Nodaļa — Jubileja
45 PALDIES! Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Daugavpils filiālei — 45 gadu jubileja
Jana Šlapaka
LNerB Daugavpils filiāles bibliotekāre 2010. g. 24. martā LNerB Daugavpils filiālbibliotēkās mājīgās telpas piepildīja sirsnīgi pateicības vārdi un laba vēlējumi, jo šajā dienā tika svinēti bibliotēkas jubilejas svētki. Uz pasākumu dalīties priekā ieradās ne tikai LNerB administrācija un mūsu aktīvākie lasītāji un palīgi, bet arī bibliotēkas ilggadējie sadarbības partneri un draugi — Neredzīgo Biedrības rehabilitācijas dienas centra darbinieki, Rēzeknes Neredzīgo bibliotēkas vadītāja, Daugavpils domes Kultūras departamenta pārstāve, Latgales Centrālās bibliotēkas administrācija, kā arī Daugavpils preses pārstāvji.
Kā brīnums svētku priekšvakarā bibliotēkā uzziedēja skaistā Grāmatu puķe, ko rotāja brīnišķīgā neredzīgajiem cilvēkiem veltītā eseja, kā arī bibliotēkas 45 gadu jubilejai veltītais dzejolis (abu darbu autore — I. Malnača). Redakcijas piezīme: I. Malnačas eseju un dzejoli lasiet šī žurnāla numura sadaļā «Literatūra».
Šo puķi Daugavpils bibliotēkas vadītāja Aina Lipiņa pasākuma laikā no sirds dāvāja viesiem, savukārt pateicībā par bibliotēkas sniegto atbalstu un darbu skanēja ne tikai dažādi gaišā vēlējumi, bet arī sirsnīgas dziesmas mūsu uzticīgo lasītāju un draugu Natālijas un Georgija Muravjovu, kā arī Rehabilitācijas dienas centra pedagoga Sergeja Almakalejeva izpildījumā. Pasākuma dalībnieki kopā ritināja atmiņu kamolu, tāpēc piedāvājam arī «Rosmes» lasītājiem īsu ieskatu mūsu bibliotēkas vēstures lappusēs.
LNerB Daugavpils filiālbibliotēka dibināta 1965. g. februārī, mājvietu rodot skaistā vietā pilsētas nomalē pie Stropu meža masīva Čiekuru ielā 5a, tobrīd tas bija tikai šaurs divistabu dzīvoklis. Par bibliotēkas vadītāju kļuva Soņa Štola, kas veltīja mūsu bibliotēkai 31 gadu pašaizliedzīga darba, arī palīdzot redzes invalīdiem apgūt Braila rakstu un dažreiz pat izbraucot pie lasītājiem uz mājām.
Sākumā bibliotēkas lasītāju skaits bija tikai ap 150 cilvēkiem, tomēr ar laiku, notiekot neredzīgo un vājredzīgo ciemata apbūvei, tas arī likumsakarīgi sāka pieaugt. Sakarā ar grāmatu fonda palielināšanos bibliotēkas vajadzībām, precīzāk, grāmatām Braila rakstā, 1976. g. tika pat iedalītas atsevišķas pagrabtelpas Čiekuru ielā 7, tomēr gan lasītāji, gan bibliotēkas darbinieki joprojām izjuta telpu šaurību — tā, piem., periodika tika izvietota vannas istabā.
Kopš 1979. g. bibliotēkas darbā aktīvi iesaistījās bibliotekāre Aina Lipiņa, kas ātri iemantoja lasītāju uzticību un kļuva par bibliotēkas dvēseli.
Pēc gandrīz 20 gadiem, kas tika pavadīti lielā šaurībā, pienāca sen gaidītais priecīgais brīdis, proti, 1984. g. jaunajā Daugavpils uzņēmuma administratīvajā korpusā bibliotēka saņēma plašas un saulainas telpas, kuru kopējā platība bija 240 m2! Pārbraukšana un iekārtošanās jaunajās telpās noritēja spraigi un ar lielu iedvesmu, jo tas pavēra arī jaunas iespējas bibliotēkas ikdienas darbā. Lasītavā sāka rīkot dažādus pasākumus, tostarp tematiskos vakarus, literāras pēcpusdienas, tikšanās ar interesantiem cilvēkiem, lasītāju konferences u. tml.
Tomēr laika skrējiens ir straujš un nepielūdzams, un 90. gadu sākumā naudas trūkuma dēļ bibliotēka bija spiesta atkal mainīt savu mājvietu un pārcelties uz pagaidu telpām trīsistabu dzīvoklī Čiekuru ielā 5—13. Neraugoties uz visām grūtībām, bibliotēkas darbinieces bija apņēmības pilnas rast iespējas, lai sniegtu saviem lasītājiem vajadzīgo literatūru.
Līdz ar pārbraukšanu un pārkārtošanos notika nozīmīgas pārmaiņas ne tikai mūsu bibliotēkas, bet arī tās darbinieku dzīvē. 1996. g. Soņa Štola aizbrauca no Latvijas, līdz ar to par bibliotēkas vadītāju kļuva Aina Lipiņa. Savukārt no 1997. g. bibliotēkas kolektīvam pievienojās bibliotekāre Tatjana Zvereva.
Pateicoties LNerB finansiālajam atbalstam, 1999. g. bibliotēkas telpās tika veikti lieli remontdarbi, kuru rezultātā tika pievienots blakus esošais trīsistabu dzīvoklis — tā pagaidu telpas pārtapa par jaunu bibliotēku, kura tika svinīgi atklāta 1999. g. 4. oktobrī.
Katrā darbā ir savi prieki un savas raizes. Tā kā bibliotēkā vairs nav lasītavas, lielāku nozīmi ieguva saskarsme un individuālais darbs ar lasītājiem, īpašu uzmanību veltot viņu interešu un gaumes izpētei. Tāpat īpaši aktuāla un nozīmīga kļuva sabiedriskās domas veidošana par Neredzīgo bibliotēku.
Ievērojams notikums mūsu bibliotēkas un tās apmeklētāju dzīvē bija speciālās mūsdienīgās datortehnikas un programmatūras ierīkošana 2008. g., kas sniedz iespēju arī redzes invalīdiem daudzpusīgi izmantot gan datoru, gan interneta resursus.
2010. g. sākumā savas darba gaitas mūsu bibliotēkā noslēdza T. Zvereva un viņas vietā stājās jauns darbinieks un palīgs Jana Šlapaka.
Pašlaik mūsu bibliotēkas fondu veido ap 25 000 vienību, kuru vidū atrodamas gan grāmatas Braila rakstā, gan t. s. «runājošās» jeb audiogrāmatas, gan arī literatūra un periodika redzīgo rakstā. Bibliotēka apkalpo lasītājus ne tikai no Daugavpils un Daugavpils rajona, bet arī no Jēkabpils un Krāslavas un attiecīgi šo pilsētu rajoniem, tāpēc literatūra nereti tiek nosūtīta arī pa pastu.
Tādi īsumā bija nozīmīgākie pavērsieni un fakti LNerB Daugavpils filiālbibliotēkas vēsturē, tomēr aiz tiem vienmēr paliek interesanta un pārdzīvojumiem bagāta saskarsme ar mūsu redzes invalīdiem un viņu ģimenēm, ko īsumā izstāstīt nav iespējams.
