Nodaļa — LNB

Redzes invalīdi pielāgojas apstākļiem Gulbenē
Evita Brokāne
«Dzirkstele»

Ir cilvēki, kas jau piedzimstot neredz it neko, bet ir arī tādi, kas redzi zaudē pēc kādas traumas vai smagas slimības, taču arī viņi vēlas dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Ar neredzīgo vai vājredzīgo cilvēku rehabilitāciju Latvijā nodarbojas Neredzīgo biedrības rehabilitācijas centrs. Gulbenes bibliotēkā viesojās centra direktora vietniece Māra Henele, kas stāstīja par redzes invalīdu dzīvi un spēju pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Vienmēr noderēs palīdzība
«Neredzīgos cilvēkus mēs varam atpazīt pēc baltā spieķa. Spieķi neredzīgie izmanto jau kopš seniem laikiem, taču kopš 1931. gada tas ir pieņemts par neredzīgu cilvēku atpazīšanas un brīdinājuma zīmi.

Neredzīgo biedrība ir izveidojusi arī vēl citas neredzīgo cilvēku atpazīšanas zīmes — nozīmītes dzeltenā un zaļā krāsā, uz kurām attēlots cilvēks ar spieķi. Ieraugot, piemēram, veikalā cilvēku ar šādu nozīmīti, gan pārdevējs, gan pārējie zinās, ka šim cilvēkam ir nepieciešama palīdzība,» stāsta M. Henele.

Būt brīvam telpā
«Nav tā, ka cilvēks vai nu tikai redz, vai neredz nemaz. Ir cilvēki, kam kataraktas dēļ redze kļūst miglaina, citi cilvēki neredz kādu daļu vai laukumu attēla, citi — attēlu redz ar gaismas plankumiem vai tikai vienu tā pusi. Dažiem veidojas tuneļredze — cilvēks redz tikai vienu konkrētu attēla daļu.

Bieži vien cilvēkiem, kam ir diabēts, attēlā iztrūkst atsevišķi laukumi,» stāsta M. Henele. «Tieši tādēļ šiem cilvēkiem ir iespēja saņemt palīdzību rehabilitācijas centrā, kur mēs mācām orientēties telpā, vidē, lai cilvēks viens pats var kaut kur arī aiziet, mācām arī mājturību, lai var pagatavot ēst, iesist sienā naglu, piešūt pogu.

Svarīgi ir arī kustēties. Katru gadu mēs organizējam sporta sacensības. Cilvēki ar redzes problēmām sacenšas skriešanā, baltā spieķa mešanā, futbolā, volejbolā, basketbolā, diska mešanā, vesera mešanā, turklāt viņi to dara ar prieku,» stāsta M. Henele.

Lasīt un rakstīt iemācās ātri
Arī bez redzes var lasīt un rakstīt, jo ir izdomāta starptautiska rakstības sistēma neredzīgajiem — Braila raksts. To 1824. gadā izgudroja franču pedagogs Luijs Brails, bet par pamatu viņš ņēma kāda Napaleona kara laika virsnieka saziņas veidu ar karavīriem, kas ticis izmantots lasīšanai tumsā, lai karavīrus nepamana ienaidnieks.

Braila raksta pamatā ir sešu reljefpunktu kopa, ko lasa ar taustes palīdzību. Kārtojot punktus dažādos veidos, rodas burti, cipari un tā tālāk. «Eiropas savienības direktīvas nosaka, ka arī uz zāļu kastītēm nosaukumam ir jābūt rakstītam Braila rakstā, lai arī neredzīgs cilvēks var izlasīt, kas tās ir par zālēm un neiedzertu nepareizās zāles,» stāsta speciāliste. Izrādās, arī uz naudaszīmēm ir rakstīts Braila rakstā, tiesa, to ir grūti pamanīt.

Palīdz dažādas ierīces
Lai uzlabotu neredzīgo cilvēku sadzīvi, ir izgudrotas arī dažādas citas ierīces, piemēram, Braila pulkstenis ar atveramu vāciņu, runājošs pulkstenis, spēles(dambrete, domino, kārtis), palīgierīce krāsu noteikšanai, kas pasaka priekšā krāsu.

Diemžēl visas palīgierīces pašam jāiegādājas, turklāt tās nemaksā nemaz tik lēti. «Tehniskais progress iet uz priekšu, un visiem gribas strādāt ar datoru, tādēļ ir izgudrotas speciālas programmas, kuras, piemēram, lasa visu, kas notiek uz ekrāna.

Šobrīd «Tilde» šo programmu ir izstrādājusi arī latviešu valodā. Ir arī speciāla programma vājredzīgiem, kas visu uz ekrāna palielina,» stāsta Māra Henele. Ko neredzīgs cilvēks var darīt? Populāra ir masiera profesija.

Centrā mēs cilvēkiem arī mācām arī prasmi izgatavot dažādus pinumus, kas daudziem kļūst ne tikai par hobiju, bet arī par iztikšanas avotu. Neredzīgie cilvēki brīvajā laikā arī dzied, muzicē, raksta dzeju, spēlē klavieres, ģitāru. Pati esmu mācījusi skolnieci, kas tagad mācās Latvijas Mūzikas akadēmijā un labi ar visu tiek galā,» stāsta speciāliste.

Jāizmanto visas iespējas
Kopā ar speciālisti Gulbenē viesojās arī neredzīga meitene Kristīne Lapuha, kas pagājušajā gadā pabeidza Strazdumuižas internātvidusskolu. Meitene spēlē trompeti pūtēju orķestrī, arī dzied, daudz lasa, raksta, daudz laika pavada pie datora, jo uzskata, ka ar to var paveikt iespējams gandrīz visu.

Kristīne arī raksta dzeju. Meitene atklāja, ka viņa ļoti ātri apguva Braila rakstu, iemācījās lasīt, rakstīt. Viņa turpina dzīvot. Daudzi mani klasesbiedri ir iestājušies augstskolās un mācās tālāk. Ir jāturpina cīnīties,» secina meitene.