Atvērt pielāgoto vietnes teksta versiju

Atvērt teksta versiju

Vēlēšanu iecirkņu pieejamība cilvēkiem ar redzes zudumu

PakalpojumiŽurnāls RosmeArhīvs2014Nr. 9 - 2014

Vēlēšanu iecirkņu pieejamība cilvēkiem ar redzes zudumu
Ilgvars Hofmanis

Katrā demokrātiskā valstī vienas no pilsoņa svarīgākajām tiesībām ir tiesības vēlēt un tikt ievēlētam. Kā nodrošināt balss tiesības cilvēkam, kurš nespēj lasīt un rakstīt redzes zuduma dēļ? Dažādās valstīs šo problēmu risina dažādi.

Netālās kaimiņvalsts Polijas piemērs

2007. gadā Polijas neredzīgo nevalstiskā organizācija veica aptauju politiķu vidū par alternatīvajiem balsošanas veidiem. 2008. gadā minētā organizācija sāka regulāru sadarbību ar valsts vēlēšanu komisiju, lai rastu labākus balsošanas pieejamības risinājumus. Vēlēšanu komisijai piedāvāja vēlēšanu dokumentu paraugus ar braila apzīmējumiem; balsošanu pa pastu; balsošanu internetā. No valdības puses tika piedāvāta pilnvarošanas sistēma, kur cilvēkus ar invaliditāti un gados vecākus cilvēkus pārstāvētu pilnvarotā persona, ko pilnvarotājs pats izvēlētos un kas nobalsotu pilnvarotāja vietā. NVO nebija apmierināta ar šo risinājumu, jo tas varēja kļūt par iemeslu vēlēšanu iecirkņu pieejamības uzlabošanas pārtraukšanai.

Tā kā netika panākts progress, nolēma veikt balsošanas eksperimentu Eiroparlamenta vēlēšanu laikā. Vairāki cilvēki vēlējās nobalsot paši — likums nosaka, ka balsošanai jānotiek personīgi, tieši un slepeni. Eksperiments parādīja, ka neredzīgam cilvēkam Polijā slepeni nobalsot nebija iespējams. Rezultātā 10 cilvēki ar redzes traucējumiem iesniedza protestu augstākajā tiesā. Protesti tika noraidīti, bet 2009. gada decembrī tika izstrādāts «Balsošanas pielāgošanas cilvēku ar invaliditāti vajadzībām organizatorisko pasākumu akta» pirmais projekts.

2010. gada vidū tā pati NVO veica otru eksperimentu. Visos Varšavas vēlēšanu iecirkņos neredzīgi cilvēki varēja izmēģināt speciālu balsošanas kartes paraugu ar caurumiņiem izdarītās izvēles atzīmēšanai. Vairākums eksperimenta dalībnieku izteica šai sistēmai atbalstu. Rezultāti un neredzīgo cilvēku atsauksmes tika iesniegti valsts vēlēšanu komisijai.

No 2010. gada marta līdz 2011. gada martam ieinteresētās NVO pārstāvji piedalījās «Balsošanas pielāgošanas cilvēku ar invaliditāti vajadzībām organizatorisko pasākumu akta» projekta izstrādāšanā.

Visbeidzot aktu apstiprināja parlaments un jūlijā parakstīja prezidents. 2011. gada 1. augustā tas stājās spēkā kā vēlēšanu likumu kodeksa sastāvdaļa.

Polijā ir šādi pielāgojumi:

— Balsošana pa pastu cilvēkiem ar invaliditāti, kam ir invalīda apliecība; — balsošana ar pilnvarotā starpniecību cilvēkiem ar invaliditāti un gados vecākiem (arī nepieciešama apliecība); — balsošana, lietojot vēlēšanu zīmes ar braila raksta apzīmējumiem (apliecība nav jāuzrāda); — vēlēšanu informācijas pieejamība (centrālajā un vietējos līmeņos); — obligāta konsultēšanās ar NVO vēlēšanu iecirkņu pieejamības jautājumos.

Vietējai administrācijai ir pienākums nodrošināt pieejamību 20% iecirkņu, bet 2015. gadā — 1/3 iecirkņu jābūt pieejamiem. Vietējais balsošanas reģions ir atbildīgs par to, lai pēc pieprasījuma būtu nodrošināti vēlēšanu zīmju šabloni ar cipariem braila rakstā. Vēlēšanu zīmju paraugus var pieprasīt dažādos veidos — pa telefonu, faksu, telefaksu, e-pastu. Vēlēšanu komisija iepazīstināja aktīvistus ar braila šablonu attēliem, un tie izskatījās diezgan labi.

Ir divi paraugu varianti, ko izgatavojušas dažādas kompānijas. Balsošanas kartes nav braila rakstā (tās netiek ražotas), un NVO bija pret šādu ideju. Visām balsošanas kartēm jābūt vienādām, lai nodrošinātu vienādu balsošanas slepenību, lai neakcentētu neredzīgajiem cilvēkiem īpašu balsošanas veidu.

Par vēlēšanām vispār un pieejamības jautājumiem ir atbildīga Vēlēšanu komisija, tomēr balsošanas kartes parauga gala variantu viņi publicēja pēc pārrunām un NVO tehniskajiem ierosinājumiem, ko tā iesniedza dažu gadu laikā. Atbildība par balsošanas karšu nodrošināšanu neredzīgajiem cilvēkiem ir vietējo municipalitāšu ziņā, jo katrā reģionā ir atšķirīgi kandidāti un kandidātu saraksti.

Paskaidrojums

«Braila šablons» — tā ir karte, kam uzliek virsū vai ar kuru apklāj parasto karti. Tā var tikt izgatavota no plastmasas vai bieza papīra. Šablonā tiek izgriezti taisnstūrveida caurumi, kas precīzi sakrīt ar tām vietām, kur jāizdara izvēle. Blakus caurumam šablonā ir cipars Braila rakstā. Šablonam jābūt precīzi salāgotam ar balsošanas karti, lai izvēli varētu veikt pareizā vietā. Abu karšu izkārtojumam un lielumam jābūt identiskam.

Daži cilvēki, kuru vecums pamatā bija no 30 līdz 40 gadiem, lietoja augstāk minētos šablonus, ko viņiem sagatavoja prezidenta vēlēšanām. Viņu balsojumu pārbaudīja redzīgi cilvēki, ko izvēlējās paši balsotāji, lai būtu pārliecība, ka izvēle ir skaidri nolasāma un balsojums nav pārprotams. Vairākums bija apmierināti, un eksperimentētāji saņēma pateicības vēstules par šo iespēju saglabāt balsošanas noslēpumu.

Baltkrievijas pieredze

Baltkrievijas Vēlēšanu likuma 44. pants ļauj «politiskajām partijām, vēlētāju blokiem, Baltkrievijas republikas Veterānu organizācijai, Baltkrievijas republikas Invalīdu biedrībai, Neredzīgo biedrībai un Nedzirdīgo biedrībai izvirzīt 1 kandidātu katrā vēlēšanu apgabalā.» Un ka visiem ir vienādas tiesības lietot federālos plašsaziņas līdzekļus.

Tādējādi autoritārais režīms cenšas vājināt politisko partiju lomu, kuras katrā demokrātiskā valstī ir galvenās politiskās dzīves organizētājas.

Kosova

Kosovā jau 2002. gada oktobra vēlēšanās realizēja pilotprojektu, kas ļautu cilvēkiem ar redzes zudumu balsot bez asistenta palīdzības. Kādas pilsētas skolā ieradās 12 vēlētāji — eksperimenta dalībnieki, kam izsniedza braila rakstā sagatavotu vēlēšanu zīmi ar politisko pretinieku vārdiem. Viņi bija noklausījušies audio instrukciju par šīs zīmes lietošanu. Vēlēšanas pilsētā vēroja visu ieinteresēto organizāciju pārstāvji, pārsvarā invalīdu apvienības un institūcijas.

Tiem, kuri nespēja atstāt savu dzīvesvietu, informatīvos materiālus par Vēlēšanu procesu un reģistrāciju piegādāja mājās. Visbeidzot šādu cilvēku apmeklēja speciālistu komanda, kas pārliecinājās, ka pilsoņa tiesības nav pārkāptas. Vēlētāju ar invaliditāti nogādāšanai iecirknī piešķīra arī speciālus transporta līdzekļus. Projektā reģistrēja vairāk kā 3500 personas.

Arī Kosovas gadījumā jāņem vērā saspringtā situācija 21. gs. sākumā Balkānos. Tolaik Kosovas albāņi cīnījās par savas valsts neatkarību no Serbijas, kas neatzīst bijušo provinci par neatkarīgu valsti vēl šodien.

Latvija, Strazdumuiža Rīgā

Bet kā gan cilvēki ar redzes zudumu piedalās vēlēšanās pie mums, Latvijā? Rīgā, LNB Strazdumuižas klubā izvietotajā vēlēšanu iecirknī vientuļiem vēlētājiem ar redzes traucējumiem vai tās pilnīgu zudumu palīdz Rīgas Vidzemes priekšpilsētas Strazdumuižas TO apstiprinātas uzticības personas.

Katrs no šādiem palīgiem iecirknī darbojas 3 — 4 stundas, un, protams, bauda līdzcilvēku cieņu kā godprātīgs un atbildīgs pilsonis. Iespēju robežās uzticības personām savu atbalstu neliedz Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisija. Kā man pastāstīja viena no šādām palīdzēm Marija Čivčiša, ir vēlētāji, kuri savā dzīvesvietā par godu svinīgajam gadījumam uzpošas, kaut arī urnu nākas sagaidīt mājās, un ir skaidri izlēmuši, par ko balsot.