<\/p>\n
Kur\u0161 gan pirms gadiem desmit Strazdumui\u017e\u0101 nezin\u0101ja Arnolda Skrides v\u0101rdu! Jau no 1960. gada ar p\u0101rtraukumiem vi\u0146\u0161 darbojies Latvijas Neredz\u012bgo biedr\u012bbas klub\u0101 ar kori. \u017durn\u0101liste Biruta Egl\u012bte reiz rakst\u012bja \u2014 ja Arnolds Skride sav\u0101 m\u016b\u017e\u0101 b\u016btu vad\u012bjis tikai kori \u00abJolanta\u00bb, tad ar to vien vi\u0146\u0161 b\u016btu ieg\u0101jis Latvijas koru v\u0113stur\u0113.<\/p>\n
K\u0101 tad viss s\u0101k\u0101s? Igaunis J\u0101nis Reinfelds par dien\u0113\u0161anu Latvijas bataljonos sa\u0146\u0113ma no Alojas pagasta \u00abBitenieku\u00bb m\u0101jas. Par sievu vi\u0146\u0161 ap\u0146\u0113ma pierobe\u017eas meiteni Elizabeti, un \u0123imen\u0113 piedzima \u010detri b\u0113rni: Augusts, kur\u0161 \u0161aj\u0101 saul\u0113 nodz\u012bvoja vienu gadu, Zenta, kuras dz\u012bves ilgums bija 27 gadi, J\u0101nis un pastar\u012btis Arnolds, kur\u0161 piedzima 1927. gada 15. apr\u012bl\u012b. M\u0101te bija no muzik\u0101las \u0123imenes, dzied\u0101ja gan latvie\u0161u, gan igau\u0146u tautasdziesmas. Laikam jau no m\u0101mu\u013cas Arnolds mantoja muzikalit\u0101ti.<\/p>\n
J\u0101nis iem\u0101c\u012bj\u0101s sp\u0113l\u0113t vijoli, bet mazais Arnolds klaus\u012bj\u0101s br\u0101\u013ca sp\u0113l\u0113 un iem\u012bl\u0113ja vijoli uz m\u016b\u017eu. Tie\u0161i J\u0101nis uzd\u0101vin\u0101ja mazajam br\u0101lim pirmo vijoli. Arnolds izr\u0101d\u012bj\u0101s neparasti apd\u0101vin\u0101ts skolnieks \u2014 pabeidzis pamatskolu, puisis dev\u0101s uz R\u012bgu pie br\u0101\u013ca un iest\u0101j\u0101s V. Olava komercskol\u0101. J\u0101nim kaimi\u0146os dz\u012bvoja gleznot\u0101js \u0100rijs Skride ar sievu Vilmu, sabiedr\u012bb\u0101 sauktu par Viju. Abi bija inteli\u0123enti cilv\u0113ki, Vija zin\u0101ja piecas valodas un bija ieguvusi labu izgl\u012bt\u012bbu. \u0160\u012b bija likten\u012bgi laim\u012bga sastap\u0161an\u0101s. Arnolda person\u012bbu, vi\u0146a gar\u012bgo pasauli veidoja tie\u0161i \u0100rijs un Vija Skrides. \u0160aj\u0101 \u0123imen\u0113 vald\u012bja sapratne, savstarp\u0113ja cie\u0146a un m\u012blest\u012bba uz dabu, darbu, m\u0101kslu un m\u016bziku. Tika ielikti pamati visai turpm\u0101kajai Arnolda rado\u0161ajai darb\u012bbai. \u0160ie cilv\u0113ki iepaz\u012bstin\u0101ja vi\u0146u ar m\u016bzikas un m\u0101kslas pasauli. Vijas rosin\u0101ts, jauneklis pirmo reizi aizg\u0101ja uz operas te\u0101tri, kur noskat\u012bj\u0101s baletu \u00abPar\u012bzes Dievm\u0101tes katedr\u0101le \u00bb, to diri\u0123\u0113ja Leon\u012bds V\u012bgners. \u0160is pirmais te\u0101tra apmekl\u0113jums atst\u0101ja dzi\u013cas atmi\u0146as uz visu m\u016b\u017eu. J\u0101nis un Arnolds daudz muzic\u0113ja m\u0101j\u0101s kop\u0101 ar Viju. Lai pilnveidotu savu vijo\u013csp\u0113li, Arnolds iest\u0101j\u0101s R\u012bgas Tautas konservatorijas (tag. J. Medi\u0146a R\u012bgas m\u016bzikas vidusskolas) vijoles klas\u0113. Vajadz\u0113ja apg\u016bt ar\u012b klaviersp\u0113li. Te atkal neatsveramu ieguld\u012bjumu un atbalstu sniedza Vija Skride. Skaistu, v\u0113rt\u012bgu un m\u016bzikas piepild\u012btu laiku Arnolds pavad\u012bja \u0161aj\u0101 \u0123imen\u0113, vi\u0146\u0161 jut\u0101s k\u0101 d\u0113ls. Kad Vija saslima, visas r\u016bpes par \u0123imenes sadz\u012bvi, ikdienas darbiem uz\u0146\u0113m\u0101s tie\u0161i Arnolds. Smagos darbus str\u0101d\u0101dams, vi\u0146\u0161 sabeidza rokas, un n\u0101c\u0101s atteikties no sap\u0146a par vijo\u013csp\u0113li.<\/p>\n
Lielu ietekmi uz Arnoldu atst\u0101ja Gustavs Ernesakss ar savu v\u012bru kori, kas 1950.-to gadu s\u0101kum\u0101 viesoj\u0101s R\u012bg\u0101. Arnolds apmekl\u0113ja visus vieskoncertus un jau tad skaidri zin\u0101ja, ka vi\u0146\u0161 v\u0113las k\u013c\u016bt par diri\u0123entu. Jaunietis iest\u0101j\u0101s m\u016bzikas skol\u0101 kordiri\u0123entu klas\u0113. Tur vi\u0146\u0161 iepazin\u0101s ar vair\u0101kiem cilv\u0113kiem, kuriem vi\u0146a dz\u012bv\u0113 v\u0113l\u0101k bija liela noz\u012bme, tai skait\u0101 ar M\u0101ru, kura k\u013cuva par Arnolda pirmo dz\u012bvesbiedri. Un atkal tika sa\u0146emts liels atbalsts no Skridu \u0123imenes.
R\u016bp\u0113joties par sev tuvajiem cilv\u0113kiem, visas gr\u016bt\u012bbas dz\u012bv\u0113 Arnolds p\u0101rvar\u0113ja ar neatlaid\u012bbu un ener\u0123iju. Vi\u0146a dz\u012bv\u0113 galvenais bija m\u016bzika. Aiz pateic\u012bbas, m\u012blest\u012bbas un cie\u0146as Arnolds pie\u0146\u0113ma Skrides uzv\u0101rdu, lai tas neizzustu no Latvijas kult\u016bras v\u0113stures.
Arnoldu Skridi darba gaitas aizveda uz vair\u0101k\u0101m Latvijas pils\u0113t\u0101m. Kad 1960. gad\u0101 diri\u0123enta slim\u012bbas d\u0113\u013c bez vad\u012bbas palika Latvijas Neredz\u012bgo biedr\u012bbas jauktais koris, tika ieteikts Arnolds Skride. Vad\u012bt neredz\u012bgo kori nav nek\u0101da joka lieta, tas bija nopietns p\u0101rbaud\u012bjums gan diri\u0123enta sp\u0113kam, gan dzied\u0101t\u0101jiem. Bija j\u0101paiet laikam, l\u012bdz diri\u0123ents s\u0101ka izprast un piel\u0101goties neredz\u012bgajiem
dzied\u0101t\u0101jiem un kam\u0113r izstr\u0101d\u0101ja tikai \u0161im korim rakstur\u012bgo darba stilu. Kad diri\u0123ents un koristi bija viens otru pie\u0146\u0113mu\u0161i un izpratu\u0161i, s\u0101k\u0101s pilnv\u0113rt\u012bga un ra\u017eena darb\u012bba. Par to liecina jau tas vien, ka kor\u012b taj\u0101 laik\u0101 dzied\u0101ja l\u012bdz pat 70 dzied\u0101t\u0101ju. 1968. gad\u0101 ar diri\u0123enta ierosmi konkursa k\u0101rt\u012bb\u0101 koris ieguva P\u0113tera Jaunzema ieteikto nosaukumu \u00abJolanta\u00bb. 1969. gad\u0101 korim pie\u0161\u0137\u012bra Tautas kora nosaukumu. Par diri\u0123enta uzdro\u0161in\u0101\u0161anos un dzied\u0101t\u0101ju smago un neatlaid\u012bgo darbu liecina sp\u0113ja iestud\u0113t t\u0101dus lielus ska\u0146darbus k\u0101 A. Jurj\u0101na kant\u0101ti \u00abT\u0113vijai\u00bb, P. Barisona kant\u0101ti \u00abBr\u012bnumzeme\u00bb, J. Ivanova simfonisko po\u0113mu \u00abAtlant\u012bda\u00bb un daudzus citus.<\/p>\n
Par var\u0113\u0161anu liecin\u0101ja dal\u012bba trijos Dziesmusv\u0113tkos, un kur nu v\u0113l daudzie izbraukumu koncerti R\u012bg\u0101 un daudzviet
Latvij\u0101, Tartu un P\u0113rnav\u0101 (Igaunij\u0101), Vi\u013c\u0146\u0101 (Lietuv\u0101), Maskav\u0101, \u013be\u0146ingrad\u0101 (tag. Sanktp\u0113terburg\u0101), Krasnojarsk\u0101, Perm\u0101, Sverdlovsk\u0101 (tag. Jekaterinburg\u0101), Gorkij\u0101 (tag. \u0145i\u017e\u0146ijnovgorod\u0101), Maha\u010dkal\u0101, Petrozavodsk\u0101 \u2014 Krievij\u0101 un autonom\u0101s republik\u0101s. Tbilisi (Gruzij\u0101), Erev\u0101n\u0101 (Arm\u0113nij\u0101), Du\u0161anb\u0113 (Tad\u017eikist\u0101n\u0101), k\u0101 ar\u012b daudz\u0101s cit\u0101s viet\u0101s pla\u0161aj\u0101 biju\u0161\u0101s padomju savien\u012bbas teritorij\u0101. Arnolds bija visu \u0161o koncertu re\u017eisors un organizators, k\u0101 m\u0113s tagad sak\u0101m \u2014 mened\u017eeris. Vi\u0146am bija dabas dots organizatora talants, vi\u0146\u0161 uzdro\u0161in\u0101j\u0101s, tic\u0113ja dzied\u0101t\u0101ju sp\u0113j\u0101m un var\u0113\u0161anai, iestud\u0113jot lielos simfoniskos darbus. Jubilejas reiz\u0113s aicin\u0101ja pal\u012bg\u0101 gan simfonisko or\u0137estri, gan
solistus \u2014 Veru \u013biho\u0146inu, Kuprianu Drozdu, M\u0101ru Skridi, Albertu \u016as\u0101nu un citus.
Iepazinos ar Maestro Skridi 1978. gada ruden\u012b, kad s\u0101ku dzied\u0101t kor\u012b \u00abJolanta\u00bb. Bija nopietni m\u0113\u0123in\u0101jumi divas reizes ned\u0113\u013c\u0101, bija koncertbraucieni. Atceros, k\u0101 P\u0113rnav\u0101 liel\u0101 restor\u0101n\u0101 \u00abZelta lauva\u00bb, kur\u0101 mums ar igau\u0146u kori bija draudz\u012bbas vakars, diri\u0123ents tik divreiz sasita plaukstas, un m\u0113s jau dzied\u0101j\u0101m \u00abP\u016bt, v\u0113ji\u0146i\u00bb. T\u0101pat dzied\u0101j\u0101m Novij Afonas al\u0101s Gruzij\u0101, lai izbaud\u012btu akustiku. \u0160\u0101d\u0101 veid\u0101 Maestro salied\u0113ja kori daudzviet, dzied\u0101j\u0101m ar\u012b citas tautasdziesmas, piem\u0113ram, \u00abKur tu skriesi, vanadzi\u0146i\u00bb. Nevaru nepiemin\u0113t vienu no A. Skrides vad\u012btajiem koriem \u2014 Limba\u017eu tautas kori \u00abP\u016bt, v\u0113ji\u0146i\u00bb, kuru bie\u017ei piemin\u0113ja jolantie\u0161i un ar kuru m\u0113s sevi it k\u0101 sal\u012bdzin\u0101j\u0101m.<\/p>\n
Apm\u0113ram p\u0113c desmit gadu p\u0101rtraukuma 1990.-to gadu vid\u016b diri\u0123ents atkal atgriez\u0101s pie \u00abJolantas\u00bb. Atmoda bija pav\u0113rusi jaunas iesp\u0113jas, bet koristu skaits bija stipri sarucis. M\u016b\u017ea p\u0113d\u0113jos gados Arnolds p\u016bl\u0113j\u0101s nodibin\u0101t neredz\u012bgo profesion\u0101lo kori, diem\u017e\u0113l \u0161is sapnis t\u0101 ar\u012b palika nepiepild\u012bts. 2010. gad\u0101 koris ies\u0101ka savu 127. sezonu, un 1. decembr\u012b VSAC \u00abR\u012bga\u00bb Juglas fili\u0101les z\u0101l\u0113 Maestro p\u0113d\u0113jo reizi st\u0101j\u0101s kora priek\u0161\u0101. Arnoldam Skridem bija t\u0101 laime, kas ne visiem mums dz\u012bv\u0113 gad\u0101s \u2014 visu m\u016b\u017eu nodarboties ar to, kas sirdij tik m\u012b\u013c\u0161. Kop\u0101 ar dz\u012bvesbiedri L\u012bgu izaudzin\u0101ja un m\u016bzik\u0101 ievirz\u012bja savas tr\u012bs meiti\u0146as. Meitas ir t\u0101s, kuras turpina realiz\u0113t t\u0113va sap\u0146us. Sav\u0101 m\u016b\u017e\u0101 Arnolds ir dibin\u0101jis vair\u0101kus korus, ar vair\u0101kiem koriem str\u0101d\u0101jis, piedal\u012bjies ar tiem da\u017e\u0101dos muzik\u0101los pas\u0101kumos. Vi\u0146\u0161 sp\u0113ja saskat\u012bt jaunos talantus. Viens no vi\u0146a liel\u0101kajiem nopelniem ir meitas \u2014 vijolniece Baiba Skride, kurai uzd\u0101vin\u0101ta Stradivari vijole, starptautiski atz\u012bt\u0101 altiste Linda Skride un pianiste Lauma Skride. Vi\u0146as visas ir ieguvu\u0161as pasaules slavu. Bet te jau s\u0101kas cits st\u0101sts.
Par Skridu \u0123imeni var las\u012bt Birutas Egl\u012btes gr\u0101mat\u0101 \u00abVienas \u0123imenes fenomens\u00bb (\u00abApg\u0101ds Zvaigzne ABC\u00bb, 1996). Maestro Arnolds Skride bija ne tikai aizraut\u012bgs kordiri\u0123ents un pedagogs, bet ar\u012b iniciat\u012bvas bag\u0101ts sabiedriskais un kult\u016bras darbinieks un g\u0101d\u012bgs \u0123imenes t\u0113vs. P\u0113c Atmodas tika dibin\u0101ts daudzb\u0113rnu \u0123ime\u0146u koris \u00abD\u0113kla\u00bb, kas laika gait\u0101 p\u0101rtapis par kori \u00abArs Longa\u00bb, un vair\u0101ki citi kolekt\u012bvi. \u012apa\u0161a noz\u012bme ir vi\u0146a organiz\u0113tajam konkursam \u00abTalants Latvijai\u00bb. A. Skride vair\u0101kk\u0101rt iev\u0113l\u0113ts R\u012bgas Latvie\u0161u biedr\u012bbas dom\u0113 un vald\u0113, pild\u012bjis ar\u012b biedr\u012bbas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ja vietnieka pien\u0101kumus.
Par nopelniem Latvijas lab\u0101 A. Skride apbalvots ar IV pak\u0101pes Triju Zvaig\u017e\u0146u ordeni.<\/p>\n
Urna ar Maestro mirst\u012bgaj\u0101m atliek\u0101m guld\u012bta R\u012bgas 1. Me\u017ea kapos, kur ar\u012b uzst\u0101d\u012bts vi\u0146am velt\u012bts piemineklis.<\/p>\n
Materi\u0101ls no Guntas Bites<\/b> gr\u0101matas \u201eKlusie v\u0113stures veidot\u0101ji<\/b>\u201d<\/p>\n
Autors: Inita Ozoli\u0146a<\/p>\n
Materi\u0101lu public\u0113ja: Inese Kakti\u0146a<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"
Kur\u0161 gan pirms gadiem desmit Strazdumui\u017e\u0101 nezin\u0101ja Arnolda Skrides v\u0101rdu! Jau no 1960. gada ar p\u0101rtraukumiem vi\u0146\u0161 darbojies Latvijas Neredz\u012bgo biedr\u012bbas klub\u0101 ar kori. \u017durn\u0101liste Biruta Egl\u012bte reiz rakst\u012bja \u2014 ja Arnolds Skride sav\u0101 m\u016b\u017e\u0101 b\u016btu vad\u012bjis tikai kori \u00abJolanta\u00bb, tad ar to vien vi\u0146\u0161 b\u016btu ieg\u0101jis Latvijas koru v\u0113stur\u0113. K\u0101 tad viss s\u0101k\u0101s? Igaunis […]<\/p>\n","protected":false},"author":0,"featured_media":5717,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[276],"tags":[],"class_list":["post-5719","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-iedvesmas-stasti"],"acf":[],"yoast_head":"\n