Katru gadu 15. oktobrī pasaulē tiek atzīmēta Baltā Spieķa Diena. Tā nav tikai diena, kad atgādinām par cilvēkiem ar redzes traucējumiem – tā ir iespēja apzināties, cik svarīgas vērtības mūsu sabiedrībā ir neatkarība, drošība un savstarpējā cieņa. Baltais spieķis simbolizē drosmi doties pasaulē, pārvarēt šķēršļus un būt pilnvērtīgi iesaistītam sabiedrībā.
Baltā spieķa stāsts
Vēsturiski spieķi cilvēkiem ar redzes traucējumiem kalpojuši gan kā pārvietošanās palīglīdzeklis, gan aizsardzības rīks. Par mūsdienu baltā spieķa idejas aizsācēju tiek uzskatīts angļu fotogrāfs Džeimss Brigss, kurš, zaudējot redzi, nokrāsoja savu spieķi baltā krāsā, lai autovadītāji viņu labāk pamanītu. 1931. gadā Francijā laikrakstā tika publicēts ierosinājums, ka neredzīgajiem cilvēkiem vajadzētu lietot tieši baltas krāsas spieķus, kas kalpotu kā brīdinājuma zīme transportlīdzekļu vadītājiem. Šī ideja guva ievērību un kļuva par pamatu Baltā spieķa
kustībai Eiropā. Savukārt, 1964. gadā ASV Kongress apstiprināja ideju par Baltā spieķa dienu pasludināt 15. oktobri.
Baltā spieķa nozīme Latvijā
Latvijā ir aptuveni 10 000 cilvēku ar redzes invaliditāti. Ik dienu mēs redzam cilvēkus ar baltajiem spieķiem Rīgas un citu pilsētu ielās, sabiedriskajā transportā, veikalos un kultūras pasākumos. Katrs cilvēks ar balto spieķi ir drosmes un neatkarības piemērs – viņš pierāda, ka redzes zudums nav šķērslis pilnvērtīgai līdzdalībai sabiedrībā. Tomēr par balto spieķi mums jāatceras ne tikai reizi gadā, bet ik dienu.
Latvijas Neredzīgo biedrība atgādina, Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka, neredzīgam cilvēkam signalizējot, proti, paceļot balto spieķi, ir atļauts šķērsot ceļa braucamo daļu arī ārpus gājēju pārejām – autovadītājiem ir pienākums apstāties. Baltais spieķis ir praktisks rīks, kas ļauj neredzīgajiem būt neatkarīgiem, bet vienlaikus tas ir arī atgādinājums, ka sabiedrība ir atbildīga par iekļaujošu vidi, kur
ikviens var droši un brīvi piedalīties dzīvē.
Informāciju sagatavoja: Latvijas Neredzīgo biedrība