Latvijas Neredzīgo biedrība, teksta versija

Pārslēgties uz pilno mājas lapas versiju
Atvērt izvēlni (vietnes karte) vai meklēt vietnē:

Mīti par datoriem

Pakalpojumi / Žurnāls Rosme / Arhīvs / 2010 / Nr. 2 - 2010

Nodaļa — Uzziņai


Mīti par datoriem
Oļegs Ševkuns
«Skolas vēstnieks», Nr. 11, 2009. g., Maskava

No krievu valodas tulkojis Aleksandrs Vorslovs

Sarunājoties par informatīvām tehnoloģijām, bieži nākas saskarties ar mītiem un maldiem, kuri klejo no mutes mutē, tiek publicēti internetā, bet dažreiz tie nonāk pat periodisko izdevumu slejās.

Pirmais mīts

Neredzīgiem ir nepieciešams īpašs «Braila dators».

Daži uzņēmumi tik tiešām pūlas izstrādāt īpašu tifl odatoru. Tikmēr neredzīgie un vājredzīgie cilvēki visā pasaulē strādā ar parastiem datoriem, kuri ir aprīkoti ar ekrānlasošām, ekrāna palielinošām programmām vai Braila rindu. Vairākos gadījumos neredzīgiem cilvēkiem īpašs «Braila dators» nav nepieciešams. Un tomēr, izvēloties datoru priekš neredzīga vai vājredzīga cilvēka, ir jāņem vērā dažas īpatnības:

1. Datoram ir jāstrādā stabili. Sistēmas stabilitāte daudzos gadījumos ir atkarīga no izmantojamo komponentu kvalitātes — mātes plates, procesora, atmiņas. Ir svarī-gi, lai šie komponenti būtu saderīgi viens ar otru, jo pretējā gadījumā sistēmā būs «vājais posms», t. i., komponents, kurš palēninās vai pasliktinās datora darbību.

2. Pielāgotām programmām ir nepieciešami papildresursi. Izvēloties datoru, pārliecinieties, ka tajā ir pietiekami liela operatīvā atmiņa. Bet, ja jums vēl ir redzes atlikums, tad pārliecinieties, ka datora ražotājs nav paskopojies ar videokarti. Kvalitatīva videokarte jums nodrošinās ērtu darbu ar ekrāna palielinošām un citām palīgprogrammām.

3. Neredzīgam cilvēkam ilgstoši jāstrādā ar klaviatūru, tāpēc tai ir jābūt ērtai. Izvēloties klēpjdatoru, noteikti pataustiet tā klaviatūru. Ja nepatīk, tad meklējiet citu. Izvēloties klaviatūru stacionāram datoram, jums vajag izrādīt to pašu vērību. Klaviatūra ir jūsu pastāvīgais darba instruments, izturieties nopietni pret to.

4. Pievērsiet uzmanību skaņai. Skaņa «zem segas» dažos klēpjdatoros un lētās skaņu sistēmās novedīs pie tā, ka, strādājot ar runas sintezatoriem, jūs mūžīgi saspringsiet un ātrāk izjutīsiet nogurumu. Tīra un kvalitatīva skaņa padarīs jūsu darbu ērtāku un patīkamāku.

5. Un visbeidzot, izvairieties no nelegālām programmām, tai skaitā arī no nelegālām operētājsistēmas versijām. Tas nav tikai juridiska vai ētiska jautājuma dēļ. Bieži vien operētājsistēmas un citu programmu «salikumi» ir nepilnīgi, t. i., mazāk funkcionālas kā oficiālās versijas. Darbojoties ar šīm programmām, tas var novest pie grūti izskaidrojamiem sistēmas bojājumiem un citām nepatikšanām.

Otrais mīts
Jo ātrāks ir procesors, jo ātrāk strādās dators.

Patiesībā labs procesors ir tikai viena no laba datora sastāvdaļām. Sistēmas kopējo ātrumu nosaka nevis pēc stiprā, bet gan pēc vājā ķēdes posma. Piem., ja datorā ir lēns cietais disks vai maza atmiņa, tad procesors pārsvarā būs dīkstāvē — bez darba, kamēr citi sistēmas komponenti mēģina veikt savu darbu.

Svarīgākā laba datora īpašība ir nevis ātrums, bet gan līdzsvars. Citiem vārdiem sakot, visiem sistēmas elementiem ir jābūt saderīgiem savā starpā, papildinot vienam otru. Tāpēc viena vai vairāku ātri strādājošo komponentu klātbūtni nedrīkst uzskatīt par kopējo datora kapacitātes rādītāju.

Vispār, datora salikšana ir māksla. Nesteidzieties uzticēties reklāmas piedāvājumiem, kuri jums solīs super ātru datoru par super lētu cenu. Ja vēlāties labu datoru, tad uzticiet tā salikšanu zinošiem cilvēkiem. Ja jums ir gribēšana un laiks, tad pakonsultējieties ar speciālistiem vai atrodiet informāciju internetā, lai jūs paši varētu kļūt par zinošu cilvēku šajos jautājumos.

Trešais mīts
Neredzīgiem nav vajadzīgs monitors.

Dažus gadus atpakaļ, pamatojoties uz šo pašu mītu, viens amerikāņu uzņēmums neredzīgiem sāka ražot klēpjdatorus bez monitoriem. Šiem datoriem nebija pieprasījuma neredzīgo vidū un viņiem nācās pārtraukt ražošanu. Tad kāpēc neredzīgie datorlietotāji neiegādājas klēpjdatorus bez monitora?

Pirmkārt, tāpēc, ka mēs nedzīvojam vakuumā. Mums ir radi, draugi un paziņas, kuriem arī ir nepieciešamība paskatīties, kas notiek jūsu datoros, nemaz nerunājot par to, ka bieži vienu datoru izmanto vairāki datorlietotāji.

Otrkārt, ja dators pēkšņi «apklust», tad rodas nepieciešamība pēc redzīga cilvēka palīdzības, un, protams, ka viņš nevarēs iztikt bez monitora.

Datorlietotājiem, kuriem ir redzes atlikums, monitors ir nepieciešams jo īpaši pat tādos gadījumos, ja pārsvarā tiek strādāts ar ekrānlasošām programmām vai Braila rindu, jo liels monitors palīdzēs rast jums priekšstatu par to, kā ir izvietoti vadības elementi vai arī kā notiek teksta rediģēšana. Starp citu, šī informācija ir vienlīdz svarīga arī neredzīgiem, jo mūsdienu ekrānlasošām programmām ir šādas iespējas.

Īpaši ir vērts pakavēties pie monitora izšķirtspējas. Šo parametru var mainīt, izmantojot operētājsistēmas vadības paneli. Jo lielāks monitors, jo lielāku izšķirtspēju tas atbalsta. Vājredzīgi datorlietotāji var izvēlēties mazāku izšķirtspēju pat tad, ja ir liels monitors. Tad teksts un grafika būs lielāki un jūs to labi saskatīsiet.

Ceturtais mīts
Dators pats izlemj, ko viņš darīs.
Bieži nākas dzirdēt tādas sūdzības: «Man, nezināmu iemeslu dēļ, dators sācis gļukot. Pats izvēlējās un izdzēsa kādu programmu, atformatēja dokumentu, ielādēja kādu mājas lapu…, sarakstu var turpināt bezgalīgi.

Patiesībā dators neko nekad pats nedara. Dzelžu un vadu kaudzīte nevar pēc savas iniciatīvas izdzēst programmu vai atformatēt dokumentu. Katrai datora darbībai ir iemesli. Lūk, daži datoru «patstāvīgo» darbību cēloņi.

1. Datorlietotāja kļūda. Jūs paši palūdzāt datoru, lai tas izpilda dažas darbības. Varbūt jūs to pat nenojaušat, bet fakts paliek fakts. Piem., jūs uzlikāt rokas uz klaviatūras, neievērojot, ka galda vietā ir klaviatūra. Iespējams, ka tāpēc jūsu dokumentā uzradās nezināms simbolu skaits, kuri neiederas jūsu dokumentā. Cits variants. Strādājot ar klēpjdatoru, jūs pamanāt, ka teksts pēkšņi pārvietojas vien viņam zināmā veidā. Un viss tikai tāpēc, ka jūs nejauši aizķērāt sensorpeli, kura ir īpaši skārienjutīga. Lai izslēgtu datorlietotāja kļūdas iespējamību, pārskatiet savu darbību secību pirms uzrodas problēmas. Vai tiešām tā radās «ne no šā, ne no tā?» Vai varbūt jūs izdarījāt tādas darbības, kuras noveda pie problēmām?

2. Nepietiekamas zināšanas datorlietotāju vidū. Pagaidām datori nevar lasīt mūsu domas. Piem., ekrānlasošā programma «Jaws» ne vienmēr var saprast, ko tieši jūs gribat dzirdēt. Šajā programmā ir pietiekoši daudz uzstādījumu, kuri ļauj saņemt nepieciešamo informāciju. Izmantojot šos uzstādījumus, var iemācīt datoram savu darba stilu, pielāgojot programmu savām vajadzībām. Bet, lai to izdarītu, ir vajadzīgas zināšanas un pieredze.

3. Vispārīgā nekārtība sistēmā. Kad man stāsta par to, ka dators sācis bremzēt, es vienmēr uzdodu jautājumu, kādas programmas ir palaistas datorā. «Nekādas,» atbild man sarunbiedrs. «Tikai MS Word». Starp citu, katrā laika sprīdī dators veic ļoti daudz procesu. Bez tam, datorlietotāji ļoti bieži to pat nenojauš. Un vēl viens jautājums: kad jūs pēdējo reizi defragmentējāt cieto disku vai dzēsāt ārā nevajadzīgus failus, lai atbrīvotu vietu diskā? Vai jūs sekojat sava datora «veselībai?» ja nē, tad lasiet tālāk… 

4. Vīrusi un citas kaitīgās programmas. Dažreiz sistēmās «neizskaidrojamas» darbības rodas vīrusu un citu kaitīgu programmu rezultātā. Labs antivīruss ar regulāri atjaunojamo datu bāzi ir jāinstalē jebkurā datorā. Bez tam, svarīgākais aizsardzības elements no vīrusiem ir datorlietotāja zināšanas un vērība. Vienā no nākošajiem rakstiem mēs parunāsim par to plašāk.

5. Kļūdas programmās. Jebkurā datorprogrammā ir kļūdas. Iespējams, ka jūs saskārāties ar vienu no tām. Bet šeit uzreiz būs viena atruna. Pārsvarā visām programmām sākumā tiek veikta stingra testēšana, pēc kuras ražotāji novērš atrastās kļūdas. Tāpēc, ja jūs kā datorlietotājs esat atradis kļūdu, nesteidzieties uzreiz apvainot programmas izstrādātājus. Piem., ja e-pasta pārlūks vienmēr «sviež» jūs ārā ik reizi, kad gribat pārbaudīt savu e-pastu, nevajag uzreiz apvainot programmas autorus nemākulībā. Tik tiešām, diez vai e-pasta pārlūka ražotāji laidīs pasaulē tādu produktu, kurš ik reizi, kad tiks atvērts e-pasts, «sviedīs» jūs no tā ārā un visai apšaubāmi, ka ekrānlasošās programmas ražotāji radīs programmu, kura «apklusīs» katru reizi, kad jūs vērsiet programmu Microsoft Word. Ja 99% lietotāju nesaskaras ar šo problēmu, tad būs prātīgi darīts, ja izpētīsiet savu sistēmu. Starp citu, šīs neizskaidrojamās problēmas ir saistītas tieši ar nelegālu datorprogrammu izmantošanu.

Piektais mīts
Darbs ar datoru ir domāts tikai izredzētajiem.
Pagājušā gadsimta 70.—80. gados visbiežāk ar datoru strādāja matemātiķi programmētāji. Šis laiks jau sen ir garām. Neskatoties uz to, daudzi cilvēki nevar pārvarēt savas bailes datora priekšā, jo viņi baidās to salauzt, sabojāt vai kā citādi nodarīt skādi datoram. Lūdzu, atcerieties!

1. Šodien dators ir pieejams ikvienam. Un tomēr jāņem vērā, ka, lai kļūtu par spēcīgu datorlietotāju, ir vajadzīgs spēks un laiks. Jebkurš var izmantot datoru kā rakstāmmašīnu, taču datori sniedz mums neaptverami vairāk iespēju, nekā citas tehnoloģijas. Šīm iespējām praktiski nav robežu, un tāpēc mums ir iespējas tiekties pēc kaut kā lielāka.

2. Nav iespējams «salauzt» datoru, vienkārši strādājot ar klaviatūru un izmantojot datorpeli, tāpēc tādus ieteikumus kā, piem.,

«Neslēdz iekšā datoru, citādi Tu to sabojāsi,» vajag atzīt par nepamatotiem. Tieši otrādi: labākais veids, kā var apgūt datoru, ir eksperimenti, meklējumi un izpēte.

Un, protams, ka jūsu arsenālā būs klaviatūra un datorpele, nevis āmurs un plaķenes. Un tomēr vēl viena atruna. Mūsdienīgās operētājsistēmas ļauj uzstādīt piekļuves tiesības katram datorlietotājam. Lūdzu, ņemiet vērā, ka iesācējiem nav ieteicams strādāt ar administratora tiesībām. Administratoram ir neierobežota piekļuve sistēmai. Fiziski «salauzt» datoru nav pa spēkam pat viņam, bet viņš var izdarīt, piem., tā, ka dators nevarēs ielādēt operētājsistēmu. Lai sevi pasargātu no tādām nejaušībām, vislabāk ir strādāt ar parasta datorlietotāja piekļuves tiesībām. Ja jūs nezināt, kas tas ir, tad palūdziet kādu no jums blakus esošiem cilvēkiem, kuri pārzina datorus, lai uzstāda jums pieeju ar datorlietotāja tiesībām. Kad jūs saņemsiet tādu piekļuvi, ieejiet internetā un sameklējiet informāciju par administratora un datorlietotāja tiesībām.

Sestais mīts
Dators atrisinās visas manas problēmas.
Patiesībā dators ir līdzeklis, nevis mērķis; instruments, nevis elks. Dators palīdzēs jums piekļūt informācijai, nevis sagremos to jūsu vietā. Ar datora palīdzību var atrast noderīgas paziņas, bet ir vajadzīga sirds un dvēsele, lai paziņas kļūtu par draugiem. Ar datora palīdzību ir viegli nopirkt biļeti uz kādu teātra izrādi, bet patiesībā izrādi jūs skatīsieties reālajā pasaulē, nevis virtuālā teātra zālē. Dators ir jūsu palīgs, bet nekādā gadījumā neļaujiet tam komandēt jūsu dzīvi.

Noderīgi resursi
http://tifl ocomp.ru
Mājas lapas uzdevums ir palīdzēt neredzīgiem un vājredzīgiem strādāt ar datoru. Mājas lapā tiek publicēti tiflotehnikas jaunumi, jaunāko datoru un programmu apskats, kā arī noderīgi raksti un padomi.

Tulkotāja piezīme: (vērts ieskatīties, bet jāņem vērā, ka informācija šajā mājas lapā tiek atjaunota ļoti reti).

http://integr.org
Integrācijas klubs ir neredzīgo un vājredzīgo datorlietotāju sabiedriska organizācija. Kluba sēdes notiek kā Maskavā, tā arī citās Krievijas pilsētās. Sēžu ieraksti regulāri tiek izlikti internetā.


Ieteikt: ieteikt Draugiem.lv ieteikt Facebook ieteikt Twitter ieteikt GooglePlus ieteikt LinkedIn nosūtīt uz e-pastu


Atvērt izvēlni (vietnes karte)
Latvijas Neredzīgo biedrība sociālajos tīklos:
Lapas beigas.

2024 © Latvijas Neredzīgo biedrība | mājas lapas teksta versija ekrānlasošām programmām, pārslēgties uz pilno mājas lapas versiju