Svētki Strazdumuižā
Alda Zariņa, LNerB Lasītavas bibliotekāre

Jau kopš dzimšanas dzīvoju šeit, Juglas ezera krastā, neredzīgo ciematā. Man liels prieks, ka šī vieta līdz ar Atmodu atguvusi savu vēsturisko vārdu. Tagad ir ne tikai Strazdumuižas līgums vēstures grāmatās, bet arī SIA «Strazdumuiža», Strazdumuižas skola, Strazdumuižas klubs, Strazdumuižas ciemats, Strazdumuižas parks. Mūsu kluba kolektīvi šo vēsturisko vārdu skandina visur, kur vien liktenis viņus aizved. Un tas ir jauki.

Esmu sava ciemata patriote, tāpēc jau vairākus gadus piedalos ciemata svētku organizēšanā, jo ticu Raiņa vārdiem, ka «ikvienam roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek.»

Gatavošanās svētkiem

Tā jau ir sena tradīcija — augustā svinēt neredzīgo ciemata svētkus. Svētkiem gatavojamies jau ilgu laiku iepriekš. Neiztrūkstoša pirmssvētku sastāvdaļa ir domino, dambretes un šaha turnīri starp dzīvojamo korpusu iedzīvotāju komandām, pēdējos gados sacensības notiek arī galda tenisā neredzīgajiem. Kā vienmēr, labu laiku pirms svētku dienas tiek apzināti tie iedzīvotāji, kuri kopj puķu dobes pie savām mājām un iekopj mazos, skaistos «puķu dārziņus» uz saviem balkoniem un lodžijām. Laicīgi tiek meklēti atbalstītāji, sponsori, brīvprātīgie palīgi, tiek veidota svētku programma.

Tā bija ciemata aktīvāko iedzīvotāju komanda — Vladimirs Krops, Arta Kropa, Rute Erenberga, Ausma Dimitrijeva, Ausma Bobkova, Vilis Hofmanis, Ilgvars Hofmanis, Sandra Smona, Baiba Pūpola, Alfrīda Kalniņa, Andris Linters, Mārtiņš Kaspars no «Gaismas talantiem» un es, Alda, kas plānoja, gudroja, meklēja, rakstīja, zvanīja, sarunāja, drukāja, krāsoja, gatavoja, veda, nesa, krāva, saiņoja... Vienā vārdā sakot, darbojās, lai Strazdumuižas ciemata svētki noritētu godam.

Orientēšanās spēle un zābaka mešana

2014. gada 14. augustā LNerB organizēja vēl nebijušu orientēšanās spēli bērniem «Vai pazīsti Strazdumuižu», piedalījās 17 bērni vecumā no 6 līdz 13 gadiem. Katrā no 7 kontrolpunktiem bija kāds uzdevums, par kura izpildi deva punktus. Katram dalībniekam tika izsniegta dalībnieka karte un ciemata plāns, kurā bija jāieraksta korpusu numuri.

— Bibliotēkas ierakstu studijā bija jālasa kāda teika vai tautasdziesma par Rīgu. Sadarbojoties ar Aivaru Lāci, tika sagatavots CD ar bērnu balsīm, bet pats galvenais, visiem bija iespēja iejusties grāmatu ielasītāju lomā, tā vistiešāk iepazīstot studijas darbu.

— Laura Tālberga sagaidīja bērnus pie neredzīgo skolas. Šeit dalībniekiem bija jāparāda zināšanas savas mājas pasta adreses rakstīšanā.

— Nākamais pārbaudījums — SIA «Strazdumuiža» Artas uzraudzībā bērni apguva praktisku lietu — nolasīt un pierakstīt veidlapā ūdens skaitītāju rādījumus.

— Viens kontrolpunkts bija ierīkots netālu no Luija Braila pieminekļa pansionāta parkā. Sarmīte un Tatjana Gromskas pastāstīja par braila rakstu, tā radītāju un pamācīja, kā ar grifeli uz neredzīgo raksta tāfeles rakstīt vārdu salikumu «Mana Rīga».

— Pie kluba Liene Jēkabsone sagaidīja bērnus ar lielu, melnu atkritumu maisu un plastmasas pudelēm. Šeit bija jāatbild uz jautājumiem par plastmasas atkritumu šķirošanu un no piecu soļu attāluma jāiemet maisā plastmasas pudeles.

— Pie dižozola Strazdumuižas parkā spēles dalībniekus sagaidīja Ieva Jēkabsone. Uzdevums: noteikt, kāds ir mūsu dižkoka (5,36 m) apkārtmērs. Pēc tam, sekojot uz asfalta uzzīmētām bultiņām, jāatrod nākamais kontrolpunkts ezermalā pie 5. korpusa. Tur Aleksandrs Jeršovs asistēja dižpapeles (5,51 m) apkārtmēra mērīšanā.

— Atgriežoties bibliotēkā, katram bija jānodod dalībnieka karte un aizpildītais ciemata plāns.

Otrs vēl nebijis pasākums Strazdumuižas ciemata svētkos — «Zābaka mešana», kurā varena vīrieša zābaka mešanā savus spēkus uzdrošinājās pārbaudīt 43 svētku dalībnieki. Vīru grupā tālākais metiens bija 17 m, sievu grupā — 12,10 m, bērnu un jauniešu grupā: zēniem — 16 m, meitenēm — 6,10 m. Pati jaunākā dalībniece, trīsgadīgā Anniņa, bija tikpat gara, cik zābaks. Bija jāsmaida, kad mazais meitēns mēģināja lielo zābaku pacelt un izkustināt no vietas. Bija liela jautrība, kad tas viņai arī izdevās.

Iespējas svētku dienā

15. augustā iedzīvotājiem tika dāvāti svētki — bērniem izbrauciens pa ciematu zirga pajūgā, piepūšamās atrakcijas un batuts, radošo rokdarbu un zīmējumu darbnīcu «Rīgas torņi svētkus svin» vadīja Mārtiņš, bet pie kluba bija apskatāmi bērnu Rīgas torņu zīmējumi, veidojumi no plastilīna un papīra. Pēc svētkiem darbiņi, kas nebija cietuši lietus laikā, bija apskatāmi bibliotēkas lasītavā. Interesenti varēja vērot neredzīgo tenisa paraugdemonstrējumus. Dienas centrā bija galda spēļu paraugdemonstrējumi un sacensības — kurš ātrāk saliks šaha figūriņas. Strazdumuižas parkā varēja apskatīt teltī izkārtotās izstādes: ciemata ikdiena un svētki fotogrāfijās «Strazdumuižā viss notiek», VSAC «Rīga» filiāles Jugla iemītnieku interešu pulciņa darbu izstādi un LNerB bērnu zīmējumu konkursa «Mana mīļā, mīļā Strazdumuiža» darbiņus.

Ar dziesmām un dāvanām

Ar Vladimira Kropa dziesmas fragmentu «Strazdumuiža, mūsu tu, daudz gadu esam tevī. Strazdumuiža, likten’s mūs ar tevi savieno» iesākās svinīgais sarīkojums.

Neiztrūkstošs bija galma dzejnieka Imanta Smirnova veltījums ciemata svētkiem, LNB CV priekšsēdētājas Svetlanas Sproģes un Latvijas Kultūras ministrijas pārstāvja Riharda Kola sirsnīgie sveicieni un laba vēlējumi.

Katrai vietai ir savs stāsts. Arī Strazdumuižai. Cik sena un kāda ir saistība neredzīgiem cilvēkiem ar Strazdumuižu, stāstīja vēsturnieks Ilgvars Hofmanis. Pēc tam sveicām ciematā reģistrētos jaundzimušos bērnus (šogad bija četri mazulīši), godinājām 48 ciemata iedzīvotājus, kuri pārkāpuši 80 gadu slieksni, paldies teicām 130 puķkopjiem, kas ar savu darbu padarījuši mūsu ciematu krāsaināku un skaistāku, vēlot veiksmi arī turpmāk, apbalvojām galda spēļu, orientēšanās spēles, zīmējumu konkursa un zābaka mešanas sacensību uzvarētājus, lielu paldies teicām tiem, kas ar saviem darbiņiem piedalījās izstādēs.

Visi saņēma veltes no sponsoru dāvātajiem labumiem: konfektes, cepumus un sulas paku. Un, protams, neaizmirsām sumināt arī pašus sponsorus un atbalstītājus: Rīgas domi, «Gutta», «Fazer» maiznīcu un «Gaismas talantus». Svinīgo daļu kuplināja ciemata iedzīvotājas Ausmas Bobkovas dzejas lasījumi un Strazdumuižas kluba pašdarbības kolektīvu un viesu priekšnesumi: dziedāja «Rudens Roze», «Pavasara brīnumputni», «Senozols», VEF Kultūras pils vokāli instrumentālais ansamblis Alda Andersona vadībā, Rīgas Latviešu biedrības vokālais ansamblis «Saskaņa» Egila Norbūta vadībā, spēlēja kluba pūtēju orķestris Armanda Ozola vadībā, dziedāja mūsu talantīgā Alīna Verovska un deju priekšnesumu sniedza grupa «Gaismas talanti». Šogad svētkus noslēdza grupas «Flame&The Rolltones».

Paldies un — uz tikšanos!

Brīnišķīgi, ka SIA «Strazdumuiža» turpina šo skaisto svētku svinēšanas tradīciju. Brīnišķīgi, ka ir cilvēki, kas gatavi uzņemties atbildību, ziedot savu laiku, idejas un darbu, lai šādi svētki notiktu.

Paldies visiem, kas piedalījās svētku norises nodrošināšanā! Paldies «Gaismas talantiem» par atsaucību un sapratni!

Tiksimies tai pašā vietā un tai pašā laikā nākamajos Strazdumuižas ciemata svētkos 2015. gada augustā!