Nodaļa — Sociālo rehabilitētāju pētnieciskie darbi

Pētnieciskie darbi par redzes invalīdiem
Sandra Braunere
LNB rehabilitācijas centra direktore

(1. turpinājums)

Turpinot «Rosmes» iepriekšējā numurā uzsākto kvalifikācijas darbu apskatu, vēlos iepazīstināt vēl ar vairākiem darbiem, kas tapuši, mūsu kolēģiem apgūstot zināšanas augstskolā «Attīstība» sociālā rehabilitētāja profesionālās izglītības programmā.

Vairāki sociālie rehabilitētāji risinājuši tieši savai pašvaldībai aktuālas problēmas. Tā Svetlana Sproģe darbā «Sociālā rehabilitētāja darbības modelis lauku pašvaldībā» (zinātniskā vadītāja Iveta Dambe) analizējusi sociālā darba nepieciešamību savā pagastā — Dobeles rajona Anneniekos (1200 iedzīvotāju): cilvēku sociālās problēmas un vajadzības, pieejamos pakalpojumus, pētot tieši sociālā rehabilitētāja nepieciešamību lauku pagastā. Autore raksturo sociālā rehabilitētāja profesionālo darbību, apskata arī attiecināmās likumu normas, kā arī dažādās klientu grupas, kam būtu tiesības saņemt sociālā rehabilitētāja palīdzību: invalīdi un personas ar funkcionāliem traucējumiem; personas, kuras cietušas no vardarbības; bērni, kuri ilgstoši atradušies ārpus ģimenes aprūpes; personas, kurām izveidojusies atkarība no alkohola, narkotiskajām vai psihotropajām vielām; kā arī personas pēc brīvības atņemšanas, soda izciešanas.

Darbā daudz skaitlisku datu, precīza informācija par pagastā pieejamo sociālo palīdzību, dots pagasta iedzīvotāju sociālo grupu raksturojums. Apkopojot vairāk nekā 100 anketu rezultātus, noskaidrojies, ka daudziem trūkst informācijas par sociālā darbinieka un rehabilitētāja funkcijām, iespējamo pašvaldības palīdzību. kā lielākās problēmas minētas: saturīga brīvā laika pavadīšana, darba un naudas trūkums, arī ilgstošas saslimšanas, atkarības, ciešana no vardarbības. Kā vispieprasītākie palīdzības veidi būtu naudas pabalsti, informācija, apmācības programmas, atbalsts slimības un vientulības pārvarēšanai. Savukārt aptaujātie eksperti uzskata, ka lielākās sociālās problēmas pagastā ir bezdarbs, alkoholisms un vecāku pienākumu nepildīšana, kā arī klienti ir pasīvi un reti līdzdarbojas problēmu risināšanā.

Bet, arī nelielos pagastos nepieciešama sociālā darba profesionāļu komanda, kurā sava vieta būtu arī sociālajam rehabilitētājam. ar autori sazināties var Jelgavas rehabilitācijas dienas centrā (tālr. 63023165).

Gunārs Dzindzuks darbā «Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība redzes invalīdiem Rēzeknes rajonā» (zinātniskā vadītāja Ingrīda Savicka) plašāk apskata tieši invaliditātes jēdzienu arī starptautiskā kontekstā, cilvēka pamatvajadzības un to realizācijas iespējas redzes traucējumu gadījumā, sociālās rehabilitācijas jēgu, sociālā rehabilitētāja darba specifiku — nepieciešamās prasmes, spējas, metodes, lai veicinātu redzes invalīdu iekļaušanos sabiedrībā. 30 redzes invalīdi atbildēja uz 17 aptaujas jautājumiem, kas iekļāva gan ziņas par sociālo problēmu risināšanu savās pašvaldībās (rajonā ir viena pilsēta un 28 pagasti ar vairāk nekā 40 tūkstošiem iedzīvotāju), pamatvajadzību nodrošinājumu, informācijas ieguves iespējām, gan vēlmēm pēc jaunu prasmju un iemaņu apguves, brīvā laika pavadīšanu u. tml.

Intervējot sociālā darba speciālistus, tiek secināts, ka pašvaldības prot saskatīt aktuālākās redzes invalīdu vajadzības, taču sociālā darba darītājiem nav specifisko zināšanu darbā ar redzes invalīdiem, lauku pašvaldībās bieži trūkst arī speciālistu, līdz ar to arī rehabilitācijas pakalpojumi nav pieejami iespējami tuvu dzīvesvietai. Līdzīgi kā iepriekšējā autore, arī G. Dzindzuks nonāk pie atziņas, ka sociālā rehabilitētāja pakalpojumiem redzes invalīdiem jābūt pieejamiem arī pašvaldībās. (Rēzeknes rehabilitācijas dienas centra tālr. 64622167.)

Savukārt Aijas Rīvītes darbs saucas «Dienas centra cilvēkiem ar redzes traucējumiem izveide Cēsu pilsētā» (zinātniskā vadītāja Iveta Dambe). Autore sniedz redzes invalīdu vajadzību raksturojumu, apraksta esošās problēmas, analizē sociālo pakalpojumu un palīdzības pieejamību Cēsu pilsētā. Pētījuma rezultātā ir apzinātas redzes invalīdu vēlmes un iespējas saturīgi pavadīt brīvo laiku — spēlēt galda spēles, lasīt laikrakstus, mācīties mājamatniecības darbus, ēdienu gatavošanu, darboties psiholoģiskā atbalsta grupās, piedalīties ārstnieciskās fizkultūras nodarbībās, dažādos izglītojošos semināros un līdzīgos pasākumos. Rezultātā tapis arī konkrēts dienas centra modelis, kāds tas būtu nepieciešams tieši Cēsīs, kur dzīvo vairāk nekā 130 redzes invalīdi.

Piesaistot nepieciešamos speciālistus un izveidojot jaunas sociālās rehabilitācijas programmas, tas varētu klientiem piedāvāt atbilstošus sociālos pakalpojumus, iespējas pavadīt brīvo laiku, sniegt sociālo palīdzību, sadarboties arī ar citām nevalstiskām organizācijām un pilsētas sociālo aģentūru. Interesanti, ka 82% aptaujāto redzes invalīdu kā brīvprātīgie paši būtu gatavi palīdzēt līdzcilvēkiem — līdzdarbojoties asistentu lomās, palīdzot pasākumu organizēšanā. (Cēsu rehabilitācijas dienas centra tālr. 64122761.)

Laimonis Vērdiņš darbā «Sociālā rehabilitētāja specifiskās prasmes darbā ar vājredzīgiem un neredzīgiem klientiem» (zinātniskā vadītāja Inga Savicka) ir analizējis literatūru, normatīvos aktus, sociālā rehabilitētāja profesijas standartus, intervējis speciālistus, kuri sniedz pakalpojumus redzes invalīdiem un arī pašus klientus. Diez vai nepieciešams papildus skaidrojums faktam, ka gandrīz trešā daļa aptaujāto redzes invalīdu atdzīst, ka nejūtas vienlīdzīgi sabiedrības locekļi, vēl apmēram tik pat liels skaits uzskata, ka jūtas gandrīz vienlīdzīgi, tomēr sabiedrībā valda šķēršļi, kas liedz integrēties pilnībā. Daudziem iejušanos sabiedrībā apgrūtina gan savas redzes problēmas, gan arī traucē sabiedrības neizpratne.

Kā specifiskās profesionālās prasmes darbam ar redzes invalīdiem tiek uzsvērta komunikācija un atbalsta sniegšanas prasme, prasme iemācīt klientiem iekļauties sabiedrībā un orientēties dažādās dzīves situācijās, Braila raksta, pārvietošanās, pašaprūpes, tiflotehnikas lietošanas prasmes un spēja to iemācīt klientiem, sociālo problēmu, to cēloņu un seku likumsakarību izpratne un izskaidrošanas prasme, arī prasme mācīt risināt klientu sociālās problēmas. Ļoti būtiski ir prast motivēt un iedrošināt klientu, izprast viņa problēmsituāciju, Rūpēties par pakalpojumu un vides pieejamību arī lauku pašvaldībās. Svarīga ir arī sadarbība ar citiem profesionāļiem. (Jēkabpils rehabilitācijas dienas centra tālr. 65233798)

Kad esam apzinājuši nepieciešamās specifiskās prasmes darbā ar vājredzīgiem un neredzīgiem klientiem, tad svarīgi uzzināt arī, kādās jomās darbiniekiem nepieciešams pilnveidoties. Šo jautājumu savā kvalifikācijas darbā «LNB rehabilitācijas centra sociālo rehabilitētāju profesionālā pilnveide» pētījusi Natālija Kāgane (zinātniskā vadītāja Dr. Pead. Aina Vilciņa) Autore analizē profesionālo kompetenci — gan nepieciešamo izglītību, gan zināšanas un prasmes, kas svarīgas darbā ar dažādu grupu klientiem, arī nepārtrauktas profesionālās pilnveides, tālākizglītības nozīmi. Apzinot dažādu izglītības iestāžu piedāvātās kursu tēmas, nakās secināt, ka pieejamas dažādas vispārīgas pilnveides iespējas, taču trūkst piedāvājuma tieši speciālistiem darbam ar redzes invalīdiem. Tiek analizēta LNB RC notiekošā profesionālā pilnveide.

Aptaujājot sociālā darba speciālistus, radušies daudzi secinājumi:

— kā svarīgas prasmes vairāki norāda nepieciešamību apgūt datortehniku un citas jaunās tehnoloģijas, vājredzīgu un neredzīgu cilvēku psiholoģiju, motivācijas prasmes, arī iemaņas darbā ar gados veciem klientiem un klientiem, kuriem ir arī citi funkcionāli traucējumi u. c.;

— informāciju par pilnveides iespējām (dažādiem kursiem, semināriem) var meklēt gan medijos, internetā gan vēršoties atbilstoša profila mācību iestādēs;

— pašlaik darbinieki profesionāli pilnveidojas, mācoties augstskolā, apmeklējot kursus un seminārus, lasot atbilstošu literatūru, meklējot informāciju internetā;

— daudzi ir gatavi dalīties savā pieredzē ar kolēģiem, ir atvērti diskusijai, pieredzes apmaiņai un informācijas sniegšanai;

— svarīga arī būtu iespēja iepazīties ne tikai ar Latvijas, bet arī ārzemju pieredzi. (Rehabilitācijas centra tālr. 67532324.)

Elita Rubene darbā «Vājredzīgu un neredzīgu cilvēku sociālā rehabilitācija SIA LNB RC» (Vadītāja Iveta Dambe) teorētiski un praktiski izpētījusi sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kurus piedāvā SIA LNB RC, kā arī izstrādājusi rekomendācijas sociālajiem rehabilitētājiem. Sākotnēji sniegts plašs sociālā rehabilitētāja profesionālās darbības teorētiskais raksturojums, uzskaitot profesionālās prasmes un zināšanas, analizētas arī vājredzīgo un neredzīgo cilvēku specifiskās vajadzības un problēmas, rakstura īpatnības, pasaules uztvere. Sīki un detalizēti aprakstīti SIA LNB RC sniegtie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, arī mācību metodika, svarīgākie paņēmieni. Analizējot intervijas ar sociālajiem rehabilitētājiem, top skaidrs, ka speciālistiem nepieciešams arī papildināt savas zināšanas un prasmes dažādās jomās, vēlams — darbojoties nelielās, kompetentu profesionāļu vadītās grupās, tiešā kontaktā ar pasniedzēju vai speciālistu.

Interesanti, ka autore pētījusi arī to, vai mainās klienta attieksme, uzzinot, ka arī sociālais rehabilitētājs ir cilvēks ar redzes invaliditāti, kā arī to, kas patīk un kas nepatīk savā sociālā rehabilitētāja darbā. Nobeigumā — daudz praktisku ieteikumu, lai atvieglotu sociālā rehabilitētāja un klienta ar redzes problēmām savstarpējo saskarsmi. Lai arī autore pašlaik mājās audzina mazo meitiņu, viņas koordinātes var meklēt rehabilitācijas centrā (tālr. 67532324).

(Nobeigums nākamajā numurā)