Laik\u0101 no 1986. l\u012bdz 1995. gadam Valent\u012bna Gustsone vad\u012bja LNB Sabiedrisko muzeju.
\u0160\u0137iet neticami, ka esam kolekt\u012bvi aizmirsu\u0161i tik nesenu pag\u0101tni. Lai gan m\u0113s daudzi bij\u0101m V. Gustsones laikabiedri, man nav zin\u0101mi nedz vi\u0146as dz\u012bves gadi, nedz s\u012bk\u0101ka inform\u0101cija par biedr\u012bbas Sabiedrisk\u0101 muzeja vad\u012bt\u0101jas dz\u012bves un darba gait\u0101m pirms min\u0113t\u0101 muzeja dibin\u0101\u0161anas.
Valent\u012bna Gustsone dzimusi 1920.-tajos gados Antona Gr\u0101ve\u013ca \u0123imen\u0113. T\u0113vam bie\u017ei nav bijis darba, tom\u0113r vi\u0146\u0161, nabadz\u012bbai sp\u012bt\u0113jot, sp\u0113l\u0113jis vijoli. Kad t\u0113vs beidzot dab\u016bjis s\u0113tnieka vietu, vi\u0146\u0161 jau bijis slims un darba pien\u0101kumus n\u0101cies veikt m\u0101tei un mazajai Valent\u012bnai. Secen nav g\u0101ju\u0161as tik daudziem toreiz\u0113jiem b\u0113rniem paz\u012bstam\u0101s ganu gaitas. Laukos Valent\u012bna str\u0101d\u0101jusi ar\u012b par izpal\u012bdzi (v\u0101cu okup\u0101cijas laik\u0101 par izpal\u012bgiem d\u0113v\u0113ja pils\u0113tu iedz\u012bvot\u0101jus: skol\u0113nus, studentus, valsts iest\u0101\u017eu darbiniekus u.c., kuri sezonas laik\u0101 dev\u0101s str\u0101d\u0101t uz laukiem, pal\u012bdzot lauku iedz\u012bvot\u0101jiem veikt smag\u0101s frontes apg\u0101des normas. V. Gustsone, visticam\u0101k, tolaik bijusi
skolniece.). Ir zin\u0101ms, ka V. Gustsone stud\u0113jusi baltu filolo\u0123iju LVU, str\u0101d\u0101jusi R\u012bgas Politehnisk\u0101 instit\u016bta (tag. Tehnisk\u0101 universit\u0101te) Zin\u0101tniskaj\u0101 bibliot\u0113k\u0101 par \u0161\u012bs iest\u0101des direktora vietnieci.<\/p>\n
Vesel\u012bbas st\u0101voklim pasliktinoties, vi\u0146a ieg\u016bst redzes invalidit\u0101ti. Turpm\u0101ko dz\u012bvi n\u0101kas saist\u012bt ar Latvijas Neredz\u012bgo biedr\u012bbu \u2014 V. Gustsone k\u013c\u016bst par \u017eurn\u0101la \u00abRosme\u00bb korektori un darbojas ar\u012b k\u0101 biedr\u012bbas Centr\u0101l\u0101s valdes Orginstruktoru da\u013cas vado\u0161\u0101 instruktore.
20. gs. otraj\u0101 pus\u0113 ir veikti vair\u0101ki v\u0113stures p\u0113t\u012bjumi, kas velt\u012bti cilv\u0113ku ar redzes invalidit\u0101ti kust\u012bbai Latvijas teritorij\u0101.
1970.-tajos gados \u017eurn\u0101la \u00abRosme\u00bb las\u012bt\u0101jus ar savos p\u0113t\u012bjumos atkl\u0101tajiem faktiem un izdar\u012btajiem secin\u0101jumiem iepaz\u012bstin\u0101ja v\u0113stures ma\u0123istrs, skolot\u0101js Roberts Malvess. Daudz inform\u0101cijas par neredz\u012bgu un v\u0101jredz\u012bgu cilv\u0113ku emancip\u0101cijas kust\u012bbu gan Latvij\u0101, gan \u0101rzem\u0113s apkopojusi biju\u0161\u0101 Latvijas PSR Soci\u0101l\u0101s nodro\u0161in\u0101\u0161anas ministrijas Neredz\u012bgo pansion\u0101ta (tag. VSAC \u00abR\u012bga\u00bb fili\u0101les \u00abJugla\u00bb) direktore Izolde V\u012btola, kurai pal\u012bdz\u0113jis dz\u012bvesbiedrs O. Ozoli\u0146\u0161. Apkopotos materi\u0101lus vi\u0146i sak\u0101rtoju\u0161i \u00abhronik\u0101s\u00bb, kuras V. Gustsonei muzeja veido\u0161anas darb\u0101 lieti noder\u0113ju\u0161as.
1974. gada maij\u0101 nodibin\u0101ja toreiz\u0113j\u0101s Latvijas PSR Kult\u016bras ministrijas Centr\u0101l\u0101s republik\u0101nisk\u0101s neredz\u012bgo raksta bibliot\u0113kas Tiflolo\u0123ijas noda\u013cu. P\u0113c m\u0113ne\u0161a min\u0113to noda\u013cu s\u0101ka vad\u012bt Ir\u0113na Gaile, kura cie\u0161i sadarbojusies ar LNB Sabiedrisk\u0101 muzeja vad\u012bt\u0101ju.<\/p>\n
1983. gad\u0101 LNB Centr\u0101l\u0101s valdes prezidijs nol\u0113ma apstiprin\u0101t akt\u012bvistu grupu, kurai bija uzdots apkopot
biedr\u012bbas v\u0113stures materi\u0101lus un sagatavot v\u0113stures sabiedrisk\u0101 muzeja dibin\u0101\u0161anu. P\u0113c gada, t.i., 1984. gad\u0101 veiksm\u012bgai muzeja darba organiz\u0113\u0161anai un vad\u012b\u0161anai izveidoja muzeja padomi, kura izstr\u0101d\u0101ja (un LNB CV prezidijs apstiprin\u0101ja) muzeja darbu reglament\u0113jo\u0161os
dokumentus: nolikumus, instrukcijas u.c. Padomes darbu vad\u012bja Sabiedrisk\u0101 muzeja vad\u012bt\u0101ja, t\u0101tad tobr\u012bd \u2014 V. Gustsone.
Nolikum\u0101 \u00abPar Latvijas Neredz\u012bgo biedr\u012bbas v\u0113stures sabiedrisko muzeju\u00bb teikts, ka \u00abmuzejs komplekt\u0113, uzskaita,
p\u0113t\u012b, apstr\u0101d\u0101, glab\u0101 un ekspon\u0113 materi\u0101l\u0101s un gar\u012bg\u0101s kult\u016bras pieminek\u013cus, kas saist\u012bti ar Latvijas Neredz\u012bgo biedr\u012bbas v\u0113sturi, k\u0101 ar\u012b neredz\u012bgo dz\u012bvi Latvij\u0101 pirmspadomju period\u0101\u00bb. Nolikums ar\u012b paredz\u0113ja, ka muzejs \u00abveic literat\u016bras, dokumentu u.c. v\u0113stures avotu izp\u0113ti\u00bb, \u00abizstr\u0101d\u0101 ekspoz\u012bciju un izst\u0101\u017eu pl\u0101nus\u00bb. Tam bija j\u0101r\u012bko izst\u0101des, demonstr\u0113jot gan savus, gan no citiem muzejiem uz laiku aizg\u016btos materi\u0101lus, k\u0101 ar\u012b ekskursijas, lekcijas un citus izgl\u012btojo\u0161us pas\u0101kumus k\u0101 pa\u0161a muzeja telp\u0101s, t\u0101 \u0101rpus t\u0101m. \u017durn\u0101l\u0101 \u00abRosme\u00bb izsludin\u0101ja neredz\u012bgo un v\u0101jredz\u012bgo cilv\u0113ku rok\u0101m darin\u0101tu izstr\u0101d\u0101jumu, da\u017e\u0101du dokumentu, fotogr\u0101fiju, apbalvojumu, piemi\u0146as lietu un tiflotehnisku pal\u012bgl\u012bdzek\u013cu, k\u0101 ar\u012b audioierakstu v\u0101k\u0161anu. Taj\u0101 akt\u012bvi iesaist\u012bj\u0101s vair\u0101k nek\u0101 100 cilv\u0113ku. Vi\u0146i p\u0101rst\u0101v\u0113ja gan LNB CV un biedr\u012bbas teritori\u0101l\u0101s strukt\u016bras, gan t\u0101das valsts iest\u0101des k\u0101 neredz\u012bgo skolu, bibliot\u0113ku un toreiz\u0113jo neredz\u012bgo pansion\u0101tu.<\/p>\n
Darb\u0101 piedal\u012bj\u0101s ar\u012b priv\u0101tpersonas. N\u0101kamajos divos gados apkopoja vair\u0101k nek\u0101 5000 topo\u0161\u0101 muzeja vien\u012bbu. \u0160\u0137iet, ka tr\u016bcis parauga, no k\u0101 smelties pozit\u012bvu pieredzi. Cik noprotams, V. Gustsoni nav iepriecin\u0101jis Viskrievijas Neredz\u012bgo biedr\u012bbas muzeja apmekl\u0113jums \u013be\u0146ingrad\u0101 (tag. Sanktp\u0113terburg\u0101). Padomju diktatora M. Gorba\u010dova pasludin\u0101tais atkl\u0101t\u012bbas kurss (liberaliz\u0101cija) visai j\u016btami ietekm\u0113jis gan pa\u0161a muzeja izveidi, gan ar to saist\u012btos procesus. \u00abRosme\u00bb las\u012bt\u0101jus inform\u0113 par kulu\u0101ru diskusij\u0101m, kas saist\u012btas ar
muzeja izveidi. Ja k\u0101ds uzrun\u0101tais nav v\u0113l\u0113jies sadarboties, tam autoru ac\u012bs \u017e\u0113last\u012bbas neatrast. V. Gustsone prata sen\u0101ko neredz\u012bgo kust\u012bbas posmu izp\u0113tei tik nepiecie\u0161amo v\u0101cu valodu, k\u0101 ar\u012b sp\u0113ja sekm\u012bgi str\u0101d\u0101t arh\u012bv\u0101. \u0160\u0101das prasmes \u013c\u0101va cilv\u0113ku ar piln\u012bgu vai da\u013c\u0113ju redzes zudumu emancip\u0101cijas v\u0113sturi saist\u012bt ar Strazdumui\u017eas un t\u0101s tuv\u0101k\u0101s apk\u0101rtnes novadp\u0113tniec\u012bbu. P\u0113tnieces intere\u0161u lok\u0101 ir gan Strazdumui\u017eas parks un celtnes, gan citi br\u0101\u013cu Pihlavu \u012bpa\u0161umi, k\u0101 ar\u012b Kr\u0113geru mui\u017ei\u0146a, Bi\u0137eru un \u0100da\u017eu bazn\u012bca (taj\u0101s Strazdumui\u017eas iedz\u012bvot\u0101ju lutertic\u012bg\u0101 da\u013ca rada savu gar\u012bgo stiprin\u0101jumu). Savdab\u012bgs \u0161\u0137iet p\u0113tnieces uzskats, ka LNB R\u012bgas M\u0101c\u012bbu un ra\u017eo\u0161anas uz\u0146\u0113mums dibin\u0101ts 1883. gada 20. septembr\u012b, t.i., dien\u0101, kad R\u012bgas Neredz\u012bgo un v\u0101jredz\u012bgo instit\u016bts atv\u0113ra savas darbn\u012bcas. Parasti par R\u012bgas MRU dibin\u0101\u0161anas gadu m\u0113dza uzskat\u012bt 1949. gadu, kad min\u0113t\u0101s darbn\u012bcas sav\u0101 \u012bpa\u0161um\u0101 p\u0101r\u0146\u0113ma LNB un darbn\u012bcas
ieguva \u0161o nosaukumu. Lietprat\u0113ji nov\u0113rt\u0113ja V. Gustsones \u010daklo un visnota\u013c ros\u012bgo darbo\u0161anos. Kad 1987. gad\u0101 padomju p\u0101rvald\u012btaj\u0101s teritorij\u0101s atz\u012bm\u0113ja lielinieku apv\u0113rsuma septi\u0146desmito gadsk\u0101rtu, 80 Latvijas sabiedrisko muzeju konkurenc\u0113 LNB Sabiedrisko muzeju pieskait\u012bja pie \u010detriem lab\u0101kajiem. Par sabiedriskajiem muzejiem d\u0113v\u0113ja t\u0101das pag\u0101tnes liec\u012bbu kr\u0101tuves, kuras nestr\u0101d\u0101ja profesion\u0101li. Ne visi piekritu\u0161i tik idealiz\u0113tam viedoklim. 1997. gad\u0101, kad V. Gustsone vairs nestr\u0101d\u0101ja, LNB CV prezidijs nor\u0101da, ka muzej\u0101 tr\u016bkst inform\u0101cijas par laiku p\u0113c t\u0101 atkl\u0101\u0161anas 1986. gad\u0101, t\u0101tad jaun\u0101kie notikumi nav muzeja vajadz\u012bb\u0101m dokument\u0113ti. Prezidijs s\u016bdzas, ka t\u0101s r\u012bkojumam par jaun\u0101ko materi\u0101lu nodo\u0161anu muzejam nebija rezult\u0101tu. Muzeja veidot\u0101jiem p\u0101rmet ar\u012b sl\u0113gtu vitr\u012bnu tr\u016bkumu, k\u0101d\u0113\u013c daudzus materi\u0101lus jau toreiz, 13 gadus p\u0113c ievieto\u0161anas, b\u016btu bijis j\u0101restaur\u0113. Latvija k\u013cuva neatkar\u012bga, un atkl\u0101t\u012bbu aizst\u0101ja demokr\u0101tija. \u0160\u0137ita, ka pien\u0101cis ide\u0101ls laiks v\u0113stures izp\u0113tei un t\u0101s objekt\u012bvai izv\u0113rt\u0113\u0161anai. Ta\u010du, sabr\u016bkot Krievijas tirgum un mainoties soci\u0101li ekonomiskaj\u0101m attiec\u012bb\u0101m, krasi samazin\u0101j\u0101s LNB ien\u0101kumi. Savos p\u0113t\u012bjumos V. Gustsone bija atkl\u0101jusi, ka daudzi cilv\u0113ki ar redzes invalidit\u0101ti 20. gs. pirmaj\u0101 pus\u0113 sekm\u012bgi nodarboju\u0161ies ar p\u012btu priek\u0161metu izgatavo\u0161anu un m\u016bziku. Jaunajos laikos atkal rad\u0101s da\u017ei pin\u0113ji un m\u016bzi\u0137i, bet gadu desmitiem ierast\u0101s industri\u0101laj\u0101 lielra\u017eo\u0161an\u0101 apg\u016bt\u0101s prasmes izr\u0101d\u012bj\u0101s liekas. Krasi sa\u0161aurin\u0101j\u0101s ar\u012b muzeja darba iesp\u0113jas, jo no 1993. gada LNB vairs nesp\u0113ja sniegt tam finansi\u0101lu atbalstu.<\/p>\n
P\u0113d\u0113jo p\u0101rskatu par muzeja darbu LNB CV prezidijam. Gustsone sniedza 1992. gad\u0101. Savu darb\u012bbu p\u0101rtrauca muzeja padome. Ar\u012b pa\u0161ai muzeja vad\u012bt\u0101jai 1993. gada 1. febru\u0101r\u012b n\u0101c\u0101s k\u013c\u016bt par LNB Rehabilit\u0101cijas centra vad\u012bt\u0101ju, jo \u0161\u012bs iest\u0101des telp\u0101s bija izvietots muzejs. \u0160o centru V. Gustsone vad\u012bja l\u012bdz 1995. gadam, kad ar\u012b beidza vad\u012bt muzeju. Par n\u0101kamo biedr\u012bbas v\u0113stures mantojuma kr\u0101tuves vad\u012bt\u0101ju k\u013cuva Valent\u012bna \u0136\u012bse.<\/p>\n
Diem\u017e\u0113l muzeja ekspon\u0101tu skaits m\u016bsdien\u0101s krasi samazin\u0101jies, da\u013ca no tiem, \u0161\u0137iet, atgriezu\u0161ies priv\u0101t\u0101s kolekcij\u0101s vai visp\u0101r nav saglab\u0101ju\u0161ies.<\/p>\n
<\/p>\n
Materi\u0101ls no Guntas Bites<\/b> gr\u0101matas \u201eKlusie v\u0113stures veidot\u0101ji<\/b>\u201d<\/p>\n
Autors: Ilgvars Hofmanis<\/p>\n
Materi\u0101lu public\u0113ja: Inese Kakti\u0146a<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"
Laik\u0101 no 1986. l\u012bdz 1995. gadam Valent\u012bna Gustsone vad\u012bja LNB Sabiedrisko muzeju.\u0160\u0137iet neticami, ka esam kolekt\u012bvi aizmirsu\u0161i tik nesenu pag\u0101tni. Lai gan m\u0113s daudzi bij\u0101m V. Gustsones laikabiedri, man nav zin\u0101mi nedz vi\u0146as dz\u012bves gadi, nedz s\u012bk\u0101ka inform\u0101cija par biedr\u012bbas Sabiedrisk\u0101 muzeja vad\u012bt\u0101jas dz\u012bves un darba gait\u0101m pirms min\u0113t\u0101 muzeja dibin\u0101\u0161anas.Valent\u012bna Gustsone dzimusi 1920.-tajos gados […]<\/p>\n","protected":false},"author":0,"featured_media":5714,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[276],"tags":[],"class_list":["post-5716","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-iedvesmas-stasti"],"acf":[],"yoast_head":"\n