Nodaļa — Ārvalstu ziņas
Vācija sola nepieļaut Hitlera darbu publicēšanu
www.nra.lv
Pēc Ādolfa Hitlera nāves viņa grāmatas «Mein Kampf» autortiesības pārņēma Bavārijas valdība, un tā šīs tiesības izmantojusi, aizliedzot minētā darba publicēšanu.
Tomēr 2015. g. apritēs 70 gadi kopš Ā. Hitlera nāves, un līdz ar to arī autortiesības šo tiesību turētāji vairs nevarēs realizēt. Vācija ir apņēmusies panākt, ka arī pēc tam grāmata «Mein Kampf» nekļūst brīvi pieejama. Minhenē bāzētā Mūsdienu vēstures institūta pētnieki ir pauduši vēlmi izdot Ā. Hitlera grāmatas kritisku un anotētu izdevumu pēc tam, kad būs apritējuši autortiesību likumā noteiktie 70 gadi pēc autora nāves.
Institūta vēsturniece Edīte Raima stāsta, ka vēlas apsteigt gaidāmo grāmatas pārpublicēšanu, ko noteikti vēlēsies darīt neonacisti, un pirms tam piedāvāt lasītājiem zinātniski sagatavotu Ā. Hitlera grāmatas izdevumu ar komentāriem. «Mein Kampf» ir viens no galvenajiem tekstiem, kas paskaidro nacionālsociālismu, un Vācijā tas komentētā izdevumā līdz šim nav bijis pieejams,» viņa stāsta. Bavārija pret šo ideju iebilst, norādot, ka tāda rīcība būtu necieņas izrādīšana holokausta upuriem.
Bavārijas Finanšu ministrija šonedēļ izplatītā paziņojumā norāda, ka atļaujas grāmatas publicēšanai ne Vācijā, ne ārzemēs netiks izdotas, un pavalsts ar visiem līdzekļiem vērsīsies pret mēģinājumiem pārkāpt šos ierobežojumus. Bavārija skaidro, ka arī pēc autortiesību termiņa izbeigšanās spēkā paliks nacistu propagandas izplatīšanas aizliegums. E. Raima gan skaidro, ka pazīstamu nacistu, piem., Jozefa Gēbelsa un Heinriha Himlera, dienasgrāmatas jau pašlaik ir pieejamas. Turklāt «Mein Kampf» ir itin viegli pieejama internetā un arī tiek likumīgi drukāta ārvalstīs, tajā skaitā ASV, raksta «Th e New York Times».
Grāmatu, kurā viņš izskaidroja savu nepatiku pret ebrejiem, vēlmi atriebties Francijai un nepieciešamību pēc plašākas dzīves telpas vāciešiem, Ā. Hitlers sarakstīja laikā, kad atradās ieslodzījumā Bavārijā pēc 1923. g. neveiksmīgā Alus puča. Sacerējuma pirmais sējums tika izdots 1925. g., bet otrais — gadu vēlāk.
