Līgo

Jau saule riet,
no visiem kalniem atskan līgo.
Sirds svētkus šos kāri tver
un dziesmām līdzi stīgo.
Pamale jau sarkanīga blāvo,
tur saule aizgājusi.
Ziedu smaržu pilnais vakars
lēni iet uz tumsas pusi.

Līgo tauta, līgo daba, līgo visa dzīva radībiņa.
No ugunskuriem sārtas kvēlojošas dzirkstis lido gaisā.
Jāņu bērni dziedot zāles plūc,
un viņu dziesmas lido tālē.
Ir tikko satumsusi Jāņu nakts,
tā pamazām jau sāk bālēt.

Vien atliek vēlēties,
lai kāda dzirkstele no ugunskura
iekrīt sirdī.
Un to dedzina līdz gadam citam,
kurā atkal degsim Jāņu ugunskurus,
bet tagad saule lēks jau drīz.
Vien vainagi un Jāņu zāles
skurbinoši un reibinoši vīst.

Pēteris Meikstums