

Sajust