Atvērt pielāgoto vietnes teksta versiju

Atvērt teksta versiju

Neparastais jubilejas gads LNerB Daugavpils filiālbibliotēkā

Pakalpojumi / Žurnāls Rosme / Arhīvs / 2015 / Nr. 8 - 2015

Nodaļa — Latvijas Neredzīgo bibliotēkā



Neparastais jubilejas gads LNerB Daugavpils filiālbibliotēkā
Jana Šlapaka, LNerB Daugavpils filiāle

«Rosmes» lasītāji jau zina, ka šogad Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Daugavpils filiālbibliotēka svin apaļo 50 gadu jubileju. Lai svētku gads paliktu atmiņā gan bibliotēkas lasītājiem un darbiniekiem, gan arī sadarbības partneriem un citiem pilsētas iedzīvotājiem, tas aizrit diezgan skaļi un neparasti — jaunu, interesantu un satraucošu pasākumu un aktivitāšu pavadībā.

Kā viens no jubilejas gada lielākajiem un nozīmīgākajiem notikumiem bija iecerēta ceļojošā fotoizstāde «Logs uz neredzamo/neredzīgo pasauli», kas Bibliotēku nedēļas ietvaros aprīlī tika atklāta Latgales Centrālajā bibliotēkā. Apzinoties to, ka fotogrāfija ir spēcīgs dokumentāls izteiksmes līdzeklis, vēlējāmies iepazīstināt pēc iespējas plašāku sabiedrību ar neredzīgu un vājredzīgu cilvēku dzīvi, pastāstīt par to, kā lasītāji, kuri mums kā bibliotēkas darbiniekiem ir arī ikdienas gaitu kompanjoni, sarunu biedri un iedvesmotāji, lasa grāmatas, ar ko nodarbojas un aizraujas.

Cilvēks ar suni-pavadoni iet pa priežu saknēm apaugušo meža taku, bijušais jūrnieks, iegrimis sevī, uz vietējā ezera un satriecoši zilu debesu fona, ģimenes pāris atrāda skaistos, pašu rokām darinātos klūgu pinumus, jutīgie pirksti nolasa vēstījumu braila rakstā un atpazīst monētu vērtību. Tie ir tikai daži no fotogrāfijās ietvertajiem stāstiem. Daudziem tā patiešām ir sveša pasaule, straujajā ikdienas skrējienā vienkārši neaizdomājas par to, kā viņu līdzcilvēki ar redzes traucējumiem izjūt šo pasauli un izdzīvo savu dzīvi.

Savukārt, melnbaltās un krāsainās fotogrāfijas (kopumā 20), kuras pieder četriem dažādiem autoriem, gluži kā logs paver iespēju uz mirkli ieskatīties šajā nezināmajā pasaulē, kaut nedaudz to atklāt, apstāties un aizdomāties par cilvēka iespēju dzīvot aktīvu, interesantu un piepildītu mūžu arī tad, ja ir zaudēta viena no svarīgākajām maņām.

Izstādes ceļš no idejas piedzimšanas līdz skatītājam ildzis aptuveni vienu gadu un bijis daudzām grūtībām un izaicinājumiem bagāts, taču rezultāts un atsauksmes liek domāt, ka tas bija tā vērts. Ja kaut trim fotogrāfiem, kuri pērn atsaucās uz mūsu aicinājumu iepazīties ar neredzīgo un vājredzīgo cilvēku pasauli un piedalījās mūsu bibliotēkas izsludinātajā fotoprojektā, šī ir bijusi skaista un vērtīga dzīves pieredze, tad visa izstādes ideja sevi jau ir attaisnojusi.

Piemēram, profesionālā fotogrāfe Una Spektore (Rīga) savos darbos galvenokārt iemūžināja mūsu lasītāju rokas, aprakstā par šajā projektā gūto pieredzi stāsta šādi:

«Projektā mani ļoti saviļņoja rokas. Jā, zinu, ka pastiprinās citas maņas, tikko viena ir traucēta, bet, ieklausoties stāstos, mani tomēr pārsteidza šī cilvēku iespēju bezgalība. Par laimīgiem parasti saka, ka to acis mirdz. Šiem cilvēkiem rokas ir acu vietā, un šīs rokas ir skaistas un katras ar savu stāstu.»

Fotogrāfe un grāmatu blogere Spīgana Spektore (Rīga) par mūsu fotoakciju uzzināja sociālajos tīklos un uzreiz nolēma piedalīties, jo tā bija lieliska iespēja iepazīt pasauli, ar kuru nav saskares. Viņa nenobijās un pilnībā ļāvās jaunajai pieredzei, vēlāk atklāti daloties savās sajūtās:

«Mēs visi zinām, ka pasaulē eksistē neredzīgi un vājredzīgi cilvēki, bet par viņu ikdienu un to, kā viņi tiek galā ar dzīvi, mēs zinām maz. Doma par redzes zaudēšanu ir ārprātīgi biedējoša, jo šķiet, ka tas no dzīves pilnībā izsvītrotu lielu daļu ierasto lietu, tāpēc satikties ar neredzīgiem cilvēkiem, kuri joprojām lasa grāmatas un izbauda dzīvi, bija ļoti iedvesmojoši.»

Katram ir sava varēšana — to Spīganai teica Juris un Raisa, runājot par savu dzīvi, tās pavērsieniem un mācīšanos sadzīvot ar jaunajiem apstākļiem. Šis lakoniskais teikums nomierina, liek ar apbrīnu lūkoties uz cilvēkiem, kas priecājas par dzīvi un pārvar grūtības par spīti savām nelaimēm.

Savukārt, Jūlija Kožemjakina (Daugavpils) izstādes atklāšanas pasākumā ar asarām acīs stāstīja par gūtās pieredzes vērtību un par sastaptajiem cilvēkiem rakstīja šādi:

«Sportists, vecs vīrs, kas ilgojas pēc jūras, laimīgs ģimenes pāris… Šķiet, kas tajā varētu būt neparasts? Viņi ir tādi paši kā mēs. Atbraucot ciemos pie šiem cilvēkiem, es ienācu labestības, garīguma un dzīves mīlestības pasaulē.»

Fotoizstādes atklāšanas pasākums Latgales Centrālajā bibliotēkā mums par patīkamu pārsteigumu bija kupli apmeklēts — atbalstīt ieradās mūsu bibliotēkas lasītāji un draugi, ar savu klātbūtni iepriecināja arī Daugavpils pilsētas domes un Daugavpils Marka Rotko mākslas centra pārstāvji, žurnālisti, kā arī vienkārši interesenti.

Svarīgi atzīmēt, ka fotoizstādi papildina arī vairākas fotogrāfijas, kas atklāj neredzīgo cilvēku pasaules uztveri (Muravjovu ģimenes fotogrāfijas), kā arī mūsu filiālbibliotēkas jubilejai veltītā ekspozīcija, kurā var iepazīties ar bibliotēkas vēstures stendu, braila rakstu un audiogrāmatu evolūcijas vēsturi.

Arī šī ekspozīcija izraisīja lielu interesi — it īpaši braila rakstāmmašīna, grāmatas braila rakstā un taktilie attēli. Pēc divām viesošanās nedēļām Latgales Centrālajā bibliotēkā mūsu ceļojošā fotoizstāde aizceļoja uz nākamo pieturas punktu — Naujenes tautas bibliotēku, savukārt, rudenī izstādi varēs apskatīt Līvānu un Ilūkstes iedzīvotāji, un tiek plānots, ka gada beigās tā varētu nonākt arī līdz Rīgai.

Tomēr fotoizstāde nebija vienīgais lielais svētku notikums. Maija beigās un jūnija sākumā filiālbibliotēka nosvinēja savu jubileju, turklāt divās daļās! Telpu šaurības dēļ sapulcēt visus ciemiņus vienā dienā nebija iespējams, tāpēc nolēmām vienā dienā atzīmēt mūsu kopīgos svētkus kopā ar aktīvākajiem lasītājiem, savukārt, citā dienā — sumināt bibliotēkas sadarbību partnerus un draugus īpašā Zelta čiekura apbalvošanas ceremonijā, kas tika aizvadīta draudzības tēmas zīmē.

Par «Jubilejas Zelta čiekura» laureātiem kļuva LNerB administrācija un Daugavpils pilsētas domes Kultūras pārvalde, Latgales Centrālās bibliotēkas kolektīvs un LNB Daugavpils TO, kā arī lasītāji, kuri aktīvi atbalsta savu bibliotēku un sniedz palīdzīgu roku ikdienas darbos. Vēlamies pateikties visiem viesiem un sveicējiem par labā vēlējumiem un dāvanām! Īpašu paldies sakām talantīgiem muzikantiem no mūsu lasītāju vidus — Aleksandram Duņņikovam, Nikolajam Baranovam, Veronikai Ļeļānei un Muravjovu ģimenes pārim — par brīnišķīgiem muzikāliem sveicieniem un bibliotēkai veltītajām dziesmām, kas bija īsts pārsteigums!

Savukārt, līdz 30. jūnijam aicinājām uz neparasto izstādi «Sveika, Muminu ģimene no Somijas!», kuru izveidojis Somijas institūts Igaunijā un kura ir tik populāra Latvijā, ka rindā pēc tās mūsu filiālbibliotēkai vajadzēja gaidīt veselu gadu. Beidzot šī izstāde, kuru veido ne tikai rakstnieces un gleznotājas Tūves Jānsones sarakstītās grāmatas un lielformāta ilustrācijas, bet arī visdažādākie priekšmeti (Muminu māja, rotaļlietas, trauki, spēles, drēbes, kancelejas preces u.c.) ar Muminu simboliku, nonāca līdz Daugavpilij un 4. jūnijā tika svinīgi atklāta, piedaloties Somijas vēstniekam Latvijā Olli Kantanenam.

Pateicoties vēstnieka un viņa delegācijas sirsnīgumam un vienkāršībai un Muminu ģimenes siltajai klātbūtnei, pasākums iznāca ļoti jauks — ar smiekliem, bērnu āķīgiem jautājumiem un mēģinājumiem saprotami uz tiem atbildēt, grāmatas fragmenta lasījumu zviedru valodā (Tūve Jānsone rakstīja zviedriski), kā arī savstarpēju dāvanu apmaiņu. Noslēgumā bērni un pieaugušie varēja baudīt vēstniecības sarūpēto gardo cienastu un noskatīties vienu no japāņu multfilmām par Muminu ģimenes piedzīvojumiem.