Nodaļa — Veselībai

Redzes uzlabošana pēc Beita metodes
Sarma Pārstrauta
no kvalifikācijas darba Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolā «Attīstība»

(3. turpinājums)

Ir tāda metodika — «Iekšējais smaids»
Ko tu dari, kad tev ir labi? Pats pirmais — pasmaidīt. Pasmaidi pat tad, ja negribas to darīt. Tiklīdz smaids ir parādījies tavā sejā, tā galvā sāk rosīties patīkamas domas. Tu neesi tās saucis — tu tikai pasmaidīji. Un smaids kļuva patiess. Tagad uzmanību: pacenties smaidu novirzīt uz iekšieni — pasmaidīt ar visu ķermeni. Pārvērt savu ķermeni par smaidu. Iztēlojies, ka rokas, kājas, vēders — viss pieņem smaida formu. Un karājas gaisā. Priecājas.

Pirms daudziem tūkstošiem gadu cilvēki ievēroja, ka tad, kad ir labs garastāvoklis, ķermenis sasilst. Bet, ja sasilst, tas nozīmē, ka pārkārtojas vielmaiņas process. Ja smejas, tad pat sviedri sāk izdalīties. Tātad vielmaiņa ir pastiprinājusies.

Tātad savā paša pieredzē esi pārliecinājies, ka prieks iedarbina organisma pašatjaunošanās spēkus. Savukārt bailes, naids un pārējie sārņi — gluži otrādi: tuvina tevi slimībai un nāvei. Tā nu mēs esam nonākuši pie ļoti svarīga punkta — jāiemācās strādāt pašam ar savu organismu, ar tā spēku, ar tā iekšējām rezervēm. Jākļūst veselam paša spēkiem. Pats spēcīgākais instruments ir tava organisms-pašatjaunošanās spēks.

Tieši viss ķermenis, visas organisma sistēmas paklausa pavēlei, kas nāk no smadzenēm, katra šūna iesaistās darbā. Organisma šūnas taču ir dzīvas, tās visu laiku atrodas kustībā, strādā, izstaro enerģiju un apmainās ar to. Tiklīdz tiek izjaukta šīs enerģijas normāla cirkulācija starp šūnām, organismā sākas vielmaiņas traucējumi. Paradokss ir tāds, ka cilvēks izgudro preparātus, kurus būtībā pats ražo! Cilvēks izgudro sāpes remdējošus līdzekļus, kas ir daudz vājāki, proti, 200 reizes vājāki par cilvēka organismā esošo hormonu dinorfīnu. Cilvēks cenšas izgudrot jaunības eliksīru, kad viņa paša organisms to izstrādā. Organisms faktiski ražo visu dzīvei nepieciešamo.

Uzticies savam ķermenim, tas atradīs veidu palīdzēt sev. Protams, ir grūti tāpēc, ka neesam pie tā pieraduši. Gulēt vajag noteiktās stundās, arī ēst vajag noteiktā laikā, skaļi smieties — nav pieklājīgi. Izrādās, ka smaidīt sabiedriskā vietā nav pieklājīgi?! Es domāju, ka šo principu izgudrojuši tie, kuri ir pretējā stāvoklī un kurus moka depresijas, šaubas un slimības.

Es domāju, ka dabiskā stāvoklī ir tikai bērni: viņi guļ, kad grib, ēd, kad organisms prasa, smejas, kad ir smiekliņi, un raud, kad ir bēdīgi. Tāpēc nav neglītu bērnu, pat jaundzimušie mazuļi izraisa vēlēšanos apmīļot viņus, paņemt rokās, noskūpstīt. Viņi ir dabiski. Taču vēlāk pieaugušie cenšas uzspiest viņiem uzvedības noteikumus, un viss dabiskums kaut kur pazūd. Bet kas rodas tā vietā? Slimības. Jā, visi šie ierobežojumi, pie kuriem tu jau esi pieradis, noved pie atkāpšanās no dabiskā stāvokļa un pie slimībām.

Kādu redzi ir pieņemts uzskatīt par ideālu? Tādu, kas atbilst tā saucamajai redzes vienībai, bet cilvēka acs taču spēj redzēt divas, trīs, pat piecas reizes tālāk par šo normu. Šādi gadījumi nemaz nav tik reti sastopami, bet kāds meksikāņu zēns redz pat deviņas reizes tālāk nekā cilvēki ar to izdaudzināto vienību. Kāpēc es to saku? Es vēlos parādīt, kāds potenciāls ir ielikts cilvēkā, cik augsta ir latiņa, kuru mēs spējam pārvarēt.

Mūsu sistēmas pirmais postulāts skan šādi: visām pārmaiņām jānotiek prieka zonā, prieka, kas kļūst par priecīgu noskaņojumu. Bez tā tu nevarēsi iztikt: tiklīdz organismam radīsies aizdomas, ka pārmaiņas neizraisa prieku, tas visas pārmaiņas bloķēs ar depresiju, un viss atgriezīsies vecajā vietā.

Tas ir likums, pār kuru klupis ne viens vien skolnieks. Nācās sākt no jauna. Un tikai tāpēc, ka neticēja: prieks ir veselības pamats, gan fiziskās, gan psihiskās veselības pamats. Tev organismam jāpierāda: pārmaiņas rada prieku un apmierinājumu.

Tas nav tik vienkārši, iespējams, ka tev būs grūti «ieslēgt» prieku, rast to sevī. Tā notiek gandrīz ar visiem. Jo vairāk prieka un smieklu, jo dinamiskāks atveseļošanās process.

Tu esi iemācījies izpildīt vingrinājumu «Smaids», un tagad vari izraisīt prieka jūtas, kad vien vēlies. Tagad tu zini, kā var izraisīt dziedinošo noskaņojumu. Nebēdājies, ja tev neizdodas to izdarīt uzreiz. Galvenais — tu zini, kas jādara, un gribi to iemācīties, tātad drīz tev tas izdosies.

Nu ir pienācis laiks uzdot pirmo mājasdarbu. Tev vajadzēs iepazīties ar informāciju, bez kuras nevar iztikt. Tā ir savdabīga drošības tehnika. Iemācies šos noteikumus no galvas un, lūdzu, strādā nopietni.

Galvenais noteikums — nekādu noteikumu. Noteikumi — tās ir važas, ķēdes, verdzība.

Pats galvenais — novērs bailes. Bailes — tā ir grūtsirdība, neticība saviem spēkiem, depresija, sastingums.

— Centies visu dienu pavadīt prieka, laimes, lidojuma noskaņā.
— Nodarbību laikā atbrīvojies no blakus domām.
— Noskaņojies uz organisma absolūtu atveseļošanu.
— Pēc iespējas biežāk atkārto (gan domās, gan skaļi): es esmu vesels, nenogurdināms, jauns, laimīgs, es visu varu, esmu brīvs un pilnīgi neatkarīgs cilvēks.
— Vienmēr iztēlojies sevi tādu, kāds tu gribētu būt iekšēji un izskatīties ārēji.
— Vienmēr mazliet pacel latiņu, gatavojoties uzveikt kārtējo barjeru.
— Nekad, pat domās ne, nerāj un nepazemo sevi.
— Atceries jēgu un ideju, jo, izpildot vienu un to pašu vingrinājumu, var gūt labumu, nesasniegt neko vai kaitēt sev.
— Ceļu uz mērķa sasniegšanu pareizi sadali posmos.
— Atceries, ka tev jādomā vienīgi par mērķi! Par dzīves mācību daudz savās grāmatās raksta arī igauņu ārste un dziedniece Lūle Vilma. Viņa uzskata, ka nav vaina jāmeklē citos cilvēkos, bet jāizvērtē savas kļūdas, no sirds jāpiedod un jāmācās mīlēt, jo naids un mūžīgā neapmierinātība ir ceļš uz slimībām, tas ir ceļš pretim bojāejai.

Arī psihoterapeite L. Hei, kuras grāmatas ieguvušas ļoti plašu starptautisku popularitāti, daudz raksta par psiholoģiska rakstura problēmu risinājumiem un pašizārstēšanās iespējām no dažādām slimībām. Viņas praktiskā metodika ir balstīta uz ļoti plašu materiālu klāstu, kā arī uz pašas pieredzi, izārstējoties no vēža. Viņas padomi ir palīdzējuši tūkstošiem cilvēku attīstīt savu radošo potenciālu, atbrīvoties no bailēm, atbrīvoties no dvēseles un ķermeņa negācijām. L. Hei darbu galvenais princips — dodiet uzdevumu savam prātam, un tas tiks galā ar visām problēmām.

Pats galvenais, ko uzsver L. Hei: «Iemīlēt pašam sevi — tas ir galvenais, ko jūs varat darīt savā labā. Jo, mīlot sevi, jūs nevarēsiet nevienam nodarīt pāri — ne sev, ne kādam citam.»

Viņa uzsver, ka vajag mainīt nepareizās programmas un strādāt ar zemapziņu, strādāt ar jaunām programmām, kuras der organisma atveseļošanai, savam dzīves piepildījumam. Tas ir iespējams, ja paši vēlēsimies to darīt, ja mācīsimies sevi mīlēt un arī mīlēsim sevi. Negācijas vajag ar mīlestību svētīt un atbrīvot. Jāsaprot, ka mēs strādājam ar sevi un vēl tikai mācāmies.

Viņas teiktais sasaucas ar iepriekš teikto un organiski iekļaujas dotajās programmās. Pašai L. Hei dzīvot palīdz šādas idejas:

— visa informācija, kuru man vajag zināt, ir man atvērta,
— viss, kas man vajadzīgs, atnāk pie manis ideālā laikā un vajadzīgajā kārtībā,
— dzīve man dod mīlestību un prieku,
— es esmu pati mīlestība, pelnījusi mīlestību un esmu mīlēta,
— es esmu vesela un enerģiska,
— es iespēju visu, ar ko nodarbojos,
— es vēlos mainīties un attīstīties,
— manā pasaulē viss ir kārtībā.

Lai iemācītos mīlēt sevi, psihoterapeite L. Hei iesaka šādus desmit soļus:

1. Pats galvenais sevis mīlēšanas moments ir atteikšanās no paškritikas, jo, jūtoties nepietiekami labi, mēs paši sevi baram un kritizējam un ne vienmēr ar tiem labākajiem vārdiem, bet slikts vārds ir matērija, no kuras rodas mūsu problēmas un slimības.

2. Mums jāpārstāj sevi biedēt, jo daudziem prātā ir drūmas domas, kas ne pie kā laba nenoved. Nedrīkst dzīvot, mūžīgi gaidot kaut ko sliktu.

3. Būsim pacietīgi, labestīgi paši pret sevi.

4. Mums jābūt labestīgiem pret savu saprātu, nenosodīsim sevi par noraidošām domām. Jāmācās atslābināties pie problēmām un sakārtot domas.

5. Nākošais solis — jāmācās sevi paslavēt.

6. Mīlēt sevi nozīmē iegūt atbalstu, ar ko netiec galā — jāmeklē palīdzība.

7. Mīlēt savas bēdas un nepilnības, jo tās vienmēr var mainīt uz labo pusi.

8. Rūpēties par savu ķermeni nozīmē mīlēt to.

9. Svarīgs ir darbs ar spoguli, jo spogulis ātrāk parādīs, kas tieši traucē sevi iemīlēt.

10. Un beidzot — mīlēt sevi tūlīt, šeit un tagad!

Arī neirolingvistiskā programmēšana (NLP) apstiprina, ka cilvēkam jāmaina sava domāšana. Atšķirībā no klasiskās psiholoģijas NLP ir izteikti praktiska zinātne. Tiesa, ir viens svarīgs nosacījums — precīzi jāzina, ko mēs vēlamies, kā gribam dzīvot. Izrādās, vairums cilvēku nemaz nav domājuši par saviem mērķiem. Visi it kā zina, ka vēlas dzīvot vēl labāk, bet tikai nedaudzi bez domāšanas var sīkās detaļās izstāstīt, kādu nākotni sagaida. Viena no svarīgākajām NLP jomām ir mērķu izvirzīšana. Ja mērķi ir pilnībā apgūti un īstenoti, rezultāti ir patiesi lieliski! Zinot NLP, mēs labāk izprotam sevi, iemācāmies saprast savu pasaules uztveres modeli. To, ko mēs pazīstam, mēs varam mainīt. Tāpēc var teikt, ka NLP ir mācība, kas palīdz cilvēkiem būt laimīgiem.

Jaunu iemaņu apgūšana tāpat kā domāšanas process noris divos līmeņos — apziņas un zemapziņas līmenī. Jāsaka, ka cilvēka apziņas iespējas salīdzinājumā ar zemapziņas iespējām ir ierobežotas.

Apziņa vienlaikus spēj uztvert 7 (+/-2) informācijas vienības. Savukārt zemapziņā vienlaikus glabājas vairāk nekā 2 miljoni informācijas vienību, kas uzkrātas gan mūsu dzīves laikā, gan mantotas no senčiem. Vienmēr pastāv iespēja šo grandiozo krātuvi izmantot savām vajadzībām un arī papildināt to.

Bieži nākas dzirdēt frāzi: «Vai tad es esmu vainīgs, ka slimoju?» Bet kas tad ir vainīgs? Ekoloģija, vīrusi, gēni, slikti ārsti?

Katru dienu mēs par kaut ko dusmojamies, dusmās iekaistam, apvainojamies. Visas šīs domas un izjūtas nepastāv atsevišķi no ķermeņa, tās ir tieši saistītas ar veselību. Ja mēs pratīsim atbrīvoties no negatīvām domām un izjūtām, jebkuru slimību būs iespējams izārstēt bez zālēm.

Daudz cilvēku, kuri sirgst ar vienu vai citu acu vainu, nezina, kā no tās tikt vaļā tikai tāpēc, ka nezina, ka visa pamatā (ja acs ir organiski vesela) ir acs negribēta spriedze.

Pastāv dažādi spriedzes veidi: fiziskie, saistīti ar acs muskuļiem un viņu tonusu; emocionālie, saistīti ar nervu sistēmas stāvokli un ieradumiem; psihiskie, saistīti ar fiziskajiem ritmiem un psihisko harmoniju.

Jebkura no šīm spriedzēm atstāj savu negatīvo ietekmi uz acīm. Acis tādā veidā ir savdabīgs cilvēka stāvokļa barometrs kā labā, tā arī sliktā.

Redze, kā to pierāda jogi, tikai 1/10 ir fizisks process un 9/10 — psihiskais stāvoklis. Tādēļ nevar pārvērtēt psihisko vingrinājumu nozīmīgumu. Tiklīdz cilvēks tos pamēģina, par efektivitāti pārliecinās diezgan ātri.

Pie šīs programmas ļoti svarīgi ir arī ievērot pareiza uztura noteikumus, un to izdarīt nebūt nav grūti.

(Turpinājums sekos)