Atvērt pielāgoto vietnes teksta versiju

Atvērt teksta versiju

Zemgales pils — Rundāle

PakalpojumiŽurnāls RosmeArhīvs2014Nr. 9 - 2014

Zemgales pils — Rundāle
Raisa Lārmane

Pateicoties Daugavpils TO priekšsēdētājai Marijai Ivanovai un viņas organizatores talantam, kā arī sponsoru atbalstam transporta sagādāšanā, mēs, LNB Daugavpils TO biedri, jūlijā varējām apmeklēt Zemgales pili Rundālē.

Spītējot karstajai saulei un tveicei, mērojām tālo ceļu caur Lietuvas pilsētām Rokiškis un Biržai. Tuvojoties galamērķim, ieraudzījām, ka neesam vienīgie, kas vēlas iepazīt šo skaisto, majestātisko celtni. Apmeklētāji no visām pasaules malām! Dzird runājam itāļu, krievu, angļu, vācu un spāņu mēlē. Paejot pāris soļu, redzama pils koku aleja, kas liecina par netālo pils parku. Alejas vienā malā izvietojušās suvenīru nojumītes. Izejot cauri alejai, acīm paveras pils centrālās kāpnes, kas aicināt aicina būt viesim un ieklausīties gida stāstījumā par pils vēsturi. Atverot smagnējās durvis, pretī vēdī daudzu gadsimtu elpa.

Rundāles pils vēsture

Pie centrālām kāpnēm mūs sagaida gide. Grupas vadītāja Marija Ivanova informēja, ka mēs esam cilvēki ar īpašām vajadzībām. Tad sākas ceļš pa pils vēstures līkločiem.

Mazai atkāpei: 16. gadsimtā celtā Rundāles pils majestātiski stāv vēl joprojām. Rundāles muiža izveidota 15. gs. beigās, tā pieminēta Livonijas piļu sarakstā 1555. gadā. 1735. gadā E. J. Bīrons nopirka Rundāles muižu savā īpašumā. Vecā pils tika nojaukta, un akmeņus, ķieģeļus un pat javu izmantoja jaunās pils celtniecībai. Pils projekta autors ir F. B. Rastrelli.

Baltā zāle, greznība un gleznas

Gides stāstījums sākas ar pils centrālajām kāpnēm, kas ir oriģinālas un saglabājušās no tālajiem gadsimtiem. Protams, tikai notīrītas un savestas kārtībā. Dodamies uz pils zālēm. Sākam ar telpu, kur tika sagaidīti viesi pirms oficiālās pieņemšanas. Tad tālāk Baltā zāle, kas ir tik grezna, ka grūti aprakstīt. Parkets saglabājies no pils celšanas laikiem, griestu gleznojumi restaurēti pēc senām vēstures liecībām. Sienu restaurācijai izmantots īsts zelts, kas pārklāts plānā jo plānā kārtiņā. Šī zāle kalpoja par ārzemju un pašmāju viesu oficiālu pieņemšanas vietu.

Nākamā zāle paredzēta un izvietota pirms deju zāles, kur dāmas sagatavojās izpriecām. Deju zāle tik plaša un skaista, ka tā jāredz un jāsajūt. Kā pastāstīja gide, šai dienā zāle bija sagatavota laulību ceremonijai. Jā, to mēs jutām ar saviem deguniem! No pagrabstāva virtuves plūda bezgala jauka ēdienu smarža.

Zāle aiz zāles, gleznas ar pils īpašnieku un viņu ģimeņu portretiem, redzamas drānas, kādās ģērbās baroni un baroneses. Pils podiņu krāsnis restaurētas, daudzi pils eksponāti atvesti no dažādām pasaules valstīm — no Itālijas, Francijas, Vācijas.

Seno lietu burvība

Mūsu grupā bija trīs neredzīgi cilvēki, bet, pateicoties gidei, viņiem bija iespēja aptaustīt eksponātus, izjust nianses, kādas piemita lietām, kuras gadsimtus atpakaļ lietoja pils iemītnieki. Apskatījām bibliotēku, guļamistabas, higiēnas kopšanas istabu, ēdamzāli, spēļu zāli, kur atradās biljarda galds, kāršu galdiņš un citas izklaidei paredzētas lietas. No izklaides zāles logiem paveras skaists skats uz dārza centrālo daļu ar strūklaku vidū.

Ēdamistabā bija uzklāts galds, kā senos laikos sēdēja pats barons ar savu ģimeni. Aptaustīt neļāva, jo galda klājumā ir izmantota smalka porcelāna servīze, dāvana muzejam no bijušās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas. Šī vērienīgā pils telpu restaurācija ilga pus gadsimtu. Kādus tik laikus Rundāles pils ir piedzīvojusi — revolūcijas, kara gadus, kad vācieši ierīkoja hospitāli, padomju gadus, kad te atradās graudu noliktava, bija iekārtoti dzīvokļi un pat darbojās skola. Laika zobs bija pamatīgi sabojājis pili, bet pamazām telpa pēc telpas, zāle pēc zāles, tika restaurētas, un tas viss, pateicoties pašreizējam pils direktoram I. Lancmaņa kungam, kas 20. gs. 70. gadu sākumā kopā ar savu studiju biedru kā studenti sāka darbu pie pils atjaunošanas.

Rožu paradīze

Rozes — karalienes! Tās vienmēr ir apbūrušas ar savu skaistumu un smaržu. Mums bija iespēja pabūt pils dārzā. Tomēr devām priekšroku pavizināties parka vilcieniņā, klausoties gida stāstījumā. Diemžēl daļa rožu bija noziedējušas, jo ziedēšana šogad sākusies jūnija mēnesī. Rožu ziedēšanas laiks Rundāles dārzā ir pakāpenisks, un «karalienes» zied visu vasaru. Rundāles pils rožu dārzs izveidots ornamentālā partera abās pusēs 1 ha platībā. 2012. gadā kolekcijā bija 2450 rožu šķirņu, ap 12’000 rožu stādu.

Lai uzskatamāk iepazīstinātu ar dažādu valstu selekcionāru darbu, izveidoti 45 tā sauktie valstu apļi, kur apskatāmi 17 valstu 63 selekcionāru rozes. Pēc leģendas Rundāles dārznieks izaudzējis zilo rozi, tāpēc pie dārznieka mājas izveidots Zilās rozes laukums un zilo rožu pusloks. Bez rozēm izveidota peoniju kolekcija, taču mēs to neredzējām, jo peonijas bija noziedējušas.

Ieteikums

Kā teica mūsu neredzīgais puisis: «Es atcerēšos šo ekskursiju tik ilgi, kamēr vien varēšu. Ko esmu dzirdējis un redzējis, ilgi paliks atmiņā». Tiešām, kam ir iespēja un vēlēšanās, iesaku apmeklēt vienu no Zemgales pērlēm — Rundāli. Tas ir tā vērts!