Atvērt pielāgoto vietnes teksta versiju

Atvērt teksta versiju

Visa sākums ir mājas

PakalpojumiŽurnāls RosmeArhīvs2014Nr. 12 - 2014

Visa sākums ir mājas

Inga Kravale

Visa sākums ir mājas. Mūsu lielās un mazās mājas. Latvijas zeme un ikvienam piederošs kāds stūrītis, ko saukt par savām mājām. Un sajūtas, ko rada atgriešanās vai būšana mājās, mums ir atšķirīgas, jo esam tik dažādi. Gluži kā rakstiem adītajā zeķē ir sava nozīme un vieta, tāpat arī mūsu stāstiem ir sava nozīme kopīgajā atmiņā par Latviju.

2014. gada 19. novembra pēcpusdienā LNB Cēsu TO sadarbībā ar LNerB Cēsu filiāli aicināja savus ļaudis uz nelielām dzimšanas dienas svinībām.

Latvijas svētkiem par godu sanācām kopā Cēsu bibliotēkas telpās, lai, svecēm silti mirdzot, dzimšanas dienas kūkai smaržojot un labām domām raisoties, runātu un klausītos viens otrā.

Ko mums katram nozīmē māju sajūta Latvijā, kā mēs to izjūtam ikdienā, kā — svētkos? Kas ir tās lietas vai notikumi, kuri saistās ar Latvijas īpašo skaņu, smaržu, garšu?

Māris Nedēļa: — Atceros, kad vēl mācījos skolā Juglā, cik ļoti gaidīju tās dienas, kad varēšu atkal braukt mājās.

Beāte Bringule: — Gribētos, lai par Latviju domātu un ar to lepotos ne tikai divos datumos: 11. un 18. novembrī. Mums ir tik daudz par ko lepoties tepat, Cēsīs, vien!

Emerita Maļūgina: — Dzimtā vieta vienmēr ir tā mīļākā. Pati nāku no Latgales. Kad turp aizbraucu, šķiet, ka pat suņi rej mīlīgāk.

Egons Zariņš: — Atceros to sajūtu, kad pēc trīs mēnešu prombūtnes atgriezos mājās no Krievijas — šķērsojot valsts robežu, kamols sakāpa kaklā, tik ļoti pamanāma atšķirība starp šīm zemēm, tik ļoti ilgojos pēc mājām.

Anita Zariņa: — Mums jāvēl labu savai zemei, savām Cēsīm. Ir taču pierādījies, ka labās domas, izteiktas vārdos, piepildās.

Pēc pārdomu kamoliņa ritināšanas mirkļiem, kad tikām savienoti vienā labo vārdu un domu pavedienā, ieklausījāmies arī Cēsu kultūras biedrības «Harmonija» literātu radošajās izpausmēs.

Cēsu bibliotēkas telpās viesojās Astrīda Kamša, Jānis Rīts un Leons Staris, kuri, atsaucoties LNB Cēsu TO valdes priekšsēdētājas Irēnas Lāces aicinājumam, piedāvāja klausītājiem savus patriotiskākos daiļdarbus.

Jāteic, vietējo dzejnieku talanti rādījās daudzšķautņaini. A. Kamšas dzejā akcents likts uz vērojumiem dabā, zemes skaistumu pat rasas lāsē pamanot. Leona Stara darbos, savukārt, ierunājās savas zemes saimnieka balss, kurā sarkanbaltsarkana dvēsele mājo un mīlestība pret Latviju ir neatraujama no viņa paša būtības, viņa iekšējā kodola. Ar muzikālu pienesumu klātesošos priecēja Jānis Rīts, ļaujot ieklausīties dziesmu tekstos, kuru radītājs viņš ir.

Ierakstos izskanēja Inešu pamatskolas audzēkņu iedziedātās dziesmas, un bērnu balsīs lūgšana par savu zemi skanēja patiesi aizkustinoši.

96. dzimšanas dienas kūka Cēsu pusē nobaudīta.

Varbūt kaut kur pa kādai dzērveņogai uzkožot, mēs ikviens vēl domās steigsim vēlēt «Daudz baltu dieniņu», taču arī zināsim, cik daudz darba jāiegulda, lai mūsu mājas joprojām paliktu par MŪSU MĀJĀM.