Oktobra otrajā pusē Latvijas Neredzīgo biedrības Centrālās valdes priekšsēdētājs Kaspars Biezais bija devies uz Lietuvu, lai tur piedalītos Eiropas Neredzīgo savienības Aizstāvības (jeb Advokācijas) komisijas sapulcē.
Eiropas Neredzīgo savienība (European Blind Union, EBU) ir nevalstiska organizācija, kas pārstāv aptuveni 30 miljonus neredzīgu un vājredzīgu cilvēku interesēm Eiropā un fokusējas uz piekļuves uzlabošanu, diskriminācijas novēršanu un politikas attīstību, tostarp ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanu.
Kas notika sanāksmē? Pirmkārt – plašāka viedokļu apmaiņa par Eiropas Pieejamības akta īstenošanu. Saskaņā ar to Latvijā jau ir stājies spēkā Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums, kā arī saistītie Ministru kabineta noteikumi «Preču un pakalpojumu piekļūstamības prasības». Saistītas ar to bija arī diskusijas par mājsaimniecības ierīču pieejamības nodrošināšanu – kā panākt, lai neredzīgs cilvēks varētu patstāvīgi rīkoties ar ierīcēm, kurām vairs nav agrāk ierasto «podziņu», bet vietā ir skārienjūtīgais ekrāns. Kaspars domā – racionālākais risinājums būtu pašu ražotāju ieinteresēšana nodrošināt labāku pieejamību, jo vairāk, ka tā nemaz neprasītu milzīgus ieguldījumus.
Taču nekādi galīgi lēmumi vai rekomendācijas šai sakarā vēl nav pieņemti – tāpat kā jautājumā par to, kā panākt, lai eiro banknotes bez grūtībām būtu atpazīstamas arī neredzīgiem cilvēkiem. Progress šajā pieejamības jomā uzlabojas, taču darāmā vēl ir daudz – lielākajai daļai apgrozībā esošo eiro banknošu joprojām nav nekādu taktilu zīmju vai marķējuma, kas tās padarītu viegli atpazīstamas neredzīgajiem.
Vēl viens jautājums, kas tika apspriests sanāksmē Viļņā, bija saistīts ar to, kā panākt, lai elektroautomašīnas neapdraudētu neredzīgos gājējus. Šīs automašīnas ir gandrīz nedzirdamas, īpaši zemos ātrumos (līdz 20–30 km/h), jo tām nav tradicionāla iekšdedzes dzinēja trokšņa. Tas rada risku gājējiem, riteņbraucējiem, bērniem un cilvēkiem ar redzes traucējumiem, kuri paļaujas uz dzirdes signāliem, lai uztvertu tuvojošos transportlīdzekli.
Ir izstrādāta AVAS (Acoustic Vehicle Alerting System) jeb akustiskā transportlīdzekļa brīdināšanas sistēma. Tā rada mākslīgu skaņu caur ārējo skaļruni (parasti uzstādītu priekšgalā), kas aktivizējas automātiski, ja auto brauc ar ātrum līdz 20 vai 30 km/h. Taču īpaši svarīgs ir jautājums par signālu, automašīnai braucot atpakaļgaitā, kad vadītājs var nepamanīt aiz auto esošos gājējus.
Tāpat sanāksmē Viļņā tika apspriesta arī virkne organizatorisku jautājumu, nolemjot turpināt Eiropas Neredzīgo savienības stratēģijas vidustermiņa izvērtēšanu, un sadarbību ar Eiropas Komisiju un tās institūcijām, kā arī pieejamības kampaņu īstenošanu saistībā ar Eiropas Savienības Patērētāju darbakārtību un Sociālo tiesību balstu.
«Daudziem varētu šķist, ka varētu vēlēties precīzāku orientēšanos uz konkrētu skaitu precīzi formulētu, ātrāk sasniedzamu mērķu, taču šis ir veids, kādā darbojas Eiropas demokrātija,» saka Kaspars Biezais. Kā pozitīvu iezīmi viņš norāda to, ka dalība Eiropas Neredzīgo savienībā līdz ar to nodrošina arī Latvijas neredzīgo pārstāvību Pasaules Neredzīgo savienībā, kura pārstāv jau aptuveni 253 miljonu neredzīgu un vājredzīgu cilvēku intereses visā pasaulē, sadarbojoties ar reģionālajām struktūrām.
Lato Lapsa