Nodaļa — Latvijas daba

Par 2008. gada putnu izvēlēts melnais stārķis

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību pārlieku lielajai mežsaimniecisko darbu intensitātei Latvijas mežos pavasara periodā, par 2008. gada putnu izvēlēts melnais stārķis, informē Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB).

Melnais stārķis jeb gandrs ir viena no vissliktāk zināmajām Eiropas lielajām putnu sugām, kaut gan kopš 1993. gadā tieši Latvijā uzsāktās šīs sugas starptautiskās izpētes programmas sākšanas par tā dzīvesveidu ir uzzināts ļoti daudz jauna.

Melnie stārķi ir tālo distanču gājputni, kas vasaras sezonā ir sastopami plašā teritorijā Eiropā un Āzijā, bet ziemu pavada attiecīgi Aiz sahāras Āfrikā vai Dienvidāzijā, migrējot vienā virzienā līdz pat 7000 km tālu. Izolēta melno stārķu populācija dzīvo arī Dienvidāfrikā. Stārķi visvairāk dzīvojas vienatnē vai, ligzdošanas laikā, pāros; arī baroties tie cenšas vienatnē, izņemot ļoti labās barošanās vietas, kur var sapulcēties grupās. Melnie stārķi veido monogāmu pāri, kas dzīvo kopā daudzus gadus.

Latvijā melnie stārķi atgriežas marta beigās, aprīļa sākumā, agrākie putni redzēti jau marta vidū. Uzreiz pēc atgriešanās viņi izremontē ligzdu, pārojas, dēj olas un uzsāk perēšanu. Melnie stārķi ir ļoti konservatīvi un savu ligzdu, ja vien viņus neaizdzen, var izmantot ļoti ilgus gadus. Latvijā ilgākā zināmā ligzda lietota vismaz 57 gadus, taču gadījumu, kad vienā ligzdā putni dzīvo vairāk nekā 30 gadu, ir daudz.

Melnais stārķis olas perē nedaudz ilgāk par mēnesi, un pēc mazuļu izšķilšanās viens no vecākiem uzturas ligzdā, līdz mazuļi sasnieguši 3 — 4 nedēļu vecumu. Pēc tam līdz lidspējas sasniegšanai (apmēram vēl mēnesi) mazuļi ligzdā uzturas vieni paši.

Ikgadējās ligzdošanas sekmes atkarībā no barības pieejamības un laika apstākļiem variē no 1 līdz 5 jaunajiem putniem sekmīgā ligzdā, taču traucējumu apjoma, plēsonības un citu faktoru dēļ, it īpaši pēdējā desmitgadē, ļoti daudzās ligzdās mazuļu vispār nav, un vidējais mazuļu skaits apdzīvotā ligzdā svārstās starp 0,9 un 2,2, kas ir nepietiekami populācijas atražošanai. Viens no galvenajiem traucējumu avotiem ir dažāda veida mežsaimnieciskā darbība laikā, kad putni ir visjutīgākie — no marta beigām līdz Jāņiem.

Kopš neatkarības atjaunošanas melno stārķu skaits Latvijā ir samazinājies gandrīz divas reizes. Bojā gājušas ir arī daudzas no agrāk zināmajām melno stārķu ligzdām.

LOB aicina vākt informāciju gan par to, kur stārķi pēdējos gados ir redzēti, kā arī ziņas par vietām, kur tie agrāk bijuši, bet vairs i nav novērojami.

Protams, visvērtīgākā ir informācija par ligzdu atrašanās vietām — gan esošām, gan bojā gājušām.