Neredzība skaitļos un faktos
Līga Ķikute, Mg. sc. sal.
Neredzības izraisītāja līdere — katarakta
Neraugoties uz straujo attīstību visās jomās, Pasaules Veselības organizācija (PVO) joprojām kā biežāko vājredzības un neredzības cēloni pasaulē min kataraktu, kas vainojama pie daļēja vai pilnīga redzes zuduma 47,9% gadījumu visos reģionos, izņemot attīstītās valstis. Mazākā apmērā redze tiek zaudēta dēļ šādām slimībām: glaukomas (12,3%,), ar novecošanos saistītās mākulas deģenerācijas (8,7%), radzenes apduļķojumiem (5,1%), diabēta retinopātijas (4,8%), akluma kopš bērnības (3,9%), trahomas (3,6%) un onhocerciāzes (0,8%). Jāpiezīmē, ka pēdējās 2 ir parazitāras infekcijas, no kurām iespējams izvairīties, ievērojot profilakses pasākumus.
Aplūkojot redzes traucējumu iemeslu izplatību mazattīstītajās valstīs un daļā Āfrikas, aina ir nedaudz savādāka. Redzes problēmu izraisītāja līdere joprojām ir katarakta (50%), kam seko glaukoma (15%), radzenes apduļķošanās (10%), trahoma (6,8%), aklums kopš bērnības (5,3%) un onhocerciāze (4%).
Cilvēki visā pasaulē joprojām zaudē redzi, kaut arī medicīniski to būtu iespējams novērst. Pēc PVO rīcībā esošās informācijas visvairāk novēršama akluma ir Dienviedaustrumāzijā (28%), Klusā okenāna valstīs (20%), Āfrikā (16%), vidējo austrumu valstīs (10%), vismazāk — Amerikā (9,6%) un Eiropā (9,6%).
Vides nepieejamība veicina aptaukošanos
Kanādā veiktā pētījumā, intervējot cilvēkus ar redzes invaliditāti, no kuriem lielākā daļa bija ar paaugstinātu svaru, tika noskaidrots, ka šo cilvēku neveselīgie ēšanas paradumi ir saistīti ar viņu vajadzībām nepiemērotu vidi, kas rada grūtības iepirkties un tikt pie nepieciešamajiem produktiem, lai pagatavotu veselīgu ēdienu. Rezultātā šie cilvēki ieturēja maltītes sabiedriskās ēdināšanas iestādēs. Tāpat pētījumā noskaidrots, ka viens no fizisko aktivitāšu neveikšanas iemesliem ir vājredzīgo un neredzīgo vajadzībām nepiemērota vide.
Sports veicina sociālās iemaņas
Itālijā pētnieki pievērsušies sportisku vājredzīgu un neredzīgu indivīdu, golbola spēlētāju, psiho sociālās labklājības pētīšanai. Golbols ir komandu spēle, kurā piedalās divas komandas katrā pa 3 spēlētājiem. Katra komanda atrodas savā laukuma malā. Spēles mērķis ir ar trokšņa zvārguļiem pildītu bumbu iesist pretinieku komandas vārtos. Salīdzinot golbola spēlētājus ar redzes invaliditāti ar šīs spēles nespēlētājiem, pētnieki secināja, ka sportotāji labāk socializējās nekā nesportojošie vienaudži.
Pie līdzīgiem secinājumiem nonāca arī Irānas pētnieki, kuri salīdzināja 13 — 19 gadus vecu sportiski aktīvu un neaktīvu skolēnu ar redzes invaliditāti sociālās iemaņas. Sportisti sociālo iemaņu skalā uzrādīja augstākus rezultātus nekā nesportojošie skolēni, kas pierāda, ka sports attīsta skolēnu ar redzes invaliditāti sociālās iemaņas.
Vai vājredzīgie uzmanīgāki par neredzīgajiem
ASV Indianas štatā tika veikts pētījums, lai noskaidrotu, cik uzmanīgi ielu šķērso gājēji ar dažādu redzes līmeni — redzīgi, vājredzīgi un neredzīgi. Šiem cilvēkiem bija jāšķērso vienvirziena iela bez satiksmes regulēšanas iespējām, pamatojoties tikai uz redzi, vienlaicīgi gan redzi, gan dzirdi un tikai uz dzirdi. Pētījuma laikā netika atrasta atšķirība starp redzīgajiem un vājredzīgajiem gājējiem, kuri šķērsoja ielu, izmantojot tikai redzi vai redzi un dzirdi.
Šķērsojot ielu, vadoties tikai pēc dzirdes, neprecīzas bija visas gājēju grupas, tomēr, salīdzinot ar redzīgajiem un vājredzīgajiem, visneprecīzākie bija neredzīgie gājēji. Tas norāda uz redzes būtiskumu cilvēka pārvietošanās procesā. Pētnieki secina, ka šāds rezultāts norāda arī uz neizmantotām orientēšanās treniņu iespējām neredzīgajiem.
Satiksme joprojām būs dzirdama
Attīstoties tehnoloģijām, pētnieki nebūt nav palikuši vienaldzīgi pret neredzīgajiem satiksmes dalībniekiem — konstruktori ASV domā, kā padarīt satiksmi dzirdamāku.
Aprīkojot elektrisko hibrīdmotoru ar īpaši gājējiem paredzētu skaņas avotu, tika panākts, ka šis dzinējs rada līdzvērtīgu troksni līdz šim plaši izplatītajam iekšdedzes dzinējam. Salīdzinot abus dzinējus darbībā, netika atrastas atšķirības starp attālumiem, no kādiem šos dzinējus spēja noteikt gājējs ar redzes invaliditāti.
Vecums nav šķērslis
Pasaulē tiek meklēti arī optimālākie audiālie risinājumi cilvēku ar redzes invaliditāti informācijas pieejamības problēmas risināšanai.
ASV tika veikts pētījums ar mērķi noskaidrot, kā paātrinātu runu atpazīst dažāda vecuma neredzīgie.
Tika atlasītas 3 respondentu grupas — neredzīgi veci cilvēki, redzīgi veci cilvēki un jaunāki redzīgi pieaugušie, kuriem bija jāklausās nepaātrināta un dažādi paātrināta runa klusumā un ar fona troksni.
Rezultātā tika noskaidrots, ka neredzīgie vecie cilvēki klusumā gan nepaātrināto, gan paātrināto runu atpazina labāk nekā redzīgie vecie cilvēki, bet, klausoties runu ar fona troksni, šāds iznākums bija ar nepaātrināto un par 40% paātrināto runu. Analizējot pētījuma rezultātus, netika atrastas atšķirības starp neredzīgo veco cilvēku un jaunāko redzīgo pieaugušo runas atpazīšanas spējām.
