Atvērt pielāgoto vietnes teksta versiju

Atvērt teksta versiju

Invalīdu dzīve pansionātos

Pakalpojumi / Žurnāls Rosme / Arhīvs / 2014 / Nr. 6 - 2014

Invalīdu dzīve pansionātos
Ziņojums RD LD Personu ar invaliditāti nevalstisko organizāciju Konsultatīvai padomei

Benedikts Tutiņš, VSAC «Rīga» LNB TO valdes priekšsēdētājs, 1. grupas redzes invalīds

(Vēstule ir gara, tāpēc «Rosmē» publicējam tikai svarīgāko daļu, izlaižot vēsturisko uzziņu.)

Pēc 2010. gada pansionātu reformas pasliktinājās redzes invalīdu dzīves apstākļi. VSAC «Rīga» un filiāles «Jugla» vadība mākslīgi radīja pārapdzīvotību neredzīgo pansionātā. Vienā no vecajiem korpusiem ievietoja redzīgus cilvēkus, kas ir ar garīgās attīstības traucējumiem, kopumā ap 50 cilvēku. Visus redzes invalīdus izmitināja galvenajā ēkā, kurā istabas paredzētas dzīvošanai vienam vai diviem cilvēkiem, atkarībā no to lieluma. Pēc pansionātu reformas šis nosacījums tika pārkāpts. Katrā istabā cilvēku skaits ir neatbilstošs to lielumam. Tā rezultātā redzes invalīdi spiesti dzīvot saspiestībā un šaurībā. Iemītnieku lūgums palīdzēt novērst vadības nelikumīgo rīcību neguva LM atbalstu. Ministrijas komisija, kas 2010. gada vasarā ieradās pansionātā, vadības darbu atzina par pareizu un likumu pārkāpumus nesaskatīja. Pasliktinoties dzīves apstākļiem, 2010. un 2011. gadā no pansionāta aizgāja vairāki cilvēki.

Šā gada janvārī redzīgos cilvēkus, kas ir ar garīgās attīstības traucējumiem, pārvietoja uz citurieni. Taču pēc šo cilvēku pārvietošanas redzes invalīdu dzīves apstākļi neko daudz nav uzlabojušies. Ir padomāts tikai par tiem, kas istabās dzīvoja pa trim. Pārsvarā viņu dzīves apstākļi ir uzlabojušies. Toties mazajās istabās, kuras domātas dzīvošanai vienam cilvēkam, vēl joprojām dzīvo pa divi. Tā vien liekas, ka šo cilvēku dzīves apstākļu uzlabošana nevienu neinteresē. Tā sanāk, ka viņiem būs jāsamierinās ar to, ka dzīvos saspiestībā un šaurībā.

Otrs jautājums, kas skar pansionātā dzīvojošos, ir iekšējās kārtības noteikumi. Tie ir pazemojoši. Tie pielīdzināti psihoneiroloģiskajiem pansionātiem. Ja kādreiz mēs iekšējās kārtības noteikumus kopā ar administrāciju sastādījām paši, tad tagad pastāv LM sastādītie vienotie iekšējās kārtības noteikumi. Tā vien liekas, ka ministrijā neviens negrib saprast, ka neredzīgo pansionātu nevar pielīdzināt psihoneiroloģiskajiem pansionātiem, jo tā ir pavisam cita specifika.

Pansionātā netiek veikta jauno darbinieku apmācība saskarsmē ar neredzīgiem cilvēkiem. Savā laikā bijušais neredzīgo pansionāta direktors A. Cīrulis pats veica nelielu darbinieku apmācību.

Pirmais jautājums, ko direktors uzdeva jaunajam darbiniekam — vai viņš spēs komunicēt ar neredzīgiem cilvēkiem. Tas ir svarīgs faktors, kas jāņem vērā, lai saprastu, vai šo cilvēku vispār var pieņemt darbā. Direktors sniedza plašu skaidrojumu par to, kas ir neredzīgu cilvēku psiholoģija un kāda ir viņu domāšana. Direktors nemitīgi atgādināja, ka ar neredzīgiem cilvēkiem ir daudz jārunā. Šādu A. Cīruļa attieksmi ir viegli saprast, jo viņa meita ir redzes invalīde, kas mācījās neredzīgo skolā. Varbūt tāpēc A. Cīrulis labi orientējās neredzīgu cilvēku psiholoģijā un saprata viņu specifiskās vajadzības.

Toties šodien viss ir citādi. Pēdējo gadu laikā vairākkārt ir nomainīti Juglas filiāles vadītāji. Taču nevienam nekad nav bijusi saskare ar neredzīgiem cilvēkiem. Sākot darbu šajā iestādē, viņi nesaprot, kur nonākuši, jo nepārzina šī darba specifiku. Katrs jaunais vadītājs pats ir apmācāms. Reizēm rodas iespaids, ka viņus tas nemaz neinteresē. Tas nozīmē, ka radusies nepieciešamība sagatavot speciālistus darbam ar neredzīgiem cilvēkiem, arī darbiniekus neredzīgo pansionātam, tai skaitā vadošos darbiniekus. Tāpēc bieži rodas dažādi pārpratumi, kas reizēm noved pie konfliktsituācijām.

Svarīgs jautājums — vides pieejamība pansionātā
Pirmkārt, tā ir orientēšanās sistēma pansionāta teritorijā. Tā jāuzlabo, jo pašreizējā ir nepilnīga, nekvalitatīva.

Tāpat jānoskaidro, kādas ir tehniskās iespējas, lai jaunajos liftos varētu uzstādīt runas sintēzes programmu, lai neredzīgs cilvēks, izkāpjot no lifta, zinātu, kurā stāvā nokļuvis.

Secinājums
Darba būs daudz. Gan šīs, gan arī citas samilzušās problēmas būs jārisina neatkarīgi no tā, cik laika un kādus līdzekļus tas prasīs.