Nodaļa — Latvijas Neredzīgo bibliotēkā
Nedaudz vairāk par autoru
Gunta Bite, LNerB Braila raksta nodaļas vadītāja
Viens no dzīves skaistākajiem mirkļiem ir tad, kad kopā ar draugiem un domubiedriem kādā pēcpusdienā var mierīgi pasēdēt un nesteidzīgi baudīt dzeju. Īpaši, ja to var darīt kopā ar pašu dzejnieku.
Šāda radoši mierīga gaisotne LNerB valdīja 12. februārī, kad notika Māra Salēja Braila rakstā reproducētā dzejas krājuma «Nedaudz vairāk» atvēršanas svētki. Tie sākās ar video projekciju, kurā autors lasīja dzejoli, izskanot šiem zīmīgiem vārdiem: «Nedaudz vairāk nekā manis vajag...»
Pirmās asociācijas radās par tām situācijām, kad, pārlieku steidzoties palīgā, palaižam garām brīdi, kad vairs nav vajadzīga palīdzība. Vai arī par vecākiem, kuri mīlestības vadīti nespēj palaist bērnu plašajā pasaulē. Lasot šo dzejoli, katram radās savas asociācijas, savukārt, autora vēstījums ir šāds:
«Dzejoļa pamatdoma ir tāda, ka sociālās lomas mūs ieliek rāmīšos un mēs bieži aizmirstam, ka esam kaut kas nedaudz vairāk par šo lomu. Mums tas brīdi pa brīdim jāatceras, un dzeja var būt tā, kas to palīdz sajust — mūsu «nedaudz vairāk» būšanu. Tāpēc jau «nedaudz vairāk / nekā manis vajag / nedaudz vairāk/ nekā tevis ir». Mēs esam nedaudz vairāk, nekā no mums pieprasa ikdienas pienākumi.»
Māris Salējs nav tikai radoša personība dzejā, bet arī vērtīgs jaunās paaudzes literatūrzinātnieks. Ar viņu kā ar literatūras pētnieku mums bija iespēja iepazīties Baltā spieķa dziesmas pasākumā, kurā Māris Salējs runāja par Neredzīgā Indriķa daiļrades nospiedumiem mūsdienu rakstniecībā.
Viņš ir bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes maģistrs, LU aizstāvējis promocijas darbu «Ulda Bērziņa dzejas poētika (laika un telpas aspekts)», iegūstot filoloģijas doktora grādu. Māris Salējs strādā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā par pētnieku un Rakstniecības un Mūzikas muzejā par kolekciju kuratoru. Salēja dzeja iekļauta izlasēs, kas izdotas Anglijā, Turcijā, Ungārijā.
Atvēršanas svētku laikā tika lasīti vairāki dzejoļi no jaunā krājuma. Tos lasīja pats autors, pasākuma vadītāja Gunta Bite, Braila raksta grāmatas atbildīgā redaktore Sarmīte Gromska, kā arī privātskolas «Patnis» 6. klases audzēkne Elza Elīza Cirvele, kura todien ēnoja Braila raksta nodaļas vadītāju.
Elza reti lasa dzeju, taču tas nenozīmē, ka tā viņai ir sveša. Elza uzskata, ka dzeju nevar lasīt kā romānu — no vāka līdz vākam. Šim apgalvojumam piekrita arī Māris Salējs, kurš dzeju salīdzināja ar saldo ēdienu.
Kā īsts saldais ēdiens pasākuma apmeklētājiem bija dziesminieka Jāņa Cirveļa uzstāšanās. Viņš dziedāja dziesmas ar saviem, Māra Salēja, Kristapa Vecgrāvja un Janas Egles vārdiem.
Pasākumu noslēdza vēl kāda video projekcija, pie kuras vadības sēdēja otra Braila raksta nodaļas vadītājas ēna — Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 10. klases audzēknis Aleksejs Popovs. Viņa mācību profils ir programmēšana, matemātika, lingvistika. Piesakoties karjeras izglītības akcijai «Ēnu diena», viņš rakstīja:
«Jau sen esmu gribējis zināt vairāk par to, kā neredzīgie cilvēki raksta, lasa grāmatas un izmanto datorus, un tāpēc vēlos izmantot šo iespēju paplašināt savas zināšanas. Labprāt uzzinātu, ar ko latviešu Braila alfabēts atšķiras no citiem, kā arī to, ar kādām problēmām neredzīgie sastopas tieši Latvijā. Iespējams, šādi varēšu atrast veidus, kā, pielietojot savas programmēšanas spējas, palīdzēt citiem.»
Pirmais solis atbalsta sniegšanā jau sperts, jo Aleksejs ar prieku bija piekritis palīdzēt atvēršanas svētkos darboties ar video projektoru.
Pēdējā video dzejnieka Māra Salēja balss apliecināja, «šī ir mana vieta. Man te patīk / un es te dzīvošu. Galu galā / priekš kam visu ko citu / neaptaustītu neaprakstītu / ja pasaule stāv uz vietas / šai rītā un pamazām / maina krāsu...»
Svētku izskaņā gaisā virmoja sajūta, ka šie vārdi varētu būt himna tiem jauniešiem, kuri nepamet Latviju, bet paliek savā zemē, jo mēs visi esam nedaudz vairāk nekā mēs domājam.
Latvijas radio programmas «Kultūras rondo» interviju ar Māri Salēju var noklausīties šeit: www.lsm.lv/lv/raksts/literatura/kultura/
