Baltā Spieķa Diena 2026
Priecāsimies un kopā būsim Baltā Spieķa Dienas svinēšanā Strazdumuižas klubā.
Strazdumuižas Klubā, Braila ielā 4, Rīgā , otrdien, 13. oktobrī plkst. 18:00 , piektdien, 16. oktobrī, plkst. 18:00
Otrdien, 13. oktobrī, plkst. 18:00
RUDENS ROZE
„Rudens roze” Latvijas Neredzīgo biedrības (LNB) kontekstā ir senioru sieviešu vokālais ansamblis, kas ir viens no ilggadējākiem LNB Strazdumuižas kluba amatiermākslas kolektīviem.
PAVASARA BRĪNUMPUTNI
Bērnu vokālā ansambļa «Cielaviņa» jauniešu grupa «Pavasara Brīnumputni» izveidojās pirms vairākiem gadiem. Patlaban tajā dzied pieci jaunieši, to skaitā 4 ar redzes traucējumiem. Šie jaunieši dzied gan ansamblī, gan duetā, gan solo. Strazdumuižas kluba rīkotajos koncertos viņi ir ļoti gaidīti un iemīļoti. Viņi koncertē dažādās vietās, piedalās lielajos Ziemassvētku koncertos Pētera baznīcā kopā ar bērnu vokālajiem ansambļiem. A. Andersones vadībā jaunieši apguvuši dažādu tautu komponistu dziesmas latviešu, krievu un angļu valodā.
ARTŪRS RUBENIS (akordeons)
SENOZOLS
Vīru vokālais ansamblis «Senozols» dibināts 1962. gadā. Gadu gaitā vadītāji bijuši Maseļunas, Māra Skride, Ēriks Derums, Valdis Čukurs. No 1994. gada to vada Aldis Andersons Kopā ar Egilu Norbūtu. Viņu repertuārā ir dažādu komponistu oriģināldziesmas, to skaitā arī A. Andersona kompozīcijas, estrādes dziesmas, dziesmu aranžējumi, kā arī tautasdziesmu apdares. Ansamblim ierakstīti trīs kompaktdiski. Šobrīd kopā ar vadītājiem ansamblī dzied 8 vīri. «Senozolam» ir aktīva koncertdarbība, viņi pabijuši Lietuvā, Igaunijā, dažādās Latvijas vietās. Tiek gaidīti dziedāt griboši dalībnieki ar labām balsīm.
KALEIDO
“Kaleido” dalībnieku izpildījumā skan tautas mūzikas apdares, orģināldziesmas, latviešu un cittautu autoru estrādes dziesmas, dažādu skaņdarbu pārlikumi un aranžijas. Ansamblis uzstājas gan Latvijas Kultūras namos, gan arī Latvijas sociālās aprūpes un Dienas centros.
Kolektīva skanējumu un repertuāru raksturo dzirkstošs dzīvesprieks, dinamisks un emocionāls priekšnesums, aktīvs darbs ar klausītāju, iesaistot kopīgā muzicēšanā, līdzdziedāšanā un deju solī.
EPSILONS (vokāli instrumentālais ansamblis)
Populārās mūzikas grupa jeb vokāli instrumentālais ansamblis «Epsilons» dibināts 1969. gadā. Grupa ne tikai guvusi atzinību neredzīgo populārās mūzikas festivālos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, bet ir iemīļota arī mūsu pašu kluba saviesīgajos pasākumos ar savu mūziku, neizsīkstošo humoru un optimismu.
Tās sastāvs un vadītāji gadu gaitā vairākkārt mainījušies. Pirmais vadītājs bija Mareks Dolgicers, tad ilgus gadus grupu vadīja Ivars Mazurs. Tagad vadītājs ir Dailonis Ezeriņš, grupas sastāvā ir 6 dalībnieki, vissenāk no tiem «Epsilonā» dzied un muzicē Vladimirs Krops un Dailonis Ezeriņš.
Repertuārā galvenokārt ir Vladimira Kropa dziesmas. Ir arī gan latviešu, gan ārzemju komponistu populārās dziesmas. «Epsilonam» izdoti 3 albumi – viena kasete, divi kompaktdiski. Mūziķi koncertē un spēlē dažādos pasākumos Latvijā un ne tikai.
ELĪNA LĪCE – dziesminiece, dzejniece un pasaku teicēja.
Piektdien, 16. oktobrī, plkst. 18:00
JOLANTA
Kopš 1884. gada tagadējā Latvijas teritorijā darbojas jauktais koris vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem. Šis koris darbojies gan Krievijas impērijas, gan Latvijas pirmās republikas un padomju okupācijas laikā, kā arī turpina savu darbību atjaunotajā Latvijas valstī. Jauktais koris «Jolanta» ir vecākais kluba kolektīvs. Ilgus gadus tā mākslinieciskais vadītājs bija Arnolds Skride, kurš devis lielu ieguldījumu kolektīva attīstībā.
Savu nosaukumu koris ieguva 1968. gadā, to ierosināja Pēteris Jaunzems, par godu P. Čaikovska operai «Jolanta», kur darbojās neredzīga princese. 1969. gadā korim tika piešķirts tautas kora nosaukums. Dalībnieku skaits sasniedza 70. Kolektīvs devās koncertbraucienos pa visu plašo Padomju Savienību. Koris pabijis Gruzijā, Armēnijā, Vidusāzijas republikās, vairākās Krievijas lielajās pilsētās gan tās Eiropas daļā, gan Sibīrijā, gan tālajos austrumos, un citur, nemaz nerunājot par kaimiņu republikām – Lietuvu un Igauniju, kuras tika apmeklētas samērā regulāri. Ir bijuši arī citi vadītāji gan pirms, gan pēc A. Skrides, bet tagad kori vada Jānis Āboliņš, kormeistare Baiba Ozoliņa, koncertmeistare Ina Fedorovska.
Repertuārā ir gan tautasdziesmas, gan latviešu komponistu , gan klasiķu darbi. Pēdējā laikā koris regulāri piedalās dziesmu svētkos, šogad koru skatē ieguvis ļoti augstu novērtējumu. Tiek koncertēts Rīgā un citās Latvijas vietās. Koris papildinājies ar jauniešiem, tagad tajā ir 29 dalībnieki visdažādākajos vecumos. Tiek laipni gaidīti arvien jauni dalībnieki visās balsu grupās gan ar redzes traucējumiem, gan redzīgi.
TRAKIE STRAZDI (deju kolektīvs)
Strazdumuižas Drāmas un dzejas teātris
Tagadējā Strazdumuižā regulāri teātra iestudējumi sākušies 1948. gadā. Dramatiskais pulciņš, kā tolaik mēdza dēvēt amatierteātrus, plauka un attīstījās. To vadījuši Visvaldis Čakste, Linards Apinis un daudzi citi režisori. 1995. gadā, apvienojoties ar daiļlasītājiem, Juglas teātris ieguva savu tagadējo nosaukumu – Strazdumuižas drāmas un dzejas teātris.
Kopš 2006. gada šo kolektīvu vada Inese Vanaga, kura pirms tam 12 gadus bija šī teātra aktrise. Pa šiem gadiem teātris kļuvis atpazīstamāks, ieguvis draugus un atbalstītājus daudzviet. Liels notikums katru gadu pavasarī ir dalība Rīgas amatierteātru festivālā «Rīga spēlē teātri», reizi četros gados viņi piedalās amatierteātru salidojumos, kas notiek dažādās Latvijas vietās. Pašlaik kolektīvā ir 10 aktieri, to skaitā, divi ar redzes zudumu. Kolektīvs ir draudzīgs un atvērts gan jauniem dalībniekiem, gan teātra mīļotājiem vispār.
MĪLAS VĒTRA
Tā ir mūzikas grupa/projekts, kurā darbojas dalībnieki Maija Eva Fogele un Dmitrijs Gavrilovs
+ Pārsteiguma viesis
Strazdumuižas klubs darbojas kopš 1963.gada un ir galvenais kultūras dzīves centrs Rīgā cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Tas regulāri organizē dažādus kultūras un izklaides pasākumus, kas sevī ietver gan vokālo ansambļu, kora, pūtēju orķestra un deju kolektīva koncertus, gan dzejas un teātra izrādes, gan gadskārtām vai labdarības akcijām veltītus pasākumus. Bieži tiek uzaicināti dažādi viesmākslinieki, notiek arī citu veidu pasākumi.
Ieeja – ziedojums.
Baltā spieķa pirmsākumi meklējami jau Lielbritānijā, kad mākslinieks Džeims Bigs cieta negadījumā un zaudēja redzi. Apzinoties satiksmes bīstamību, mākslinieks pastaigu spieķi nokrāsoja baltu, lai būtu vieglāk pamanāms.
Savukārt 1931. gadā Francijas avīzē tika ievietota publikācija ar ierosinājumu, lai neredzīgie lietotu tikai Baltas krāsas spieķi, kas kalpotu par brīdinājuma zīmi transportlīdzekļu vadītājiem. ASV Kongress 1964. gadā apstiprināja ideju katra gada 15. oktobri pasludināt par Baltā spieķa dienu.
Baltā spieķa diena arī Latvijā tiek atzīmēta 15. oktobrī. Baltais spieķis pēc būtības simbolizē uzdrīkstēšanos un varēšanu. Latvijā ir aptuveni 12000 cilvēku, kuriem ir invaliditāte redzes traucējumu dēļ, savukārt visā pasaulē ir aptuveni 285 miljoni cilvēku ar redzes traucējumiem.
Arvien biežāk Rīgas ielās un citās vietās Latvijā uz ielām, veikalos mēs redzan kādu, kas iet ar Balto spieķi un tas nozīmē, ka šis cilvēks ir uzdrīkstējies, pārvarējis savu nespēju un kļuvis neatkarīgs. Viņš spēj pārvietoties, apmeklēt veikalus, kultūras pasākumus un mums ir svarīgi šajā dienā pateikt: Baltais spieķis ir neatkarības simbols cilvēkiem, kuri neredz.